Gvena Svinbrna, Soreja Goga, Ferguss Mrfijs Vietjs ekonomisks attstbas rokasgrmata Projekta materils Pateicba So rokasgrmatu ir sarakstjusi Pasaules Bankas Pilstvides attstbas departamen- ta Vietjs ekonomisks attstbas darba grupa. Grupu vadja veck pilstvides speciliste Gvena Svinbrna, un ts sastv ietilpa jaun profesionle Soreja Goga un konsultants Ferguss Mrfijs. Grupas darb lielu ieguldjumu sniedza veck pilstvides speciliste Keita Kpere un konsultants Andr Hercogs. Saj rokasgrmat ir likumgi izmantota informcija no nepublicta referta "Vietj ekonomisk attstba: pieredze Eiropas Savienb un aiz ts robezm" (Local Eco- nomic Development: Good Practice from the European Union and Beyond) (2000), ko Pasaules Bankas Pilstvides attstbas departamentam sagatavojusi Gvena Svinbrna. K last rokasgrmatu Atzmes uz lappuses malm izce konkrtus jautjumus, kuriem ir pasa nozme LED (Local Economic Development - vietj ekonomisk attstba) stratiskaj plnosan. Rokasgrmat lietotie jdzieni vietj pasvaldba un pasvaldba nozm vietjsprvaldesinstitcijas,kasiratbildgasparLEDplnosanu.Rokasgrmatair piemrota ar dazdm organizcijm, kas censas pilnveidot vietjs ekonomisks attstbas stratisks plnosanas stenosanas un izpratnes kapacitti, ieskaitot nacionls, reionls un pilstu prvaldes struktras, vietjs prvaldes struktras, pilstu domes, vietjo pasvaldbu departamentus un valsts un privt sektora partnerbas, k ar citas, saj sarakst nemintas, institcijas. Saistbu atruna Saj rokasgrmat ir publicti tikai ts autoru atkljumi, interpretcijas un secinjumi, kas nekd zi nav piedvjami Pasaules Bankai vai ar to saisttm organizcijm,tsIzpilddirektorupadomeslocekiem,viuprstvtajmvaldbm vai Bertelsmana fondam. Pasaules Banka un Bertelsmana fonds negarant saj rokasgrmat iekauts informcijas patiesumu un neuzemas atbildbu par sekm, kas rastos ts izmantosanas rezultt. © 2004, Copyright Bertelsmann Foundation, Guetersloh; Atbildgs par izdevumu:Gabriele Schöler, Claudia Walther Vka noformjums: Boriss Keslers Teksta izkrtojums un salikums: Vanesa Meise Tulkojums: Ineta Popçna, TimeDivision www.citiesofchange.net Saturs 2 Saturs Prieksvrds 5 Jdzienu skaidrojums 7 Ievads vietj ekonomiskaj attstb 11 Kas ir vietj ekonomisk attstba? 11 Ko nozm realizt vietjo ekonomisko attstbu? 11 K var izveidot spcgu vietjo ekonomiku? 11 Kas steno vietjo ekonomisko attstbu? 11 Kd stenot vietjo ekonomisko attstbu? 12 LED stratisks plnosanas process 15 1. stadija: darbbas organizsana 15 2. stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana 16 3. stadija: stratijas izstrde 18 4. stadija: stratijas stenosana 18 5. stadija: stratijas prskats 19 Pirm stadija: darbbas organizsana 22 1. solis: iecelt LED darba grupas vadtju un nodibint pilstas domes 22 darba grupu 2. solis: rast politisku atbalstu pilstas dom 24 3. solis: izveidot ieinteresto pusu partnerbas grupu 25 4. solis: izveidot sistmas darbam ar citiem valsts prvaldes lmeiem 28 5. solis: izveidot organizciju LED stratijas un projektu izstrdsanai 29 Otr stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana 31 1. solis: sagatavot prskatu par pilstas domes procedrm, kas ietekm 31 uzmjdarbbu 2. solis: noteikt apkopojamo datu veidu 33 3. solis: veikt pieejamo un trkstoso datu analzes auditu un apkopot datus 37 4. solis: izstrdt plnu informcijas trkuma novrsanai 38 5. solis: analizt datus un izvrtt vietjo ekonomiku 40 Tres stadija: stratijas izstrde 42 1. solis: izstrdt vziju 42 2. solis: izvirzt mrus 42 3. solis: izvirzt uzdevumus 43 4. solis: izstrdt programmas 43 5. solis: atlast projektus 55 Ceturt stadija: stratijas stenosana 56 1. solis: sagatavot visu programmu un projektu stenosanas plnu 56 2. solis: sagatavot atsevisu projektu rcbas plnus 57 3. solis: veidot institucionlas struktras LED stenosanai un 58 uzraudzsanai 4. solis: nodrosint nepieciesamo ieguldjumu pieejambu 58 5. solis: izpildt projekta rcbas pln izvirzts aktivittes 59 Saturs 3 Piekt stadija: stratijas prskats 61 1. solis: Kas? Kd? Kad? 61 2. solis: uzraudzba 62 3. solis: novrtsana 63 4. solis: institucionl krtba 66 5. solis: stratijas prskats un plnosanas process 68 Avoti: Literatra 70 Situatvie ptjumi 76 Saites ar rjm organizcijm 78 Saites ar Pasaules Bankas interneta lapm 85 Pielikums: dokumentu paraugi 87 Tabulas 4 Tabulas 1. tabula. Vietjs ekonomisks attstbas stratisks plnosanas procesa 15 piecas stadijas 2. tabula. SWOT analze: vietjs ekonomikas izvrtjuma paraugi 17 3. tabula. LED stratijas izstrdsanas 5 soi "Projektu vzijas" 18 4. tabula. "Projektu vzijas": stratiskie elementi 21 1.1 tabula. Citi pasvaldbu plni, kas ietekms vai kurus ietekms LED 24 1.2 tabula. Sadarbgas plnosanas instrumentu piemri 25 1.3 tabula. Potencilie ieinterestie LED proces 27 1.4 tabula. LED institucionls struktras situatvs ptjums 28 1.5 tabula. Reionls iniciatvas 29 1.6 tabula. Vietjs ekonomisks attstbas aentras situatvi ptjumi 30 2.1 tabula. Uzmuma dibinsanas likuma izvrtjuma piemrs 33 2.2 tabula. Uzmjdarbbu veicinosas vides resursu instruments 33 2.3 tabula. Informcija par vietjo ekonomisko attstbu 36 2.4 tabula. Datu vksana 37 2.5 tabula. Institucionls izvrtjums 39 2.6 tabula. Institucionla izvrtjuma instrumenta plnosana 39 2.7 tabula. SWOT analzes piemrs 41 3.1 tabula. LED "Vzijas" piemrs 42 3.2 tabula. LED mru piemrs 42 3.3 tabula. TRIKS uzdevumi 43 3.4 tabula. LED mru un uzdevumu piemrs 43 3.5 tabula. Programmas izvle 1: vietjs uzmjdarbbas investciju 45 klimata uzlabosana 3.6 tabula. Programmas izvle 2: investcijas cietaj stratiskaj 46 infrastruktr 3.7 tabula. Programmas izvle 3: investcijas uzmumu teritorijs 47 un ks 3.8 tabula. Programmas izvle 4: investcijas mkstaj infrastruktr 48 3.9 tabula. Programmas izvle 5: vietjs uzmjdarbbas kpuma 49 rosinsana 3.10 tabula.Programmas izvle 6: jaunu uzmumu dibinsanas 50 veicinsana 3.11 tabula.Programmas izvle 7: investciju veicinsana 51 3 12 tabula.Programmas izvle 8: sektoru (un uzmumu klasteru) 52 veidosana 3.13 tabula.Programmas izvle 9: apgabalu mrsana/reeneratvs 53 stratijas 3.14 tabula.Programmas izvle 10: nepietiekami atalgotu vai grti 54 nodarbinmu strdjoso integrsana 4.1 tabula. Galvenie LED stratijas stenosanas jautjumi 56 4.2 tabula. Rcbas plna galvenie komponenti 5 57 4.3 tabula. LED iniciatvu finansjuma avoti 59 5.1 tabula. LED stratijas prstrdsan iekaujamie jautjumi 62 5.2 tabula. Procesa un rezulttu novrtsana 63 5.3 tabula. Uzraudzsanas un novrtsanas atsirbu kopsavilkums 65 5 4 tabula. Projekta progresa novrtsanas aktivitsu piemrs 66 5.5 tabula. Tradicionla un sadarbga novrtsana 69 Prieksvrds 5 Prieksvrds Pasaules Bankas Pilstvides attstbas departaments sadarbb ar Lielbritnijas Starptautisks attstbas departamentu un Bertelsmana fondu atbalsta projektu "Prmaiupilstas",kurauzdevumsirsekmtpolitikasunadministrcijasreformas vietjs ekonomisks attstbas un apkrtjs vides prvald. Projekts "Prmaiu pilstas", kas aizskts 1999. gad, lai veicintu vietjo pasvaldbu demokrtiju un efektivitti Centrlaj un Austrumu Eirop, tiecas sekmt konstruktvu, neformlu prrobezu dialogu par vietjo politiu lomu, vietjs administrcijas efektivitti un sabiedrbas ldzdalbas rosinsanu. "Prmaiu pilstu" mris ir: § palielintpasvaldbustratisksplnosanasvadsanasunrcbasplnuizstrdes kapacitti; § veicint labas prakses apmaiu starp pasvaldbm, lai nodrosintu starptautiskas kompetences un zinsanu pieejambu; § veicint rezulttu izplatsanu. "Prmaiu pilstu" vietjs ekonomisks attstbas (LED) mris ir pilnvei- dot pasvaldbu kapacitti, uzlabot vietjo ekonomiku un radt veicinosu vidi nodarbintbasiespjupalielinsanai.ProjektsatbalstaLEDstratisksplnosanas procesa piecu stadiju pieeju, k t izskaidrota saj rokasgrmat. Grmata ir izstrdta k palgmaterils, lai paldztu kopienm veicint vietjo ekonomisko attstbu, un ir paredzta mazpilstm, lielpilstm un kopienm, kurm LED vl nav pazstama un kas vlas nodrosint vietjs ekonomikas kpumu. Rokasgrmatas uzdevums ir veidot pasvaldbu, darbinieku, uzmumu un vietjs sabiedrbas izpratni par to, kas ir vietj ekonomisk attstba, kd t tiek realizta un k t tiek stenota. Ts mris ir noteikt paskumus vietjs ekonomisks attstbas plnosanas procesu sksanai, un t ir izstrdta, izmantojot vairku valstu prejas posma un attstbas ekonomiku, k ar Ziemeamerikas un Eiropas Savienbas pieredzi. Rokasgrmat ir doti vietjs ekonomisks attstbas stratisks plnosanas un stenosanas piemri, un t balsts uz zinsanm un pieredzi, kas gta, darbojoties "Prmaiu pilstu" vietjs ekonomisks attstbas sadarbbas tkl. Ms ceram, ka rokasgrmata izskaidros dau grtbu, kas saistts ar vietjs ekonomisks attstbas stratisko plnosanu. Srokasgrmatairviensnovairkiemmateriliem,koPasaulesBankairizstrdjusi labkai vietjs ekonomisks attstbas izpratnei. Darbs ir veikts sadarbb ar vairkiem partneriem, it pasi pateicoties Lielbritnijas Starptautisks attstbas de- partamentam (DFID), kas finansja un atbalstja LED kapacittes palielinsanas un zinsanu apmaias programmu. Vairki citi materili, kas tiek pastvgi atjauninti, ir pieejami interneta lap www.worldbank.org/urban/led. Prieksvrds 6 Sos materilus drkst izmantot bez ataujas. Tacu, ja rokasgrmata tiek tulkota, tul- kojuma kopija ir elektroniski jnosta Pasaules Bankai un Bertelsmana fondam. Sis dokuments ir pieejams Pasaules Bankas, Bertelsmana fonda un projekta "Prmaiu pilstas" interneta laps. Ja vlaties izteikt kritiskas piezmes par rokasgrmatas nodergumu vai ieteikt papildu informciju vai situatvus ptjumus, sazinieties ar Pasaules Banku LED@worldbank.org LED jdzienu skaidrojums 7 LED jdzienu skaidrojums Vietjs ekonomisks attstbas jom tiek izmantota pasa valoda un jdzieni. Tdi jdzieni k kapacittes palielinsana, iespju paplasinsana, lokl attstba un socilais kapitls ir pavisam ierasti, un tos lieto vietjs ekonomisks attstbas nozars darbojoss personas. Tacu, praktiski lietojot ar vietjo ekonomisko attstbu saisttos jdzienus dazds institucionls situcijs, to interpretcijai nepieciesamas izpratne un zinsanas. Apzinoties, ka ne visi jdzieni ir visiem iz- protami, saj sarakst ir doti biezk izmantoto jdzienu un akronmu skaidrojumi. rvalstu tiess investcijas. FDI ir investcijas, kas tiek piesaisttas no rvalstm. Ts var bt investcijas neekspluatts teritorijs (piem., investcijas ku celtniecb ldz sim neattstts teritorijs) vai portfea investcijas (piem., iesaistsans uzmum). Ieksjs investcijas var bt ldzgas (neekspluatto teritoriju vai portfea investcijas), tacu ts var iekaut gan valsts, gan rvalstu investcijas. Biznesa inkubatori. Ekonomisks attstbas instruments, kura galvenais nolks ir veidot un atbalstt jaunas vietjs uzmjdarbbas formas konkrts ks vai teritorijs. Biznesa inkubatori paldz jauniem uzmumiem, nodrosinot dazdus atbalsta pakalpojumus, piemram, konsultcijas uzmjdarbbas un tirgvedbas plnu izstrdsan, administrsanas iemau attstsanu, kapitla iegsanu un specializtu pakalpojumu pieejambu. Tie ar nodrosina elastgas telpu res iespjas, kopgu aprkojumu un administratvos pakalpojumus apsaimniekot darba telp. Ciet infrastruktra. Ciet infrastruktra iekauj visas taustms materils vrtbas, kas piedals pilstas ekonomikas veidosan. Piemram, transporta infrastruktra (cei, dzelzcei, ostas, lidostas), industrili un komercili iz- mantojamas kas, dens piegde, atkritumu saimniecba, enerijas piegde, telekomunikciju tkls utt. Skatt tlk ar mksto infrastruktru. Darba tirgus informcija. Datu kopums par konkrtu darba tirgu, ieskaitot nodarbintbas un bezdarba statistiku, profesiju statistiku, vidjo darba stundu skaitu un datus par algu likmm. Eksporta veicinsanas pakalpojumi. Eksporta paldzbas programmas paldz uzmumiemdazdotklientubzi,paplasintdarbbuunpaaugstintienesgumu. Eksporta pakalpojumi ietver uzmuma eksporta kapacittes izvrtsanu; tirgus izpti, informcijas pakalpojumus (par eksportu, tirgus noteikumiem, transpor- tu utt.), starptautisku sakaru veidosanu un tirdzniecbas izstdes vai ceojumus tirgvedbas nolk. Ekspluatts teritorijas. Visprjs termins, ar kuru apzm ieprieks attsttas teri- torijas, kas ir vai nav piesrotas. Ilgtspjgas ekonomisks attstbas stratija veicina sdu teritoriju produktvu izmantosanu, pat ja tas ir drgk, nevis veidot vai attstt jaunas un pasreiz vl neattsttas neekspluattas teritorijas. LED jdzienu skaidrojums 8 Ieinterests puses. Indivdi vai grupas, kas ir ieinteresti konkrtos jautjumos. Vii parasti aizstv savas intereses. Indikatori. Atbalsta ldzeki, kas nodrosina daudzdimensiju LED komponentus ar darba defincijm. Indikatoriem jpaldz defint politikas problmas un sekmt politikas formulsanu. Tiem jnodrosina pamats politikas apspriesanai un plnosanai. Izaugsmes mezgls. Teritorija, uz kuru ar nolku tiek virzta industrija un/vai komercila aktivitte; tas tiek darts, lai samazintu ar uzmjdarbbas attstbu saisttas grtbas citviet pilst vai lai prdaltu attstbu pilst. Izdevgie pamieni. Izdevgie pamieni veicina efektvku resursu izmantoju- mu un investcijas procesos, tehnoloiju attstsan un darbinieku kvalifikcijas celsan. To ietvaros darbaspks tiek uzskatts par svargu preci un kvalifikcijas celsana ­ par svargu mrsanas ieguldjumu. Tie paredz vietjo ldzeku mobilizsanu un uzlabosanu, k ar vietjo stipro pusu un prieksrocbu maksimalizsanu, lai ldzsvarotu saldzinosi augstku atalgojumu. Jaunu uzmumu dibinsanas atbalsts. Pakalpojumu virkne, kas paredzta cilvkiem, kuri sk uzmjdarbbu pirmo reizi. Paskumi paredz izgltosanu, konsultatvu atbalstu, uzmumu tklu veidosanu un uzraudzsanu un finansilu paldzbu (tradicionls metodes ir granti, aizdevumi un procentu likmju subsdijas; novatoriskka finansila atbalsta metode mina piesaistt pc iespjas lielku privt, nevis valsts sektora finansjumu). Loklie uzmumi. Vietjie uzmumi, parasti tie, kas ir izveidojusies kopien. Aizvien biezk sis termins attiecas uz visiem uzmumiem konkrt teritorij, neemot vr, vai tie ir vai nav "attstjusies vietji". Mkst infrastruktra. Mkst infrastruktra attiecas uz tdiem mazk taustmiem LED aspektiem k izgltbas un apmcbas nodrosinsana, dzves telpas infrastruktras kvalitte, piemram, parki, atptas iespjas un bibliotkas, mjoki, atbalsts uzmjiem, uzmumu tklu veidosana un finansu pakalpoju- mi utt. Mobilas razosanas uzmumu (vai pakalpojumu sektora) investcijas. Razosanas (vai pakalpojumu) uzmumiem ir pieejama plasa izvietojuma izvle. Td tiem ir ievrojamas prieksrocbas, izvloties uzmuma teritoriju. Nkotnes stratija. Paskumi projekta turpinsanai pc tam, kad pro- jekta skotnjas finansjums ir beidzies. Dazreiz t tiek dvta par ize- jas vai turpinjuma stratiju. T jparedz, skot visus projektus, kam vajadzgs ilglaicgs kapitls vai krtjie iemumi pc projekta stenosanas skumperioda. Neekspluatts teritorija. Ts ir teritorijas, kuras ldz sim nav attsttas. Saj gadjum kas tiek pasi projekttas un celtas investoriem, nevis investors noprk jau uzceltu bvi. LED jdzienu skaidrojums 9 Neizdevgie pamieni. Neizdevgie pamieni veicina reiona ekonomisko stvokli, samazinot razosanas izmaksas, it pasi atalgojumu, s nav ilgtspjga attieksme. Neoficilais sektors. Neatrodas oficilaj vai likumgaj sektor un td nav reistrts. Papildinmba. Saska ar so principu finansjums no konkrta avota tiek saemts papildus finansjumam, ko nodrosina nacionls vai pasvaldbas prvaldes struktras. Papildinmbas princips noteic, ka projektam piesirtais finansjums netiek izmantots, lai aizsttu/atmakstu esoso finansjumu, bet gan lai finanstu papildu projektus un aktivittes. Piegdes des. Produkti un procesi, kas nepieciesami kdas preces razosanai vai pakalpojuma sniegsanai. Piemram, lai razotu saldtas zivis, piegdes de iekauszveju,apstrdi,prstrdiunsaldsanu,kariepakosanu,uzglabsanuun sadali. Tie visi ir piegdes des elementi. Holistisks LED stratijas mins nodrosint sav teritorij pc iespjas vairk vrtbu des vrtgko elemen- tu. Saj gadjum zivju prstrde, iepakosana, uzglabsana un sadale pievieno vrtbu un td tiek uzskattas par vrtbas des vrtgkiem elementiem. Pilna servisa pakalpojumu centri uzmjiem. Iestdes, kurs uzmji var saemt konsultcijas vai paldzbu, lai dibintu vai paplasintu savus uzmumus. Dazkrt sie centri izdod ar licences un ataujas, kas nepieciesamas uzmumu dibinsanai, vadsanai un paplasinsanai. Sie centri uzlabo vietjo uzmjdarbbas vidi, samazinot aentru un biroju skaitu, kas uzmjiem vajadzgs,laisaemtupaldzbuvailaipieteiktosdazdmataujmunlicencm. Sie centri ietaupa sabiedrbas un indivda laiku, tpc paaugstins efektivitte. SME. Sis akronms nozm "mazi un vidji uzmumi". Starp maziem un vidjiem uzmumiem nav galgas robezsirtnes. Parasti par mazu uzmumu tiek uzskatts uzmums, kur ir no 5 ldz 20 darbiniekiem, un par vidju ­ uzmums, kur nodarbinti 20­200 cilvki. Uzmumi ar mazk nek pieciem darbiniekiem parasti tiek dvti par mikrouzmumiem. Ss ir tikai vadlnijas. Uzmjdarbbas apmcba. Programmas, kas sniedz konsultcijas un mcbu kursus par uzmjdarbbas pamatiem (piemram, grmatvedbu un tirgvedbu), lai uzmumi palielintu pankumu izredzes. Uzmumu klasteri. Uzmumu klasteri ir saisttu industrijas formu un institciju kopas konkrt apgabal vai reion. Uzmumi ir savstarpji saistti dazdos veidos. Dazi ir piegdtji citiem uzmumiem; citi uzmumi ir pircji; vl citi izmanto kopgu darbaspku un materilus. Svargk klasteru pasba it t, ka uzmumi ir ekonomiski saistti. Tie sadarbojas un konkur un ir viens no otra atkargi. Idel variant tie veido sinerijas. LED jdzienu skaidrojums 10 Uzmumu saglabsanas stratijas. Sistemtiski paskumi, kuru mris ir nodrosint vietjo uzmumu gandarjumu un to izvietojumu konkrtaj kopien. Ss stratijas paldz uzmumiem piemroties maingiem ekono- miskajiem apstkiem, izmantot jaunas tirgus iespjas un pat risint to ieksjs problmas. Vietjais ekonomiskais forums. Koordinsanas mehnisms, kas izveidots, lai racionaliztu un uzlabotu vietjo ekonomisko pakalpojumu sniegsanu. Ievads vietj ekonomiskaj attstb 11 Ievads vietj ekonomiskaj attstb Kas ir vietj ekonomisk attstba? Vietjs ekonomisks attstbas (LED) nolks ir palielint reiona ekonomis- ko kapacitti, lai uzlabotu t ekonomisko nkotni un dzves lmeni. Tas ir pro- cess, kur valsts, privt un nevalstisk sektora partneri strd kop, lai radtu labvlgkus apstkus ekonomiskai izaugsmei un nodarbintbas palielinsanai. Ko nozm realizt vietjo ekonomisko attstbu? Kopienas pankumi msdiens ir atkargi no ts spjas piemroties dinamiskai vietjai, nacionlajai vai starptautiskajai tirgus ekonomikai. Kopienas aizvien biezk izmanto stratiski plnotu LED, lai nostiprintu reiona vietjo ekono- misko kapacitti, uzlabotu investciju klimatu un paaugstintu vietjo uzmumu, uzmju un strdjoso produktivitti un konkurtspju. Kopienas spja uzlabot dzves kvalitti, radt jaunas ekonomisks iespjas un cnties pret nabadzbu ir atkarga no ts izpratnes par LED procesiem un stratiskas rcbas maingos un arvien konkurtspjgkos tirgus ekonomikas apstkos. K tiek veidota spcga vietj ekonomika? Katrai kopienai ir unikls vietjo apstku kopums, kas sekm vai kav vietjs ekonomisks attstbas potencilu, un sie apstki nosaka reiona relatvs prieksrocbas,piesaistot,veidojotunsaglabjotinvestcijas.Kopienasekonomisks, socils un materils patnbas nosaka vietjs ekonomisks attstbas stratijas stenosanas formu un metodes. Lai veidotu spcgu vietjo ekonomiku, pieredze rda, ka kopienai jsk sadarbbas process, lai izprastu vietjs ekonomikas btbu unstruktruunveiktuteritorijasprieksrocbuuntrkumu,iespjuundrauduanalzi. Tdjdi tiek noteiktas galvens vietjs ekonomikas problmas un iespjas. Kas steno vietjo ekonomisko attstbu? Vietjs sabiedrbas bagtbu veido veiksmgi privtie uzmumi un produktva valstsunprivtsektorapartnerba.Tacuprivtiemuzmumiemvajadzgapozitva, uzmjdarbbu veicinosa vide, lai sekmtu labkljbu. Vietjm pasvaldbm ir svarga loma, veidojot uzmjdarbbas attstbai un pankumiem labvlgu vidi. Vietj ekonomisk attstba pc btbas ir sadarbba starp privto sektoru, sabiedrbas interesm un vietjo pasvaldbu. LED parasti stratiski izplno vietj pasvaldba sadarbb ar privt sektora partneriem. To steno valsts, privtais un nevalstiskais sektors atkarb no to iespjm un stiprajm pusm. Ievads vietj ekonomiskaj attstb 12 Kd realizt vietjo ekonomisko attstbu? LEDkpolitikaizveidojsseptidesmitajosgados,kadvietjspasvaldbasatklja, ka uzmumi un kapitls prvietojas starp reioniem konkurtspjgu prieksrocbu ietekm. Aktvi prskatot savu ekonomisko bzi, kopienas guva izpratni par iz- augsmes un investciju iespjm un srsiem. emot vr so jauno izpratni, ko- pienas ska paplasint ekonomisko un nodarbintbas bzi, izstrdjot un stenojot stratiskas programmas un projektus, lai novrstu srsus un veicintu iespjas. Tagad vietjs ekonomikas saskaras ar aizvien nopietnkiem izaicinjumiem. STARPTAUTISKI IZAICINJUMI Globalizcija palielina gan vietjo investciju iespjas, gan konkurenci. T nodrosina vietjos uzmjus ar jaunm tirgus iespjm, tacu vienlaikus izraisa konkurenci, starptautiskiem uzmumiem iesaistoties vietj tirg. Daudzteritoriju, daudznacionlas razosanas, banku un pakalpojumu korporcijas globli konkur par rentablm teritorijm, kur izvietot savus uzmumus. Tehnoloiski attsttm rpniecbas nozarm nepieciesamas augsti specializtas prasmes un atbalsta tehnoloiju infrastruktra, tacu aizvien biezk visi industrilie un pakalpojumu sek- tori pieprasa augsti specializtas un konkrtas kvalifikcijas un uzmjdarbbas vidi. Vietjie apstki nosaka reiona relatvs prieksrocbas un t spju piesaistt un saglabt investcijas. Pat mazpilstas un to apkrtjs lauku teritorijas var radt vietjs ekonomisks iespjas nacionl vai starptautisk mrog, balstoties uz savm ekonomiskajm prieksrocbm. NACIONLI IZAICINJUMI Nacionl mrog makroekonomiskajm, finansu un valtas reformm ir tiesa ietekme uz vietjo ekonomiku. Nacionlie reguljosie un likumdosanas ietvari, piemram, nodoku reforma, telekomunikciju prregulsana un apkrtjs vides standarti ietekm vietjo uzmjdarbbas klimatu, sekmjot vai kavjot vietjs ekonomisks attstbas potencilu. Daudzs valsts nacionlo valdbu funkcijas joprojm ir decentraliztas, tdjdi palielinot vietjo pasvaldbu atbildbu par privts industrijas saglabsanu un piesaisti. REIONLI IZAICINJUMI Kopienas biezi konkur reionos un starp tiem, lai piesaisttu rjs un vietjs investcijas.Dazdureionukopienmiriespjamssadarboties,laiveicintuekono- mikas izaugsmi, piemram, atbalsot infrastruktru vai apkrtjs vides uzlabosanas paskumus, kam ir plasa reionla ietekme. Sdu LED darbbu var sekmt vietjo pasvaldbu un reionlo prvalzu asocicijas, kas darbojas par starpniekiem starp nacionlajm un vietjm prvaldes struktrm. Ievads vietj ekonomiskaj attstb 13 IZAICINJUMI METROPOLS UN PASVALDBS Gan lieli, gan mazi uzmumi biezi censas izvietoties lielpilsts, lai iekautos aglomercijas ekonomik (piemram, ieguvumi, izmantojot ar citiem uzmumiem kopgu tirgu, infrastruktru, darba fondu un informciju). Pilstu ekonomisks prieksrocbas liel mr ir atkargas no pilstu prvaldes un administrcijas kvalittes, k ar no politikm, kas ietekm elektroenerijas, transporta, telekomunikciju, sanitrijas un uzmumu celtniecbai izmantojamas pilstas zemes pieejambu vai trkumu. Vietjs ekonomikas darbaspka produktivitti ietekm tdi faktori k mjoku, veselbas aprpes un1 izgltbas pakalpojumu, kvalifikcijas, nodrosintbas, izgltosans iespju un sabiedrisk transporta pieejamba un kvalitte. Sie ciets un mksts infrastruktras faktori ir galvenie kopienas relatvo prieksrocbu noteicji. Ciets un mksts infrastruktras kvalitte un pieejamba ir veiksmgas vietjs ekonomikas pamats. Lielpilstas piedv pieaugosas iespjas, pateicoties apjoma ietaupjumam piee- jamo materilu un cilvkresursu, k ar pakalpojumu un ieksj tirgus apjoma rezultt. Nekoordintas un nesaisttas pilstu institucionls un plnosanas iestdes grauj visa apgabala ekonomisko attstbu. Ss problmas var risint, izveidojot pilstu LED aentras, konsorcijus un tklus. Ss inovatvs institucionls struktras, kas prstv vienas lielpilstas dazdu priekspilstu un partneraentru intereses, veicina visas galvens darbojoss grupas (valsts departamentus, uzmumus un pilsonisks organizcijas). Ss struktras paldz apvienot dazdu institciju centienus un paaugstint LED rezulttus, k ar nostiprint prstvbu augstkos lmumu pieemsanas lmeos. Sda veida sadarbba ir guvusi pankumus pilsts, kurm ir kopgi tirdzniecbas nolgumi vai kopgas sektoru intereses (piemram, Eiropilstas2, Indonzijas pilstu tkls3, Dienvidfrikas pilstu tkls4). Svargk un efektvk vietjs ekonomisks attstbas aktivitte, kas juzemas pasvaldbai, ir to reguljoso procesu un procedru uzlabosana, kuriem uzmumus pakauj pati pasvaldba. Aptaujas var atklt virkni sareztu, neveiksmgi regultu, drgu un nevajadzgu uzmjdarbbas reistrsanas sistmu. Vienkrsojot ts, pasvaldbai rodas iespja tri uzlabot ts vietjo investciju klimatu. NEAIZSARGTIE IEDZVOTJI UN NEOFICIL EKONOMIKA Daudzs valsts ekonomisko izaugsmi nosaka ne tikai oficil ekonomika (eko- nomiskie sektori, kas ir oficili reistrti un maks nodokus), bet ar neoficil ekonomika (ekonomisks aktivittes, kas nav oficili reistrtas). Dazos gadjumos neoficil ekonomika ir apjomgka par oficilo ekonomiku un saistta ar oficilo ekonomiku, piegdjot tai konkrtas preces un pakalpojumus. Izstrdjot vietjs ekonomisks attstbas stratiju, nepieciesams izprast un emt vr oficil un neoficil sektora saistbu. 1LED infrastruktra sastv no diviem galvenajiem komponentiem: ciets materils infrastruktras, kas iekauj ceus, dens piegdi, kanalizcijas un notekdeu sistmu, elektroenerijas un telekomunikciju tklus; un mksto infrastruktru, kura iekauj socilos, kultras un sabiedriskos pakalpojumus un kapacitti, kas paaugstina dzves kvalitti un veicina industriju un uzmjdarbbas attstbu. 2http://www.eurocities.org/ 3http://www.cdsindonesia.org/ 4http://www.sacities.net Ievads vietj ekonomiskaj attstb 14 Kopienas un uzmumi aizvien biezk apzins, ka veiksmgai vietjai ekonomi- kai ir vajadzga socila, ekonomiska, apkrtjs vides un materila atjauninsana. Daudzs pilsts liels skaits neaizsargto imeu darbojas neoficilaj sektor. Tacu ss neoficils aktivittes biezi vien ir zemas kvalittes aktivittes, jo tm nav pieejama atbilstosa infrastruktra un pakalpojumi (piemram, elektrbas un dens piegde, cei), regulri finansjumi, informcija un kvalifikcija. LED stratijas izstrdsanas proces japzins un jem vr neoficils ekonomikas ierobezojumi un iespjas, lai vairotu stratiski plnotas LED stratijas pievilcbu. LED stratijai ar vajadztu veicint plaskas socils prieksrocbas visiem kopie- nas ekonomiskajiem un sabiedriskajiem sektoriem, ieskaitot oficilos, neoficilos, neaizsargtos un izslgtos sektorus. LED stratisks plnosanas process 15 LED stratisks plnosanas process Pieredze rda, ka vietjai ekonomiskajai attstbai vienmr jbalsts uz stratiju. Idel variant LED stratija ir plasks stratisks attstbas plna komponents, kurs ietver socils un apkrtjs vides komponentus. LED stratija ir vrsta uz vietjs ekonomikas nostiprinsanu un vietjs kapacittes palielinsanu. LED stratijas termis parasti ir no trim ldz astoiem gadiem un ietver ikgadjus stenosanas plnus. Tabul tlk ir izklstta so stadiju loisk secba. Piecu stadiju stratisks plnosanas process Vietjs ekonomisks attstbas stratisks plnosanas process parasti paredz piecas stadijas, un, lai gan ts tlk ir dotas k atsevisas, reli LED stratisk plnosana ir elastgs process un viena stadija biezi vien turpins paralli citai sta- dijai atkarb no vietjm vajadzbm. Ja kdas stadijas laik rodas problmas, to clonisvarizrdtiesnevissskonkrts,betganieprieksjsstadijasnepiemrotba. Lai risintu sdas problmas, nepieciesams uzlabot vai prstrdt ieprieksjs vai sekojoss stadijas. Stratija ir dzvs dokuments, kas jmaina atkarb no apstkiem. Vietj ekonomisk attstba Piecas stadijas 1. stadija: darbbas organizsana 2. stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana 3. stadija: stratijas izstrdsana 4. stadija: stratijas stenosana 5. stadija: stratijas prskats 1. tabula. Vietjs ekonomisks attstbas stratisks plnosanas procesa piecas stadijas. 1. stadija: darbbas organizsana Lai veiksmgi organiztu vietjs ekonomisks attstbas stratiju, pas plnosanas procesa skumposm nepieciesams vienoties par institucionlajm struktrm un ieinterestajm pusm. LED darba grupai jbt dibintai pilstas dom vai partnerorganizcij, un sai grupai skum jvada stratisks plnosanas process. Veiksmga vietj ekonomisk attstba ir iespjama, ja pastv valsts (prvaldes struktras), privt (uzmumi) un nevalstisk (NVO, arodbiedrbas, sabiedrisks, pilsonisks, reliisks organizcijas) sektora sadarbba. Stratiskais plnosanas process skas, identificjot indivdus, valsts institcijas, uzmumus, industrijas, pilsonisks organizcijas, profesionls organizcijas, domu apmaias centrus, apmcbas iestdes un citas grupas, kas veido un/vai ietekm vietjo ekonomiku. LED stratisks plnosanas process 16 Prasmes, pieredze un ldzeki, ko iegulda ieinterests puses, sekm visaptveroso stratisks plnosanas procesu. Izveidojot saliedtas darba attiecbas un organizatorisksstruktras,laiatbalsttustratisksplnosanasprocesu,iespjams nodibint izdevgu ilglaicgas valsts, privt un nevalstisk sektora partnerbu. Sdas darba attiecbas var bt saldzinosi neformlas darba grupas, daji formli, daji saistti tkli un pat reionlas attstbas aentras vai valsts un privt sektora partnerba. Sdas partnerbas uztursana un atbalstsana ir svargs un sarezts fak- tors, kas biezi vien nosaka LED darbbas efektivitti. 2. stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana Ja ieinterests puses vlas izvirzt un vienoties par relu, praktisku un stenojamu LED stratiju, svargi ir izzint vietjs ekonomikas patnbas. Lai iegtu galve- nos datus par vietjo ekonomiku, efektva vietjs ekonomikas izvrtsana skas ar konkrts teritorijas ekonomisko attiecbu un aktivitsu skotnj prskata sagatavosanu. Taj tiek izmantota pieejam kvantitatv un kvalitatv informcija, kas uzrda biznesa attstbas, razosanas, nodarbintbas, kvalifikcijas struktras un ievirzes, k ar citus datus, kas paldz noteikt vietjs ekonomikas stratisko virzi- enu. Sim izvrtjumam nevajadztu aprobezoties tikai ar tdu administratvo juris- dikciju k pasvaldbas robezas. Konkrtais apgabals var ietvert metropoli, uz darbu mrojamo teritoriju, mazpilstu, lielpilstu vai ts piepilstas un lauku apgabalus. Apkopot informcija var atklt pasu projektu un programmu nepieciesambu, kas paplasins un dazdos vietjo ekonomisko bzi. Pirmais posms, izvrtjot vietjo ekonomiku, ir noteikt, kda informcija ir atbilstosa, nepieciesama un pieejama, un identifict neskaidrus, trkstosus vai neesosus datus, kuri jiegst, izvrtjot vietjo ekonomiku. Kad dati savkti, tie japkopo un janaliz, lai iegtu vietjs ekonomikas profilu. Lai identifictu gal- veno informciju par vietjo ekonomiku, iespjams izmantot vairkus rkus, ies- kaitot SWOT analzi (2. tabula), saldzinosos rdtjus un reionls ekonomikas indikatorus. Efektva LED stratisk plnosana iekaus reion notiekoso vietjs ekonomisks attstbas programmu un projektu ietekmes prskatu un analzi. LED stratisks plnosanas process 17 VIETJS EKONOMIKAS IZVRTSANAS PIEMRS Stiprs puses Konkurtspjgas algu likmes, kvalificts darbaspks, mcbu Vietjs vrtbas un izptes iestdes, attstts transporta tkls, drosa apkaime, produktvi uzmumi, tuvums izejvielm un citiem dabas resursiem. Vjs puses Augosa nabadzba, sareztas vietjs reguljoss Izaugsmes srsi procedras, neatbilstosa infrastruktra, ierobezota kredtu pieejamba, darbaspku ietekmjosas veselbas problmas (piem., HIV/AIDS), augsta noziedzba. Iespjas Tehnoloiski jauninjumi, jauni starptautiski tirdzniecbas Labvlgie rjie lgumi, makroekonomisk/politisk attstba, tirgus apstki paplasinsans, reionlas lidostas celtniecba, kvalificta darbaspka veidosans. Trkumi Demogrfisks prmaias, globlas uzmjdarbbas Nelabvlgie samazinsans vai tirgus zaudsana, kas izraisa vietjo rjie apstki rpncu slgsanu, nestabils naudas kurss, kas kav vietjs investcijas, izgltotu iedzvotju noplde uz citiem apgabaliem ­ rj migrcija. 2. tabula. SWOT analze: vietjs ekonomikas izvrtjuma paraugi. Vietjs ekonomikas izvrtjums tiek izmantots, lai: § identifictu valsts, privtos un nevalstiskos resursus; § vktu un analiztu esoso vai nepieciesamo kvalitatvo un kvantitatvo informciju; § izveidotu datu prvaldes sistmas turpmkai izmantosanai, veicot uzraudzsanu un novrtsanu. Svarga ir ar saldzinosa informcija par apkrtjo kopienu vai citu vietjo, reionlo, nacionlo vai starptautisko konkurentu resursiem un aktivittm. Izvrtjumjiekaujplasamrogavietjsekonomikasattstbasiespjupotencils visos galvenajos sektors, ieskaitot oficilo, neoficilo un sabiedrisko sektoru. Apkopojamo datu lmeni un detaliztbu nosaka vietjs ekonomikas pieejamba, budzetsunpatnbas.Daudzsattstbasvalstsinformcijaparekonomikuirpieeja- ma tikai nacionlaj lmen. Detalizta datu apkoposana par vietjo ekonomiku var izrdties drgs process, ko pasvaldbm ir grti stenot ar ierobezotu finansjumu. Sd situcij nepieciesams apsvrt dazdas vietjs ekonomikas izzinsanas meto- des un pieejas. Sajs metods var iekaut sanksmes ar uzmjiem un sabiedrbas grupm, intervijas, vienkrsas aptaujas. LED stratisks plnosanas process 18 3. stadija: stratijas izstrdsana Ldzgi k aptveros pilstas stratisk plnosan galvenais mris ir izveidot integrtupieejuvietjsekonomisksattstbasstratiskajaiplnosanai.Izstrdjot stratiju, vietjs pasvaldbas prstvjiem un galvenajm ieinterestajm grupm nepieciesams ldzsvarot vietjo ekonomisko attstbu ar apkrtjs vides aizsardzbas un socilajm vajadzbm. Tipiska LED stratija sastv no vairkiem komponentiem. LED STRATIJAS ELEMENTI Vzija Apraksta ieinteresto pusu konsensu par ieteicamo kopienas ekonomisko nkotni. Mri Balsts uz aptverosu vziju un konkretiz vlamo ekonomisks plnosanas rezulttu. Uzdevumi Nosaka darba izpildes standartus un galvens aktivittes katra mra sasniegsanai. Tiem jiekaujas termios un jbt reliem. Programmas Defin metodes relu ekonomisks attstbas uzdevumu sasniegsanai. Tm jiekaujas termios un jbt relm. Projekti un steno konkrtus programmas komponentus. Tiem jnosaka priorittes rcbas plni un izmaksas. Tiem jiekaujas termios un jbt reliem. 3. tabula. LED stratijas izstrdsanas pieci soi: "Projektu vzijas". 4. stadija: stratijas stenosana LED stratija ir aptveross plns, kas sastv no stermia, vidja termia un ilgtermia mriem un aktivittm un defin sasniedzamo rezulttu. T izvirza dar- ba krtbu, lai veicintu un attsttu vietjs sabiedrbas ekonomisks, materils, socils un apkrtjs vides stiprs puses un pievrstos gan problmm, gan iespjm. STENOSANAS PLNS KatraiLEDstratijaijbtstenosanasplnam,kassavukrtbalstsuzatsevisiem projekta rcbas plniem. stenosanas plns izvirza budzeta un cilvkresursu nosacjumus un LED stratijas stenosanas institucionlo un procedurlo ietekmi. Tas iekauj visas LED stratijas programmas un projektus un kalpo par integrtu programmas dokumentu, kas saglab stratisks virzbas neprprotambu un nepieauj, ka programmas un projekti neatbilstosi konkur par finansjumu un atbalstu. Laika termi starp vienu un trim gadiem labs stenosanas plns rads efektvku un rezultatvku budzeta izmantojumu, k ar to var izmantot, lai piesaisttu finansjumu no tdiem rjiem avotiem k nacionl valdba, divpusjas un daudzpusjas donoraentras un privtais sektors5. 5stenosanas plna piemrs ir dots rokasgrmatas noda "Avoti" dokumentu paraugu sada. LED stratisks plnosanas process 19 RCBAS PLNI LED rcbas plni izvirza sku informciju par projekta sastvdam, ieskaitot uzdevumu hierarhiju, atbildgs puses, relus izpildes termius, cilvkresursu un finansjuma vajadzbas, finansjuma avotus, paredzamo ietekmi, rezulttu, darba izpildes kritrijus un sistmas katra projekta progresa izvrtsanai.6 Projektiem, kas ir realizjami s laika period un sniedz trus ieguvumus, ir pasa nozme virztjspka veidosan un ieinteresto pusu uzticbas iemantosan. Citi projekti ir stenojami vidji ilg un ilg laika period. Sdos gadjumos indivdiem vai ieinterestm grupm jaizstv projekts saska ar viu interesm, ldzekiem un pieredzi. Svargs uzdevums ir labas uzraudzsanas un novrtsanas sistmas izveidosana integrtai LED stratijai, kas auj to analiztun prskatt. Sda sistma paldz LED darba grupai preczi noteikt rezulttus, pamatot izdevumus, izvirzt nepieciesamos uzlabojumus un izmaias un attstt labo praksi. Gan procesa, gan ietekmes mrsan var izmantot indikatorus.7 5. stadija: stratijas prskats Lai gan LED stratija parasti tiek izstrdta laika periodam no trim ldz astoiem gadiem, to nepieciesams prskatt katru gadu, lai piemrotu maingiem vietjiem apstkiem. Detaliztks prskats parasti tiek veikts ik pc trim gadiem. Tacu LED stenosanas stratiju nepieciesams rpgi izvrtt ik gadu. Saj prskat japlko stratijas stenosanai pieejamie ldzeki un jizmanto atzti un saskaoti vietjs ekonomikas uzraudzbas un novrtsanas indikatori. Ja iespjams, prskat japlko ieguldjumi, izpildes rdtji, rezultti un ietek- me, k ar stenosanas procesu un ieinteresto pusu iesaistes lmenis un apjoms. Ldzs stratijas prskatam nepieciesams izmantot sistmas katra projekta pro- gresa uzraudzsanai un novrtsanai. Sdas sistmas paldz lmumu piemjiem piemrot stratiju maingos vietjos apstkos. Kad programmas vai projekti tiek pabeigti vai atzti par nedergiem, to viet jizvirza jaunas programmas un projek- ti. 6Projekta rcbas plna piemrs ir dots rokasgrmatas noda "Avoti" dokumentu paraugu sada. 7Skat. LED jdzienu skaidrojumus 8. lpp. LED stratisks plnosanas process 20 LABA PRAKSE STRATIJAS PANKUMU NODROSINSANAI Laba prakse vietjs ekonomisks attstbs jom izmanto metodes, kas ir piemrotas vietjiem apstkiem. Tlk ir doti teicami galvenie principi. § Integrta pieeja, kas ietver socilos, apkrtjs vides un materilos, k ar eko- nomiskos aspektus. § Rpgi izstrdta stratija, ko veidojusi visi svargie partneri un kas balsts uz kopgu vziju. § Atsauce uz neoficilo ekonomiku: neoficil ekonomika ir jem vr. Dazs kopiens t veido nozmgu vietjs ekonomikas dau, ir ciesi saistta ar oficilajm aktivittm un nodrosina materilo bzi lielkajai daai nabadzgo iedzvotju. § Projektu mrogs: stermia, vidja termia un ilgtermia projekti, lai veidotu partnerbu un stiprintu ieinteresto pusu uzticbu. § Ietekmgi un efektvi vietjie lderi, kam ir laba griba, kas ir uzticami un spj apvienot ieinterests puses. § Administrsanas un darba grupu kapacittes paaugstinsanai ir svarga loma projektu stenosan. § LED stratijai jbt vietjs pasvaldbas przi, un t demonstr nelokmu politisko gribu to stenot. § Politisks, finansils un tehnisks atbalsts no citiem valsts prvaldes lmeiem pievieno vrtbu. § Projektus un rcbas plnus ieteicams skt tikai tad, ja ir iecelts atbildgais vadtjs vai lderis, kas ir apmbas pilns pankt veiksmgu to stenosanu. LED stratisks plnosanas process 21 PIEMRS, KAS ILUSTR LED STRATISK PLNA DAZDOS ELEMENTUS VZIJA: LDZ 2020. GADAM PASVALDBA KS GLOBLI KONKURTSPJGA Uzdevumi: 1. Dazdot pasvaldbas ekonomisko bzi. 2. Kt par trisma centru. 3. Uzlabot pasvaldbas arhitektonisko vidi. 4. Kt par pievilcgko pasvaldbu reion rzemju investoru piesaistsanai. 5. Kt par vienldzgku sabiedrbu ar vienldzgm darba iespjm visai kopienai. (Katram mrim tiek formulta virkne uzdevumu. Skat. 3. mri k piemru.) 3. mris: uzlabot pasvaldbas arhitektonisko vidi. 1. uzdevums: izmantot un attstt vairk nek ceturto dau ekspluatts teritorijas ldz 2010. gadam. 2. uzdevums: nkoso sesu mnesu laik apstiprint plnosanas politikas vadlnijas, lai nepieautu vairk nek 100 gadu vecu vsturisku celtu prbvi vai nojauksanu bez vietjs pasvaldbas ataujas. 3. uzdevums: nodrosint visu industrilo un komercilo biroju telpu celtniecbas pieteikumu atbilstbu vietjiem, nacionliem un starptautiskiem drosbas, apkrtjs vides utt. standartiem. Siem uzdevumiem jiekaujas termios un jbt reliem. Daziem no tiem jbt stermia uzdevumiem (triem ieguvumiem), citiem ­ ilgtermia. Katram uzdevumam jbalsts uz projektu un aktivitsu programmas. T jizstrd rpgi, izmantojot selektvus kritrijus. Rezultts vartu bt, piemram, sds. 1. uzdevums: izmantot un attstt vairk nek ceturtdau ekspluatts teritorijas ldz 2010. gadam. Programma: ekspluatto teritoriju sakrtosanas programma. 1.1 projekts: izveidot pasvaldb ekspluatto teritoriju reistru un identifict to pasniekus. 1.2 projekts: skt lobsanu nacionlaj valdb, k ar citos finansjuma avotos, lai sakrtotu ss teritorijas. 1.3 projekts: noteikt teritoriju priorittes atkarb no to piesrojuma/ nozmguma pasvaldb. 1.4 projekts: prskatt vietjo un nacionlo likumdosanu, lai darbotos piesrotja maksa. 1.5 projekts: attstt un stenot stratiju, saska ar kuru zemes pasniekiem jsakrto savas teritorijas un kas veicina teritoriju labvlgu izmantosanu. Kad projekts ir identificts, prioritizts un finansts un ir iecelta atbildg persona/grupa, var skties detalizta rcbas plnosana un stenosana. 1.1 projekts: izveidot pasvaldb ekspluatto teritoriju reistru un identifict to pasniekus. Rcbas plns: idel variant tas tiek izstrdts saska ar standarta formu, ietverot sdu informciju. 1. Projekta nosaukums 2. ss projekta apraksts 3. Rcbas iedaljums pa punktiem pc datuma 4. Izmaksu un budzeta profils 5. Atbildgais projekta vadtjs un atbildg persona par visu uzdevumu/ programmu 6. Paredzamais rezultts 7. Uzraudzsanas process 4. tabula. "Projektu vzijas": stratiskie elementi8. 8"Projektu matrices vzijas" piemrs ir dots rokasgrmatas noda "Avoti" dokumentu paraugu sada. Pirm stadija: darbbas organizsana 22 Pirm stadija: darbbas organizsana 1. stadija: darbbas organizsana 1. solis: iecelt LED darba grupas lderi un nodibint pilstas domes darba grupu. 2. solis: nodibint politisku procesu pilstas dom. 3. solis: nodibint ieinteresto pusu partnerbas grupu. 4. solis: izveidot sistmas darbam ar citiem prvaldes lmeiem. 5. solis: izvlties atbilstosu organizcijas tipu LED stratijas un projektu attstsanai. Pirm LED stratijas izstrdsanas stadija ir LED darbbas organizsana. Parasti t tiek iedalta piecos soos, kas var notikt vienlaikus. 1. solis: iecelt LED darba grupas vadtju un nodibint pilstas domes dar- ba grupu. LEDstratisksplnosanasprocesasksanajuzemasindivdamvaiorganizcijai. Parasti, tacu ne vienmr, vietj pasvaldba uzdod so pienkumu kdam departa- mentam vai nodaai. Dazs pilsts tiek nodibinta vietjs ekonomisks attstbas aentra k neatkarga vai daji neatkarga organizcija. Citviet tiek izveidota privta institcija. Pasvaldbas ar ierobezotiem ldzekiem var skt darbbu ar mazk ambiciozu LED darba grupu. Vairums gadjumu skum LED darba grup ir tikai viens cilvks. Sd gadjum LED programmu var pakpeniski paplasint, apmcot darbiniekus un izmantojot rjus resursus. Sdi resursi iekauj uzmju grupas, diasporu, nevalstiskas organizcijas, brvprtgos, skolas, koledzas un universittes, k ar pieredzes apmaiu ar citm vietjm pasvaldbm. Ja LED ir jauna pasvaldbas funkcija, nepieciesams izvrst galveno LED iesaistto departamentu institucionlo izvrtjumu. Tas identific uzlabojams individuls prasmes, organizcijas resursus un darba izpildes apstkus, lai LED process btu sekmgs.TkLEDiraptverossprocess,tasbalstsuzvirknitehnisku,profesionlu un administratvu prasmju, td LED darba grup jiekauj dazdus pieredzes bagtus pasvaldbas prstvjus, ieskaitot plnotjus, juristus, finansu un apkrtjs vides ekspertus, inzenierus, arhitektus, ptniekus, komunikcijas ekspertus un ci- tus, kas var sniegt ieguldjumu vietjs sabiedrbas ekonomiskaj, materilaj un socilaj attstb. LED darba grupai jbt daudzdisciplnu grupai, kas spj darboties, srsojot tradicionls departamentu robezas, k ar valstisko un nevalstisko robezsirtni. Ja pasvaldb darbojas atbilstosi caurskatmbas un prskata mehnismi, LED darba grupa var iesaistt profesionus un brvprtgos rpus pasvaldbas. LED grupai nepieciesams nostiprint ts kapacitti, sadarbojoties ar nevalstiskm organizcijm un privto sektoru, td svargi ir izmantot labas vadbas iemaas Pirm stadija: darbbas organizsana 23 un radosus komunikcijas pamienus. Dazs pasvaldbs s, iespjams, ir pirm reize, kad notiek sts starpdepartamentu darbs. emot vr LED plaso mrogu un nepieciesambu veidot sadarbbu ar privto, valsts un nevalstisko sektoru, darba grupai jizvirza atbilstoss un piencgs vadtjs. Sda lderba nodrosins darba grupu ar labkiem LED stratijas izstrdsanas un stenosanas apstkiem. LED MJVIETAS NODIBINSANA PASVALDB Gandrz visi veiksmgas vietjs ekonomisks attstbas situatvie ptjumi rda, ka skum atbildba par LED tiek uzticta vienai personai, kas biezi vien prstv mra vai izpilddirektora biroju (paplasinot darbbu, vlk var izveidot nodau vai depar- tamentu).Sisiniciatorsskotnjivarpavadtdaudzlaika,apkopojotinformcijupar vietjo ekonomiku un identificjot galvens ieinterests puses. Idel variant sai personaiirLEDpieredzeuntaiirskaidraizpratneparuzmjdarbbasvajadzbm. Tacu ss iemaas nav obligtas, jo ts var apgt. Mram ieteicams noteikt sdai personai pilnu darba slodzi, uzticot atbildbu un piesirot nepieciesamos skotnjos ldzekiem. Lai gan skum pieejamie ldzeki var bt nelieli, tiem jbt pietiekamiem, lai sktu LED programmu un nodrosintu biroju ar pamata aprkojumu, LED apmcbu, ja nepieciesams, un rcbas budzetu ieinteresto pusu sanksmju organizsanai un skotnjs SWOT analzes datu apkoposanai. PASVALDBAS DARBA GRUPAS KAS UZRAUGA , LED PROCESU emot vr LED sk cea patnbas, veiksmgu stratiju veido starpdisciplnu, starpdepartamentugrupas.Sdsdarbagrupsieteicamsiekautdazdupasvaldbas departamentu prstvjus, kam ir profesionla, tehniska, politiska vai finansila atbildba par jautjumiem, kas saistti ar LED stratiju. Grupm nepieciesams darba uzdevums un formla atskaitsans sistma. Caurskatmba un sabiedriska pieejamba grupas izmantotajai vai piedvtajai informcijai veido grupas kopjo uzticambu. SAISTBA AR CITIEM PASVALDBAS PLNOSANAS PROCESIEM K integrtai disciplnai LED parasti ir sasaiste ar gandrz vism citm vietjs attstbas stratijm. Td dazdu stratiju un to veidojoso programmu koordinsana ir svargs uzdevums, nodrosinot lietdergku nelielo ldzeku izman- tojumu, novrsot darbbas dubultosanu un paaugstinot kopjo efektivitti. Sistmas un procedras jattsta t, lai LED tiktu integrta visos sajos plnos un otrdi. Dazdas pasvaldbas stratijas nedrkst attiecint uz uzmumiem konfliktjosu informciju un politiku. Pirm stadija: darbbas organizsana 24 Tkpasvaldbmparastinavpietiekamildzeku,laistenotuvisasLEDstratijas vienlaikus, svargi ir izveidot tehniskus un lmumu pieemsanas mehnismus, lai ldzsvarotu dazdas vietjs vajadzbas un noteiktu tm priorittes. Pasvaldbas lmumu piemjiem un konsultantiem jcensas ldzsvarot vietjo ekonomisko attstbu, apkrtjs vides un socils vajadzbas. Td daudzas pasvaldbas ir izstrdjusas dazdus tehniskus kritrijus, k prioritizt un koordint investcijas. Citas ir izveidojusas sadarbgus plnosanas mehnismus, kas var ietver gan konsultatvus procesus, gan nepastarpintu ldzdalbu lmumu pieemsan. Pasvaldbu plni, kas ietekm un kurus ietekm vietjs ekonomisks attstbas rcbas programma, lai gan iespjami ir ar citi varianti: Pilstas Plnosana, Transporta Brv laika Mjoku stratiskais ldzeku stratijas un atptas stratijas plns prdale, stratijas zonsana, ze- mes attstbas stratijas Apkrtjs Nabadzbas Izgltbas un Noziedzbas Atkritumu vides apkarosanas apmcbas apkarosanas saimniecbas stratijas stratijas stratijas un un sabiedrbas piesrojuma drosbas ierobezosanas stratijas stratijas 1.1 tabula. Citi pasvaldbu plni, kuri ietekms vai kurus ietekms LED. 2. solis: rast politisku atbalstu pilstas dom Jebkuras LED stratijas efektvai stenosanai nepieciesams saskaots politisks ieguldjums un atbalsts. Ja LED piedals vietjie politiskie vadtji (mrs, padom- nieki,departamentuprstvji,kopienaslderi,vltasamatpersonas),LEDstratija iegst gan politisku atbalstu, gan ldzekus, kas veicina aktvu stenosanas procesu. LED pasvaldbas lderba un atbildba juztic vietjam politiskajam lderim. Dazos gadjumos tas bs nozmgas pasvaldbas komitejas, piemram, politiku un resur- su komitejas, vadtjs. Ss komitejas biezi vien uzrauga gan pasvaldbas politikas virzbu, gan resursu piesirsanu, un LED stratijas prskata process jiekauj ikgadj domes lmumu pieemsanas proces. Laika gait pasvaldbas var dibint neatkargu, autonomu ekonomikas attstbas pastvgo komiteju. T k LED ir process, ko nosaka vietjs patnbas, atbilstosu vietjo politisko mehnismu izstrdsanas iespjas ir dazdas. Pirm stadija: darbbas organizsana 25 Sadarbgas plnosanas instrumenti Pasaules Bankas ldzdalbas rokasgrmata Sadarbba ir jdziens, ko dazdos apstkos dazdi cilvki skaidro atsirgi. Dazi to uzskata par principa jautjumu, citi par praksi un vl citi ­ par pasmri. Vism sm interpretcijm ir taisnba. Pasaules Bankas sadarbbas rokasgrmata izmanto sadarbbas jdzienu, ko piemusi Bankas sadarbbas attstbas izgltbas grupa: sadarbba ir process, ar kura paldzbu ieinterests puses ietekm un kopgi kontrol attstbas iniciatvas, lmumus un resursus, kas skar viu intereses. www.worldbank.org/wbi/sourcebook/sbhome.htm UN-HABITAT: sadarbgas pilstvides attstbas lmumu pieemsanas instrumenti Instrumentu komplekts ir atbilde uz dalbnieku lgumu paldzt izmantot sadarbgu pieeju pilstvides plnosan un prvaldb. Instrumentu komplekts ietver ldzsvarotu sadarbgu lmumu pieemsanu pilstvid, pateicoties pilstas konsultatvajam procesam, piedv 18 konkrtus instrumentus, kas ir izmantoti un demonstrti dazdos UN-HABITAT tehnisks sadarbbas programms un apraksta saikni starp katru atseviso instrumentu un attiecgajiem labas pilstvides prvaldes principiem. http://www.unhabitat.org/campaigns/governance/docs_pubs.asp#Toolki 1.2 tabula. Sadarbgas plnosanas instrumentu piemri. 3. solis: izveidot ieinteresto pusu partnerbas grupu Ieinterests puses ir valsts, privt vai bezpeas sektora indivdi, uzmumi, organizcijas vai grupas, kas vlas piedalties LED programmu un projektu stratijas izstrdsan un stenosan. Daudzas pasvaldbas iesaista ss ieinterests puses LED proces gan stratijas formulsan, gan programmas un projekta stenosan, gan uzraudzb un novrtsan, sekmjot: § uzticambu, vienldzbu un caurskatmbu, atkljot sabiedrbai plnosanas pro- cesu; § efektivitti, jo sts (ekonomisks) vajadzbas ir vieglk izprast, ja piedals iegu- vumu samji; tas ar veicina atbalsta veidosanos un pretestbas un neuzticbas mazinsanos; § rezultativitti, jo ieinterests puses var mobilizt savus ldzekus, lai atbalsttu un veicintu vietjo ekonomisko attstbu. Daudzm pasvaldbm rju ieinteresto pusu iesaistsana pasvaldbas lmumu pieemsan ir jauns un biedjoss process. Skotnji ieinterests puses var tikt uzaicintas sniegt datus, piedalties aptaujs un fokusa grups un nkt klaj ar idejm. Minietnoskaidrotgalvensieinterestspusesunizprasttomotivcijupiedalties LED stratisks plnosanas proces, k ts var piedalties un k ts spj pievien- ot vrtbu LED (piem., kvalifikcija, zinsanas, brvprtgs darbs, materili un finansjums). Nevalstisku grupu, piemram, uzmumu, organiztu pilsonisks sabiedrbas grupu un pilsou iesaistsana kopum vietj attstb kst aizvien ierastka. Pirm stadija: darbbas organizsana 26 IEINTERESTO PUSU PARTNERBAS VEIDOSANA Sdas partnerbas veidosana vietjai ekonomiskajai attstbai auj pasvaldbm gt lielkus sasniegumus ar to pasu vietjs pasvaldbas ieguldjumu, bt rentablkm, vienlaikus noskaidrojot jaunus veidus, k piekt papildu ldzekiem. Partnerbas censas apvienot dazdus vietjos partnerus, kuri ietekm vietjo ekonomisko attstbu, rcbas pln, kas veicina un nodrosina veiksmgu un ilgtspjgu vietjo ekonomisko attstbu. Partnerba jdibina, lai izmantotu kopgi atztas iespjas. Lai ieinteresto pusu partnerba btu veiksmgas, nepieciesams atkltums un inovatva pieeja. GALVENS IEINTERESTS PUSES UN TO POTENCILAIS IEGULDJUMS VIETJ PASVALDBA Pasvaldbas ir galvenie vietjs ekonomisks attstbas aenti. Ts daudzviet atbild par dazdu pakalpojumu sniegsanu un noteikumu ieviesanu (piem., zonsanas noteikumi), kas attiecas uz dazdm vietjs ekonomikas attstbas vajadzbm. Ldzs materils un citu infrastruktru nodrosinsanai, ts ar var veicint uzmjdarbbas attstbu, saglabsanu un pievilcbu, reklamjot vietjs preces, stimult uzmjdarbbas paplasinsanu9, nodrosinot izgltbu un apmcbu, atbalstot mazo uzmumu attstbu un uzlabojot infrastruktras nodrosinjumu. Pasvaldbas nodarbojas ar dazdm reguljosm uzmjdarbbas procedrm, piemram, ar reistrciju, licencsanu un atauju izsniegsanu.Ts parasti veic sdus uzdevumus, lai gan ir iespjami ar citi varianti: § analiz vietjo ekonomiku; § nodrosina vietjs ekonomisks attstbas lderbu; § koordin un steno vietjs ekonomisks attstbas projektus; § nodrosina augstu pakalpojumu standartu; § stimul (finansjums, zemes attstsana, tirgvedba) privtu investciju piesaisti; § veicina vietjo uzmjdarbbu sagdes politiku paldzbu; § veicina un rosina tdu vidi, kas stimul uzmjdarbbas attstbu. Turklt pasvaldbas var identifict un iecelt vadtju, kas spj organizt un vei- dot koalcijas un partnerbas, sekmjot informcijas apmaiu starp vietjiem un reionliem dalbniekiem, kam interes LED. Lai akumultu un izplattu zinsanas, jveicina ieinteresto indivdu, grupu un organizciju sanksmes un seminri, k ar tklu veidosana, kas var ar paldzt noskaidrot jaunas ekonomisks izaugsmes iespjas. LED stratijas pasvaldbas lmen iegst papildu atbalstu (finansilu vai politi- sku), strdjot ar augstkiem prvaldes lmeiem, k ar horizontlajos prvaldes lmeos. T k reionl attstba kst aizvien svargka, starp vietjm un reionlajm stratijm jvalda skaidrm un pozitvm sinerijm, lai maksimli veicintu LED rezulttus. 9Sis ir sarezts jautjums, kas rpgi japsver. Laba pieredze rda, ka valsts nauda tiek lietdergk trta, lai uzlabotuvietjouzmjdarbbuveicinosuvidivisiemuzmumiem,nevislaiatbalsttukdasuzmjdarbbas formas. Pirm stadija: darbbas organizsana 27 PRIVTAIS SEKTORS UN VIETJ SABIEDRBA TkprivtaissektorsunvietjsabiedrbairnozmgiLEDprogrammassamji, vius nepieciesams iesaistt LED stratisks plnosanas proces10. Tdjdi var: § uzlabot stratisks plnosanas procesa efektivitti un rezultativitti, nodrosinot dazdus rjos ldzekus (materilus, finansilus), zinsanas un pieredzi, kas biezi vien nav pieejama pasvaldb; § leitimizt procesu un paldzt depolitizt LED projektus. Tdjdi var veicint ilgtermia dzvotspju; § paplasint LED stratijas konsensu un atbalstu, tdjdi stiprinot potencilo investoru un uzmumu uzticbu; § paredzt problmas, iesaistot proces partnerus un ieinterests puses; § palielint izpratni par vietjo ekonomisko attstbu, jo uzmjdarbbas sektora partneriem parasti ir vairk zinsanu par relo vietjs ekonomikas situciju nek pasvaldbas prstvjiem. Vietjie uzmjdarbbas sektora lderi parasti ir informti par vietjm problmm un iespjm, kas ir izmantojams LED stratij; § iedrosint kopienas brvprtgo atbalstu LED stenosanas programmm; § iesaistt proces maznodrosints un neoficils ekonomikas grupas un asocicijas (piem., graustu rajonu iedzvotjus un ielu tirgotju asocicijas), jo viiem ir labka izpratne par jautjumiem, kas attiecas uz viu ekonomiskajm aktivittm. POTENCILS IEINTERESTS PUSES VALSTS SEKTORS PRIVTAIS SEKTORS KOPIENAS SEKTORS § Vietj pasvaldba, ies- § Lielas korporcijas § Kopienas lderi katot tehniskos departa- § Arodbiedrbas § Apkaimes grupas mentus § Mazi, vidji un mikro § Kopienas pakalpojumu § Rajona vai reionls uzmumi organizcijas prvaldes struktras § Zemes un nekustam § Vietjs mcbu § Sektoru valdes un pasuma attsttji iestdes struktras (veselbas § Bankas un citas finansu § Vietjais reliiskais aprpe, izgltba, trans- grupas sektors ports) § Komercpaltas § Citas nevalstiskas § Zonsanas valde § Plassazias ldzeki organizcijas un grupas: § Citas uzmjdarbbas minorittes, invaldi § Izptes un augstks atbalsta grupas un citi neaizsargtie izgltbas mcbu § Profesionls iedzvotju sli; iestdes asocicijas apkrtjs vides § Komunlie uzmumi § Privtie komunlie aizsardzbas jautjumi; uzmumi kultras, mkslas un § Privts mcbu vsturisks intereses iestdes § Ideju apmaias centri 1.3 tabula. Potencils ieinterests puses LED proces. Ieinterests grupas galgo sastvu vajadztu noteikt vietjs ekonomikas stratiskajam izvrtjumam un galvenajiem vietjs ekonomikas sektora dalbniekiem. 10Skat., piemram, "Working with Business in Local Strategic Partnerships" vadlnijas, ko Biznesa kopienai izstrdjusi Lielbritnijas tirdzniecbas palta, Vietjo pasvaldbu asocicija unApkaimes atjaunosanas nodaa http://www.bitc.org.uk/docs/Guidance_note.pdf. Pirm stadija: darbbas organizsana 28 VADBAS KOMITEJAS IZVEIDOSANA Iesaistt ieinterests puses var, nodibinot vadbas komiteju. Taj vajadztu iekaut galvensieinterestspusesnovisiemsektoriem,ieskaitotvaldbu,uzmjdarbbu un NVO, un pasvaldba parasti sniedz sai komitejai institucionlu atbalstu. Gru- pas vadtjiem ir nozmga loma sanksms ar dazdm ieinterestajm pusm, jo dazdu interesu rezultt ir iespjamas konfliktsitucijas. Grupas vadtji var uzturt sanksms krtbu, un LED stratijas un partnerbas dibinsanas skum vii ir pasi nepieciesami. Vadbas komiteja skotnji var pildt konsultatvas komi- tejas funkciju. Laika gait var ieviest formlkas struktras. Situatvs ptjums SPNIJA: Barselonas stratiskais galvaspilstas plns Barselonas stratiskais galvaspilstas plns ir izveidojis efektvu institucionlu struktru, kas balstta uz bezpeas asociciju (komiteju), kura sastv no 300 locekiem no pasvaldbas, privtm un nevalstiskm organizcijm . Asocicija ir pats reprezentatvkais vadbas komitejas piemrs. T apstiprina stratisko plnu, veido konsensu un veicina kopgu lderbu un sadarbbu. http: //www.bcn2000.es/index_eng.html 1.4 tabula. LED institucionlas struktras analze. 4. solis: izveidot sistmas darbam ar citiem valsts prvaldes lmeiem Nacionl, statu, provincu un reionl lmea prvaldes struktrm ir nozmga loma vietjo ekonomisko attstbu veicinosu apstku radsan, td sos prvaldes lmeus nepieciesams iekaut stratisks plnosanas proces, kad rodas sda vajadzba. Ldzas LED attiecbm ar citiem vietjiem plniem jem vr ar programmas, plni, noteikumi un likumi rpus kopienas robezm, kuri ar ietekm vietjs eko- nomisko attstbu. Tie var bt nacionlie, statu, provincu vai reionlie likumi un politikas: § telekomunikciju ierobezojumu atcelsana; § finansilie noteikumi; § apkrtjs vides standarti; § nodoku sistma; § likumi par zemi un nekustamo pasumu; § nacionls infrastruktras investciju plni; § budzeta prvedumi (biezi nosactie granti). Reionls iniciatvas auj vietjm pasvaldbm saemt ldzekus un izmantot sinerijas no darba partnerb ar tuvkajm vietjm pasvaldbm. LED uzdevumu grupai td jcensas nostiprint un/vai attstt pasvaldbu darbu, kas jau tiek veikts, lai vartu skt un ietekmt jaunas programmas un iniciatvas. Pirm stadija: darbbas organizsana 29 Reionls iniciatvas: dazas idejas Daudzi apgabali, mazpilstas un lielpilstas ir sadarbojuss reiona robezas, lai uzlabotu vietjs ekonomisks attstbas reionlo kapacitti. LED stratijas paredz: § izgltbas un izptes konsorciju izveidi starp reioniem; § augstks izgltbas specilistu mcbu iestzu dibinsanu; § reionlo uzmju klasteru izveidosanu (tie tiks aplkoti tlk); § reiona attstbas veicinsanu, lai piesaisttu un saglabtu investcijas; § reionlu piegdes zu veidosanu, lai palielintu reionlo tirgu un investcijas; § reionl transporta sistmas savienojumu veidosanu reion un rpus t robezm; § reionls tehnoloijas sadales uzlabosanu; § vietjs un reionls lobsanas nostiprinsanu augstkos prvaldes lmeos. 1.5 tabula. Reionls iniciatvas. 5. solis: izveidot organizciju LED stratijas un projektu izstrdsanai Organizcijas izveidosana vietjs ekonomisks attstbas nodrosinsanai ir oti svargs uzdevums. Tas nav jizlemj stratijas veidosanas skumposm, bet ts izstrdsanas gait. Pasvaldb LED var atrasties vairks institcijs, piemram, § izpilddirektora vai mra biroj: saj gadjum ir tdas prieksrocbas k redzamba un galven ierda atbalsta svars.Atrodoties saj departament, LED visdrzk bs augstks profils un tiks pievrsta lielka uzmanba politiskajam un veicinosajam aspektam, kas savukrt sekm sadarbbu ar citiem pasvaldbas departamentiem. Tacu saj gadjum LED, iespjams, bs mazk stenosanas procesam nepieciesamo resursu un prk liela atkarba no mra politisks nostjas; § funkcionl departament: funkcionl departament, piemram, Zemes un nekustam pasuma reistrsanas vai Pilstvides plnosanas departament, LED var zaudt skotnjo nolku, atbalstot departamenta galveno sektoru. Piemram,jaLEDatrodasPilstvidesplnosanasdepartament,tsstratiskaj plnosanlielkanozmevartiktpiesirtazemesuninfrastruktrasjautjumiem, ierobezojot LED ietekmi uz citm svargm jomm, piemram, uzmjdarbbu veicinosas vides attstsanu (piem., reistrsanas un darbbas veicinsana) un ar to saisttiem aspektiem (piem., kooperatvu un SME attstsana). Laba menedzmenta prakse un daudzdisciplnu metode paldzs formult saprtgu politiku un stenot veiksmgu LED stratiju; § aentru metode: vietjs ekonomisks attstbas aentras (LEDA11) spj uzlabot sadarbbu un sineriju ar dazdm valsts un nevalstiskm institcijm. LEDA var nodrosint ilgtspjgku organizatorisko struktru, izvairoties no politiskuprocesuradtiemtraucjumiem.NeatkargasvaidajineatkargasLED aentras gadjum jievro piesardzba, lai nodrosintu taisngu ieinteresto pusu prstvniecbu bez politiskiem vai ekonomiskiem apsvrumiem (piem., 11 LEDA: Vietjs ekonomisks attstbas aentra. Skat., piemram, ILO ziojumu "Local Economic Development Agencies: International Cooperation for Human Development, Democratic Economies and Poverty Reduction": (http://www-ilo-mirror.cornell.edu/public/english/employment/led/download/adel.pdf). Pirm stadija: darbbas organizsana 30 nabadzgie) un pietiekamu ldzeku un lmumu pieemsanas pieejambu. Publiski forumi, ieinteresto pusu komitejas un pilstas konsultatvs sanksmes ir ierasti ldzeki plaskas ldzdalbas veicinsanai. Situatvs ptjums Brazlija: ABC reiona ekonomisks attstbas aentra Nodibinta 1998. gad, ABC reiona ekonomisks attstbas aentra ir piemrs reionlai nevalstiskai aentrai, kuras misija ir apvienot valsts un privto institciju aktivittes, lai veicintu ilgtspjgu ekonomisko attstbu. ABC aentra prstv septias vietjs pasvaldbas un iekauj ABC metropoles reiona naftas mijas industrijas, arodbiedrbas un izgltbas iestdes. Tai ir vairkas fililes, piemram, vairkas komercpaltas un SEBRAE-Brazlijas Mikro un mazo uzmumu atbalsta dienests. www.agenciagabc.com.br Nderlande: Roterdamas attstbas korporcija Nderland attstbas korporcijas ir ierasta pasvaldbu metode ekonomisks izaugsmes, industrilo teritoriju attstbas, uzmumu ku un biroju celtniecbas stimulsanai. Roterdamas attstbas korporcija (OBR) darbojas k vadtjs un biznesa partneris, piedv pieredzjusus darbiniekus, kas konsult jaunus un paplasintus uzmumus par aktivittm un darbbm Roterdam. Pakalpojumi un paldzba var iekaut noliktavu telpas, biroju telpas un ievadu komercpalt (kompnijas reistrsana un tirdzniecbas informcija), gan ar pastvgas nodarbintbas aentras un specilistus loistikas, starptautisks banku sistmas, nodoku un uzmjdarbbas likuma jom. www.obr.rotterdam.nl 1.6 tabula. Vietjs ekonomisks attstbas aentras analze. Otr stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana 31 Otr stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana Otr stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana 1. solis: veikt prskatu par pilstas domes procedrm, kas ietekm uzmjdarbbu. 2. solis: noteikt apkopojamo datu veidu. 3. solis: veikt pieejamo un trkstoso datu analzes auditu un apkopot datus. 4. solis: izstrdt plnu informcijas trkuma novrsanai. 5. solis: analizt datus un izvrtt vietjo ekonomiku. Vietjs ekonomikas patnbu apzinsana un izpratne ir svargs prieksnosacjums, lai paldztu ieinterestajm pusm veidot nkotnes stratiju un veikt pc iespjas labku programmu un projektu atlasi. Td vietjai sabiedrbai jbt pc iespjas informtkai par ts administratvo centru, pilstu vai reionu un t lomu reionlaj, nacionlaj un starptautiskaj ekonomik. Vietjs ekonomikas izvrtjumu nevajadztu balstt uz tdu administratvo jurisdikciju k pasvaldbas robezas, bet gan drzk uz ekonomiskajm attiecbm teritorij, piemram, metro- poles reion, uz darbu mrojam teritorij vai pilst un ts lauku apgabalos. 1. solis: veikt prskatu par pilstas domes procedrm, kas ietekm uzmjdarbbu Viena no efektvkajm vietjs ekonomisks attstbas aktivittm, ko var uzemtiesvietjpasvaldba,irprocesuunprocedruuzlabosana,kurmpasvaldb pakauta uzmjdarbba. Td nepieciesams veikt skotnju izvrtsanu. Taj jprskata visi pasvaldbas kontaktu un uzmumu sadarbbas aspekti. Prskatmie jautjumi attiecas ne tikai uz uzmumu reistrsanu un nodokiem, bet ar uz to, k uzmumu klienti mijiedarbojas ar pasvaldbas darbiniekiem un k pasvaldbas personls rea uz uzmumu problmm un prasbm. Pieredze rda, ka uzmumi tri iegst no racionaliztm pasvaldbas procedrm. To var izdart, piemram, vienkrsojot plnosanas un apkrtjs vides noteikumus. Daudzos gadjumos (skat. 2.1 tabulu) ss procedras ir sareztas, laikietilpgas, drgas un iesaista daudz dazdu valsts aentru. Tas parasti rada srsus uzmjdarbbas attstbai, iedrosina uzmjus darboties nelikumgi un veicina korupciju. Visi sie faktori ievrojami kav uzmjdarbbu veicinosas vides veidosanu. Pirmais solis uzmjdarbbu veicinosas vides izvrtsan paredz prskatt katru pasvaldbas departamentu, identifict noteikumus, procedras un likumus, kas regul uzmjdarbbu, un noskaidrot, kda ir to efektivitte, rezultativitte, caurskatmba un prskatmba. Kamr notiek sis ieksjais prskats, uzmumiem jtiekiesaisttiemLEDprocesaruzmumuaptaujuunfokusagrupupaldzbu,lai noskaidrotuuzmumuproblmas.12Arneoficilaissektorsirjiedrosinaiesaistties saj proces, lai izprastu viu oficils iesaistes LED proces ierobezojumus un 12Skat., piem., pievienoto Pasaules Bankas LED aptauju par vietjo uzmjdarbbu veicinosu vidi, kas pieejama http://www.worldbank.org/urban/led/ Otr stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana 32 iespjas. Neoficilajam sektoram nepieciesama atsirga pieeja no ts, kas tiek izmantota oficilaj sektor, piemram, ielu sanksmju organizsana un prrunas ar neoficils ekonomikas tirgotju grupm.13 Aptaujaparvietjouzmjdarbbuidelvariantbalstsiesuzstrukturtuaptaujas formu un mins pankt vairkus rezulttus.Aptaujs jcensas14: § iegt informciju par uzmumiem, par to, cik ilgi tie darbojas, kds ir to darbi- nieku skaits, prasmes, razotie izstrdjumi, eksports un piegdes de; § noskaidrot, kas, pc uzmju domm, ir konkrtas teritorijas galvens stiprs puses, vjs puses, iespjas un draudi; § noskaidrot, ar kdm problmm saskaras uzmji attiecbs ar pasvaldbu un citiem prvaldes lmeiem; § noskaidrot, kdas ir uzmumu vajadzbas, kdas idejas tie var piedvt LED; § nodibint kontaktu ar vietjiem uzmumiem, lai nodrosintu to pastvgu sa- saisti ar LED darba grupu. Sis uzdevums jveic, apzinoties, ka tas ir divpusjs process un ka uzmumiem ar jgst no piedalsans sd aptauj. Kamr uzmji sniedz informciju, viu idejm un problmm jtiek reistrtm un, ja iespjams, risintm. Oficil un neoficil sektora ieinterests puses, sniedzot informciju, nedrksttu izjust, ka pret tm vartu ierosint prvu vai ka ts vartu nodot atkltbai. Kad informcija ir apkopota, jizstrd rcbas plns, kas risintu galvenos jautjumus. Tas parasti ir apjomgs process, un pieredze rda, ka tas jsk laikus. T k sis uzdevums iesaista vairkus departamentus, ieteicams jau skumposm veicint starpdepartamentu sadarbbu. Kad pasvaldbas darba grupa sk uzlabot vietjouzmjdarbbasvidi,taiirlielkasizredzessekmtldzgusuzmjdarbbu veicinosas vides uzlabojumus citos prvaldes lmeos. S uzdevuma mris ir nevis atcelt noteikumus, bet ieviest labus noteikumus. 13Skat., piem., "Decent Work and the Informal Economy", Report VI Submitted to the 90th Session of International Labour Conference, Geneva, June 2002, Chapter V, kas pieejams: http://www.ilo.org/public/english/bureau/integration/informal/publicat.htm. 14Vienkrsas vietjo uzmjdarbbu veicinosas vides piemrs ir dots rokasgrmatas noda "Avoti". Galvenais mris ir nevis uzzint prk daudz par uzmumiem, bet gan to, ko ar uzmjdarbbu saistti cilvki dom par vidi, kur vii strd, par ts stiprajm pusm, trkumiem utt. Otr stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana 33 LIKUMA "UZMUMU DIBINSANA IZVRTSANAS PIEMRS " PROCEDRAS NUMURS LAIKS IZMAKSAS (DIENUSKAITS ) (USD) Noskaidrot uzmuma nosaukumu 1 5 5 Samakst reistrsanas maksu 2 2 0 Reistrties uzmjdarbbas vald 3 3 15 Reistrties federlajiem nodokiem 4 10 0 Reistrties stata nodokiem 5 7 0 Saemt valsts atauju par maksjumu 6 5 5 kvtm Reistrties municiplaj nodoku 7 2 0 makstju reistr Samakst dalbas maksu municiplaj 8 1 120 nodoku makstju reistr Saemt Municipls nodoku 9 10 0 inspekcijas atauju par maksjumu kvtm Saemt uzmuma faktrrinus 10 5 180 Pieteikties darbbas licencei 11 90 0 Saemt municiplo iestzu prbaudi 12 15 0 Atvrt kontu socils nodrosintbas 13 10 0 maksjumiem Reistrt darbiniekus socils 14 5 0 nodrosinsanas noda Informt Nodarbintbas ministriju 15 15 0 Kop 15 185 320 2.1 tabula. Uzmuma dibinsanas likuma izvrtjuma piemrs. Uzmjdarbbu veicinosas vides instrumenti Uzmjdarbba 2004. gad: likuma izpratne ir pirmais no vairkiem Pasaules Bankas darba grupas ikgadjiem ziojumiem, kas inform par jauniem kvantitatviem indikatoriem uzmjdarbbas regulsan, kas ir saldzinms starp vairk nek 130 valstm un ilgk laika period. Ziojums ietver lietdergu informciju par to likumu izvrtsanas metodiku, kuri ietekm uzmjdarbbas attstbu, k ar interneta jautjumu un atbilzu pakalpojumu: http://rru.worldbank.org/doingbusiness/ 2.2 tabula. Uzmjdarbbu veicinosas vides resursu instruments. 2. solis: noteikt apkopojamo datu veidu Izlemjot, kdus datus nepieciesams apkopot, jem vr vairki faktori: § izmantojams informcijas lmenis un detaliztba; § jaunas informcijas vksanas izdevgums; § sdas informcijas apkoposanas izmaksas laika un ldzeku izteiksm; § spja analizt un interprett savkto informciju, lai izveidotu nozmgu LED stratiju; § informcijas praktiskais lietojums (lietderba un nodergums). Otr stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana 34 LEDdatusvarizmantot,laiinformtuamatpersonas,karlaiveicintusabiedrbas izpratni par LED un atbalstu un sekmtu LED mrus un aktivittes. Biezi vien ir grti veicint interesi par LED aktivittm bez konkrtas informcijas. LED INFORMCIJA Informcijas veidi un iemesli, kd vietjs ekonomikas izvrtsanas proces ir jvc un japkopo sda informcija. DEMOGRFISK INFORMCIJA § Informcija par kopienas iedzvotjiem veido kopienas demogrfisk profila, ts socilo vajadzbu un pasreizjs un nkotnes virzbas izpratnes pamatu. § Demogrfisks informcijas klasificsana nodrosina detaliztku izpratni par faktoriem, kas saistti ar vietjo ekonomiku (piem., dzimumu jautjumi, nodarbintbas profils, izgltbas patnbas, cilvku resursu un prasmju pieejamba). § Kopienas demogrfisko patnbu apzinsana paldz izprast LED programmu un projektu ietekmi bzes lmen15, it pasi uzraudzsanas un novrtsanas nolk, un lai noteiktu atsevisu LED programmu un projektu pievienoto vrtbu16. EKONOMISK INFORMCIJA § S informcija sniedz izpratni par vietjs ekonomikas struktru, patnbm un btbu. § Vietjs ekonomisks informcijas klasificsana pc razosanas nozarm parda, k vietj ekonomika darbojas, kdas ir ts saiknes, kuras nozares plaukst, kuras piedzvo lejupsldi, kur atrodamas uzmjdarbbas iespjas un kda ir vietjo razosanas zu kopvrtba. § Darbaspka tirgus informcijas apkoposana var sniegt darbaspka profilu, kas norda kvalifikcijas lmeni, trkumus, zaudtas iemaas un LED ievirzes. To var izmantot, lai identifictu darba tirgus trkumus, srsus, kas neauj iesaistties darba tirg un atrast darbu, potencilas darbaspka programmas, k ar, lai noskaidrotu razosanas nozares, kuras var rosint un atbalstt izvietoties konkrtaj apvid. S informcija var uzrdt konkrtas iedzvotju grupas, ku- ras netiek nodarbintas, tdjdi izvirzot nepieciesams LED aktivittes. § Izprast neoficil sektora ekonomiku ir pasi nepieciesams, lai saprastu, k stenb darbojas vietj ekonomika. Svargi ir uzzint, k neoficilais sektors piedals un darbojas oficilaj sektor un k veicint un paaugstint s sektora produktivittes pasbas. 15Izejas punkts. 16"Pievienot vrtba" ir veids, k demonstrt, ka projektam ir ietekme papildus tam, kas jebkur gadjum btu noticis. Otr stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana 35 INFORMCIJA PAR UZMJDARBBU VEICINOSU VIDI § Informcija par uzmjdarbbu veicinosu vidi sniedz izpratni par to, k vietjs pasvaldbas rcba un aktivittes veicina vai kav uzmjdarbbu oficilaj un neoficilaj sektor. § T sniedz izpratni par veiksmgas un neveiksmgas uzmjdarbbas iemes- liem; uzmjdarbbas formm, kas veidojuss vai ir izvietotas konkrtaj teritorij un t iemeslu; par to, vai uzmumi uzskata pasvaldbu par uzmjdarbbas sektoru rosinosu; to aentru skaitu un daudzveidbu, kas atbalsta SME un uzmjdarbbas attstbu, so organizciju efektivitti, at- balstot jaunus uzmumus un uzmjdarbbas attstbu; darba attiecbu stvokli; programmm; vietjiem likumiem, kas ietekm uzmjdarbbu, un uzmjdarbbas izmaksm (daudzi investciju lmumi tiek pieemti, balsto- ties uz uzmjdarbbas izmaksm vietj mrog, un dazs pasvaldbs ar uzmumu dibinsanu saisttais laika patris un izmaksas ir lielkas nek citvi- et). § Veicot aptauju par uzmjdarbbu veicinosu vidi, kst iespjams noskaidrot vietjo uzmju apmierintbu un viedokli, aujot pasvaldbai uzlabot rcbu un aktivittes, kas ietekm uzmjdarbbu veicinosu vidi. CIET INFRASTRUKTRA § S informcijas attiecas uz transporta, telekomunikciju, gzes, dens, elektroenerijas piegdes un notekdeu apsaimniekosanas nodrosinjumu. Sda informcija atklj pasreizjos un nkotnes infrastruktras trkumus un vajadzbas un paldz noteikt infrastruktras investciju priorittes vietjai eko- nomiskajai attstbai. REIONL, NACIONL UN STARPTAUTISK MROGA INFORMCIJA § Apkopojot informciju par reionlo, nacionlo un starptautisko ekonomiku, kst iespjams atklt jaunas tirgus un uzmjdarbbas attstbas iespjas (piemram, eksports, naudas prvedumu plsma, sektoru sasaiste, trisma veicinsana). § Izprotot so ekonomisko sasaisti, var identifict aktivittes, kuras nepieciesams nostiprint, lai apgtu vrtbu, kas tiek realizta rpus vietjs ekonomikas iet- variem. Tdjdi tiek palielinta naudas apgrozba vietj ekonomik, radtas darbavietas un attstti uzmumi (piemram, iedzvotji tr naudu veikalos cits pilsts, jo kopien sie izstrdjumi nav pieejami). § Dazm pilstm, it pasi lielpilstm un eksporta zonm, ir ciesa sadarbba ar citmvalstm.Citmpilstmirsaistbaaradministratvajiemcentriem,pilstm un sekundrajm pilstm. Td svargi izprast, k pilngk izmantot pieaugoso sasaisti starp vietm, uzmumiem un cilvkiem, nostiprint reionlos un starptautiskos tirgus vietjai ekonomiskajai sadarbbai. 2.3 tabul doti piemri par informcijas veidiem, kas ir apkopojami katr no sm kategorijm. Otr stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana 36 INFORMCIJA PAR VIETJO EKONOMISKO ATTSTBU Iedzvotjuskaits,vecums,skaitapieaugumatemps,paredzamais pieauguma temps, imeu lielums utt. Darbinieki pc rpniecbas nozaru sektoriem (reionl un nacionl mrog, prmaias laika gait). Nodarbinto un nenodarbinto iedzvotju klasificsana pc vecuma un amata. Vidjie nedas neto ienkumi pc dzimuma un pilnas slodzes/ pusslodzes nodarbintba. Neoficil sektora prstvju un aktivitsu skaits un cita Demogrfisk informcija. Skolu, skolotju skaits un veids (pilnas slodzes ekvivalents) un mcbu klasu lielums. Tlkas un augstks izgltbas iestdes pc veida un skaita. Izgltbas sasniegumu lmenis pc skaita un veida ­ saldzinot ar nacionlajiem rdtjiem. Tehniski kvalifictu un apmcb esosu darbinieku apmcbu skaits, veids, vecuma grupas; prasmju izvrtsana, profesiju nepietiekamba, prpilnba. Uzmumu skaits un lielums pa sektoriem; pilnas slodzes darbinieku skaits. Nesen slgtu uzmumu skaits un veids pc lieluma, nozares un datuma. rzemju un vietjo investciju skaits pc darbinieku skaita, nozares, datuma. Ekonomisk Jaunu uzmumu skaits pc lieluma, nozares, aktivittm, eksporta apmriem, kompnijas lieluma. Brvu rpniecbas un pakalpojumu nozaru vienbu res, pirkuma izmaksas pc lieluma. Brvas industrilas un komercilas telpas pc lieluma, atrasans vietas, visprjo izmaksu pieskaitjuma likmes. Ostu, lidostu, dzelzcea kravu, pasazieru statistika; neoficilo uzmumu skaits. Birokrtijas apjoms un birokrtijas prvarsanas izdevgums. Uzmjdarbbas Atbalsta uzmjdarbbas tkli, piemram, komercpaltas. vide Vietjs pasvaldbas sniegtais atbalsts ekonomiskajai attstbai ­ pakalpojumi vai subsidsana. Vietjs pasvaldbas kapacitte stenot ekonomisku attstbu; finansjuma pieejamba. dens, elektrbas piegdes un notekdeu apsaimniekosanas lmenis ekonomisks aktivittes teritorijs. Ciet infrastruktra Zemes, nekustam pasuma, biroju telpu nodrosinjums uzmjdarbbas aktivittm. Ceu un citu transporta modalitsu ldz lielkajiem tuvkajiem tirgiem pieejamba un kvalitte. Apkrtjo pilstu aktivittes ekonomiskaj attstb. K konkur apkrtjs mazpilstas un lielpilstas. Reionl un K ts var sadarboties vai jau sadarbojas. nacionl Paskumi nacionl mrog. Nacionls valdbas piedvts iespjas. Svargkie starptautiskie/globlie virzieni, kas var ietekmt vietjo ekonomiku. Vietjs pasvaldbas iespjas un trkumi. 2.3 tabula. Informcija par vietjo ekonomisko attstbu. Otr stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana 37 3. solis: veikt pieejamo un trkstoso datu analzes auditu un apkopot datus Izvrtjot vietjo ekonomiku, nepieciesams vkt un apkopot stratiski svargu informciju. Skotnjai izvrtsanai vajadztu sniegt kvalitatvu un kvantitatvu informciju par razosanas un nodarbintbas avotiem, struktrm un virzieniem, prasmm un citiem LED ldzekiem, k ar identifict trkstoso informciju. Detalizt vietjs ekonomikas izvrtsan tiek aizpildta trkstos informcija, kas uzrdta skotnj izvrtjum, un veidots pamats veiksmgai LED stratijas izstrdei. Sai informcijai vajadztu nordt uz projektiem un programmm, kas var nostiprint vietjs teritorijas ekonomisko bzi. Datu apkoposana ir vietjs ekonomikas izvrtsanas procesa pirmais solis, un to var veikt ar vairkiem analtiskiem instrumentiem. Labi pazstama metode ir SWOT analze (stiprs puses, vjs puses, iespjas, draudi), kas tiek izmantota, lai izvrttu vietj apgabala ekonomisko konkurtspju17(skat. 2.4 tabulu). Izvrtjumam jsniedz informcija par valsts, privtajiem un nevalstiskajiem re- sursiem un institucionlo kapacitti, k ar japkopo un janaliz jauni vai inte- resanti kvalitatvi un kvantitatvi dati. Lai apkopotos datus organiztu un izmatotu turpmk uzraudzsanas, novrtsanas un izplatsanas proces, nepieciesams izvei- dot efektvu zinsanu prvaldbas sistmu. Datu apkoposanas procesam jbt labi izplnotam, jo tas ir drgs un laikietilpgs. Detalizta kvantitatvu datu apkoposanas metode var izlietot pat visu LED budzetu, un veiksmgas pilstas parasti izmanto stratisku un novatvu piee- ju, lai noskaidrotu apkopojams informcijas veidus un kvalitti un izmantoja- mo metodiku. Apkopojot informciju, nepieciesams izsvrt ts izmantojambu, nozmgumu un atbilstbu vietjs ekonomikas izvrtsanai. 2.4 tabula. Datu vksana. Nepieciesama ir gan kvalitatva, gan kvantitatva informcija. Paaujoties ti- kai uz kvantitatvu informciju, nozmgi fakti par vietjo ekonomiku var palikt neievroti, tdjdi kavjot LED un uzmjdarbbas attstbu. Kvalitatvas me- todes, piemram, fokusa grupu un komercpaltu, uzmju asociciju prstvju, privt un valsts sektora lderu aptaujas, ir svargi vietjs ekonomikas izvrtsanas pamieni, izmantojot galveno ieguvumu samju viedokus. Parasti sis ir ren- tabls informcijas apkoposanas veids, it pasi, ja dati par ekonomiku vietj mrog nav uzreiz pieejami. Ieinteresto pusu iesaistsana konsultatv grup, lai uzraudztu un vadtu datu vksanu un apkoposanu, var veicint to atbalstu visas programmas laik. Tdjdi tiek iemantota ar ieinteresto pusu uzticba. Piedalsans progres un diskusijas rosinsana par apkopoto informciju ir kopgas vzijas veidosanas sastvdaas. Lai gan sis process parasti ir sarezts un laikietilpgs, kopgu vziju un visu ieinteresto pusuvienosanosvarpankttikaitad,jatsvisasnopasaskumairiesaisttasvzijas veidosan. 17Skatt, piem., SWOT analzi, kas veikta Balimena priekspilstas domes vietjs ekonomisks attstbas programmai 2004.-2006. gadam "Building Sustainable Prosperity": http://www.ballymena.gov.uk/downloads/econ%20dev%20strategy.pdf Otr stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana 38 4. solis: izstrdt plnu informcijas trkuma novrsanai Mekljot informciju, kas nav pieejama vai kuras nav, un novrsot informcijas nepietiekambu, nepieciesams nodibint starpdepartamentu darba grupu, kura uzemtos veikt auditu par juridisko, finansilo un reguljoso vidi, kas ietekm uzmjdarbbu. Galvenais vietjs ekonomisks attstbas relatvo vadlniju un procedru izstrdsanas un saldzinsanas elements ir uzmju aptaujas. Idel variant ts bs strukturtas aptaujas formas un mins pankt vairkus rezulttus. Tajs jcensas: § iegt informciju par uzmumiem, par to, cik ilgi tie darbojas, kds ir darbinie- ku skaits, iemaas, razotie izstrdjumi, eksports un piegdes de; § noskaidrot, kas, pc uzmju domm, ir konkrt apgabala galvens stiprs puses, vjs puses, iespjas un draudi; § noskaidrot, ar kdm problmm saskaras uzmji attiecbs ar pasvaldbu un citiem valsts prvaldes lmeiem; § noskaidrot, kdas ir uzmumu vajadzbas, kdas idejas tie var piedvt LED; § nodibint kontaktu ar vietjiem uzmumiem, lai nodrosintu to pastvgu sa- saisti ar LED darba grupu. Sis uzdevums jveic, apzinoties, ka tas ir divpusjs process un ka uzmumiem ar jgst no piedalsans sd aptauj. Kamr uzmji sniedz informciju, viu idejm un problmm jtiek reistrtm un, ja iespjams, risintm. Oficil un neoficil sektora ieinterests puses, sniedzot informciju, nedrksttu izjust, ka pret tm vartu ierosint prvu vai ka ts vartu nodot atkltbai. Fokusa grupas var prbaudt aptaujs iegto informciju un padziint ptjumu. Piemram, sd ptjum vartu noskaidroties, ka konkrt prasmju jom trkst kvalificta darbaspka. Sd gadjum btu ieteicams nodibint kvalifikcijas fo- kusa grupu, ieskaitot galvenos uzmumus, LED darba grupu un vietjs specils un augstks izgltbas iestdes. INSTITUCIONL IZVRTSANA Viensnogalvenajiemfaktoriem,kasnosakavietjsekonomisksattstbasdarbbu, ir vietjo institciju kvalitte. Tas attiecas ne tikai uz vietjm pasvaldbas institcijm,piemram,tm,kassniedzpakalpojumusunregulvietjoekonomiku, bet ar uz privtm un nevalstiskm institcijm. pasi svargi vietjs ekonomisk attstbas proces ir izvrtt galveno institciju kapacitti, darba izpildi un prvaldi, lai uzlabotu to spju piedalties LED ar atbilstosiem ldzekiem. Sis process tiek dvts par institucionlo izvrtsanu (skat. 2.5 tabulu). Pastv vairku veidu institucionl izvrtsana. T var bt visaptverosa metode, kas izvrt visus ieksjos un rjos faktorus, kuri var paaugstint institucionlo kapacitti, k ar problmu risinsanas metode, kas nosaka, k uzlabot institciju Otr stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana 39 attieksmi pret konkrtm ar darba izpildi saisttm problmm. Institucionlo izvrtsanu var veikt rji eksperti vai ar t var bt ieksja aktivitte. Pieredzjusus rjos ekspertus var nolgt, ja vietjai pasvaldbai nav vajadzgo zinsanu, nav pieejami darbinieki vai nepieciesams veikt neatkargu organizcijas auditu, lai nepieautu neobjektvus secinjumus un interesu konfliktus. rjie konsultanti analiz ieksjo un rjo institucionlo vidi un sniedz savus secinjumus. Institucionls izvrtsanas instruments UNCHS: sadarbgas organizciju izvrtsanas rokasgrmata Rokasgrmatas nolks ir analizt aentrs un prvaldes iestds ikdienas dar- ba izpildes efektivitti un rezultativitti, kas nodrosina sadzves pakalpojumus. Rokasgrmata piedv sadarbgu institucionls izvrtsanas metodi. http://www.unchs.org/unchs1/llm/word/books/collaborativeorg.do 2.5 tabula. Institucionls izvrtsanas instruments. Sadarbg institucionlaj izvrtsan pastvgi piedals tie, kas tiks izvrtti informcijasvksanas,apkoposanasunrezulttuprskatsanasgait.rjoekspertu uzdevums galvenokrt it vadt un veicint. Secinjumus izdara pasi strdjosie. Pie- redzerda,kasmetodepaldzinternaliztizvrtsanaipiesirtonozmgumuunuz- labo izvrtsanas precizitti un efektivitti, jo attiecgo organizciju strdjosajiem ir lielka pavba uz procesu kopum. Pateicoties metodes patnbm, strdjosie biezk atbalsta institucionls prmaias, ko izraisa sda izvrtsana.T ievrojami samazina izvrtsanas izmaksas, jo pasi strdjosie veic lielko dau uzdevumu bez drgu rju konsultantu piedalsans. Parasti sadarbg institucionl izvrtsana ietver sdus etapus. INSTITUCIONLS IZVRTSANAS PLNOSANA Etaps Aktivitte 1. etaps Izvrtsanas Tiek izveidota izvrtsanas darba grupa, kas kopgi procesa izstrde izstrd izvrtsanas procesu un vienojas par to, k notiks un saskaosana organizcijas izvrtsana. 2. etaps Informcijas Izstrdjumu un pakalpojumu kvalittes izvrtsana vksana notiek intervijs un grupu diskusijs ar strdjosajiem, administratoriem un vadtjiem. Darbinieki izvrt ne tikai savas nodaas, bet ar ts nodaas, kas nodrosina citus ieksjos pakalpojumus. Otraj izvrtsan organizcijas klienti izvrt sniegto pakalpojumu/izstrdjumu atbilstbu. Tas parasti tiek darts ar aptaujas anketm un intervijs ar klientiem. 3. etaps Informcijas Skotnji rezultti tiek izvrtti k "apmierinosi" vai "vajag analze uzlabot". Pc tam rezulttus apspriez izvrtsanas grup un katr noda. 4. etaps Pilnveidosanas Katrai nodaai nepieciesams apspriest paskumus, kuri paskumu jveic, lai uzlabotu ieksjs un rjs apmierintbas formulsana lmeni. Pc tam izvrtsanas grupa analiz ieteikumus. 5. etaps Ziosana Izvrtsanas grupa sagatavo ziojumu, kur apkopots institucionls izvrtsanas process un t rezultti, k ar detalizti un stenojami rcbas plni institciju efektivittes un rezultativittes uzlabosanai. 2.6 tabula. Institucionls izvrtsanas plnosana. Otr stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana 40 5. solis: analizt datus un izvrtt vietjo ekonomiku INFORMCIJAS ANALZE Apkopot informcija veido vietjs ekonomikas situcijas izvrtjuma pama- tu. Idel variant to veic ar pieredzjusa LED eksperta vai ldzga profesiona paldzbu. To vajadztu balstt uz ieinteresto pusu ieguldjumu, nodibinot pamata konsultatvo grupu, kuras sastv ietilpst dazdu ieinteresto grupu prstvji (ie- teicams ne vairk k sesi). Konsultatvajai grupai japspriez ar konsultantu iegtie rezultti un juzemas galven loma, paziojot rezulttus plaskam ieinteresto pusu lokam. Tai ar vajadztu noskaidrot programmas un projektus, kas ir (i.) nepieciesami un (ii.) iespjami. Informcijas analz ir izmantojami dazdi instrumenti. Viens no tiem ir SWOT analze (stiprs puses, vjs puses, iespjas un draudi). To plasi lieto stratiskaj plnosan, organizjot ieksjos un rjos faktorus, kas veicina vai kav attstbu. Kopienas ekonomisko apstku SWOT analze pievrs uzmanbu ekonomikas stiprajm pusm, vjajm pusm, iespjm un draudiem. T paldz noskaidrot stratijas priorittes (skat. 2.7 tabulu). Idel variant tiek noteiktas priorittes kat- rai SWOTsastvdaai, pat ja tas tiek darts neformli. SWOTanalz btiski iekaut analiztos datus, vietjo uzmjdarbbu veicinosas vides aptaujas rezulttus, institucionlo izvrtjumu pilstas domes ietvaros, k ar citus komentrus, kas iegti konsultciju laik. SWOT analze ir lietdergs instruments, lai apkopotu dazdus vietjs ekono- mikas izvrtjumus, formultu stratijas, kas izmanto vietjs ekonomikas prieksrocbas un iespjas un mazina draudus un trkumus. Td nepieciesams no- skaidrot jautjumus, ko spj risint vietjs dalbpuses, un tos, kas neietilpst vietj kompetenc (piem., valtas kurss). Otr stadija: vietjs ekonomikas izvrtsana 41 STIPRS PUSES VJS PUSES 1. Labvlga eogrfisk atrasans 1. Pilstvides plnosanas sistmas vieta ar labiem ceu un dzelzcea trkuma d ieaug nelikumgi uzceltu savienojumiem, kas saistti ar galveno ku skaits, kas rada lielas grtbas vietjo automaistrli. industrijas zonu veidosan un ierobezo 2. Pieeja diviem svargiem industrili izmantojamas zemes robezpunktiem, kurus srso 65 % no pieejambu. vism importtajm precm. 2. Pasvaldbas budzets un kapacitte 3. Teritorija ir bagta ar izejvielm, kas nespj atbalstt privto sektoru. tiek izmantotas celtniecbas industrij. 3. Nelabvlgs investciju klimats. 4. Jauni un apmcti iedzvotji (vairums 4. Vja infrastruktra un nepietiekama iedzvotju ir jaunki par 30 gadiem, no dens, enerijas piegde un tiem liels skaits beigusi augstskolu). notekdeu apsaimniekosana. 5. eogrfiskie un klimata apstki ir 5. Nepietiekama aramzemju piemroti kalnu trisma attstsanai un apdeosanas sistma. lauksaimniecbai (divas upes nodrosina 6. Vietjo lauksaimnieku pietiekamu dens piegdi). uzmjdarbbas atbalsta paskumu 6. Labas attiecbas starp valsts un privto trkums. sektoru. 7. Teritorij atrodas daudz mazu un ienesgu tehnoloiju un metlapstrdes uzmumu. IESPJAS DRAUDI 1. Liela diaspora, kas nodrosina 1. Nevlsanas veidot partnerbu ar citm investciju piesaisti un cilvku vietjm pasvaldbm. atgriesanos no rvalstm. 2. Augsti nodoki un citi maksjumi, kas 2. Pieaugosa rvalstu kompniju interese ierobezo vietjo uzmjdarbbu. par investcijm vietj privtaj 3. Nespja vienoties par likumgu un sektor. reguljosu vietjo likumu ietvaru 3. rvalstu uzmumu veikta vairku tirdzniecb un uzmjdarbb. ieprieks slgtu rpncu rehabilitcija. 4. Lns privatizcijas process, tpc 4. Pietiekama dens piegde, kas notiek bijuso valsts uzmumu nodrosina ltas apdeosanas sabrukums. sistmas izveidi. 5. Banku un oficilu kredtu trkums 5. Prrobezu sadarbba un potencila lauksaimniekiem un citiem vietjiem pasvaldbas pasludinsana par brvs razotjiem un uzmumiem. tirdzniecbas zonu. 6. Tehnoloiju un metlapstrdes sektora attstsana. 2.7 tabula. SWOT analzes piemrs. Tres stadija: stratijas izstrde 42 Tres stadija: stratijas izstrde 3. stadija: stratijas izstrde 1. solis: Izstrdt vziju: ieinteresto pusu kopgs konsenss par ieteicamo kopienas nkotnes ekonomisko attstbu. 2. solis: Izvirzt mrus: noskaidrot galvens rcbas priorittes jomas, lai stenotu vziju; konkretizt LED plnosanas procesa vlamos rezulttus. 3. solis: Izvirzt uzdevumus: izvirzt darba izpildes standartus un attstbas mrus; tiem jiekaujas termios un jbt reliem. 4. solis: Izstrdt programmas: identifict un klasifict ldzgus produktus, kas kopgi steno konkrtus mrus. 5. solis: Atlast projektus: stenot noteiktas programmas sastvdaas; tm tiek noteiktas priorittes, ts tiek izvrttas, tm jiekaujas termios un jbt relm. 1. solis: izstrdt vziju Vzija ir ieinteresto pusu apraksts par vlamo vietjo ekonomisko nkotni, proti, kda lielpilsta, mazpilsta vai kopiena vlas bt nkotn (parasti trs, piecu vai astou gadu laik). Lai gan vzija ne vienmr ir pilnb stenojama, t dod ko- pienai konkrtu ievirzi. Vzijas izstrdei (vzijas veidosanas procesam) jbt gan novatoriskam, gan relam. Vzijai jem vr un jatspoguo galvenie vietjs ekonomikas izvrtjuma jautjumi. Tiesi balstoties uz vziju, tiek izstrdti uzde- vumi, mri un projektu rcbas plni. Vzija jizstrd un par to jvienojas vism ieinterestajm pusm.Tikai tad, ja vzija pieder ieinterestajm pusm, t kst par stratijas vadlnijm, virzot dazdas aktivittes vien virzien. Daudzs pilsts notiek pilstas konsultatvs sanksmes, kurs tiek apskatti vietjs ekonomikas izvrtjuma rezultti un veidota vzija (skat. 3.1 tabulu). "Ldz 2010. gadam saj pilst bs dinamiska uz uzmjdarbbu vrsta pasvaldba, ko raksturos pievilcga, uzmjdarbbu veicinosa vide, kas kalpo par pamatu virknei uzmjdarbbas un nodarbintbas iespju." 3.1 tabula. LED vzijas piemrs. 2. solis: izvirzt mrus Mri nosaka konkrtkus rezulttus, ko kopiena censas pankt. Mri ir aprakstoski un konkrtki nek vzija, un tiem jbt tiesi saisttiem ar vietjs ekonomikasizvrtsanasrezulttiem.Pieredzerda,ka,izvirzotmrus,ieteicamais skaits ir ne vairk par sesiem18. 1. mris: prveidot vietjo pasvaldbu, lai t btu atsaucga pret uzmju interesm. 2. mris: nodrosint tdus uzmjdarbbas pakalpojumu un apstku nosacjumus, lai atbalsttu jaunu un paplasintu uzmumu attstbu un paplasinsanos. 3.2 tabula. LED mru piemrs. 18Skat., piem., mrus, ko ietver LED stratija Kacanikas pasvaldb Kosov: http://www.komuna-kacanik.org/en/strategy/. Tres stadija: stratijas izstrde 43 3. solis: izvirzt uzdevumus Uzdevumi ir vl konkrtki. Tiem jiekaujas termios un jbt reliem. To nolks ir izmantot prieksrocbas, prvart trkumus, izmantot iespjas un novrst draudus, ko parda vietjs ekonomikas izvrtjums. Plasi atzts uzdevumu formulsanas veids ir to atbilstba TRIKS modelim. TRIKS UZDEVUMS Iekaujas termios Vai ir skaidri noteikts, cik ilgi notiks uzdevuma stenosana? Vai tas iekaujas termios? Ir rels Vai uzdevuma sasniegsanai ir pieejami pietiekami ldzeki? Ir izmrms Vai uzdevuma rezulttu ir iespjams izvrtt, kad tas sasniegts? Ir konkrts Vai uzdevums risina konkrtu jautjumu? Ir sasniedzams Vai sis uzdevums ir stenojams? 3.3 tabula. TRIKS uzdevumi. Uzdevumi aplko katru mri un sadala to sastvdas. 1. mris: prveidot vietjo pasvaldbu, lai t btu atsaucga pret uzmju interesm. 1. uzdevums: ldz 2006. gadam uzlabot uzmjdarbbas procesus, sakarus un pakalpojumus, lai uzmjdarbbas aptauja uzrdtu 90 % apmierintbu par visiem kontaktiem ar vietjo pasvaldbu. 2. mris: nodrosint tdus uzmjdarbbas pakalpojumu un apstku nosacjumus, lai atbalsttu jaunu un paplasintu uzmumu attstbu un paplasinsanos. 2. uzdevums: ldz 2006. gadam ar uzmju attieksmes aptauju paldzbu pankt, lai 80 % vietjo uzmumu uzskattu, ka vietjo uzmjdarbbu veicinos vide ir ievrojami uzlabota. 3.4 tabula. LED mru un uzdevumu piemrs. 4. solis: izstrdt programmas Pabeidzot vietjs ekonomikas izvrtjumu un nosakot vziju, mrus un uzdevumus, kopienai jnoskaidro galvens programmas, kas ks par ts stratijas pamatu. Paslaik kopienas izmanto dazdas iespjas, un parasti tiek atlasta kda no tlk dotajm iespjm. Seit aprakstts programmas attiecas uz praktiski visiem LED darbbas veidiem, un, kopienm kstot zinoskm, ar projekti un programmas kst sareztkas. Lai gan ir pieejama liela izvle, programmu un projektu atlasei jbalsts uz konkrtajm vajadzbm un ldzekiem. Lai nodrosintu atbilstosu stratiju, ieskatot piemrotu programmu izstrdsanu, svargi izvrtt mksto un cieto infrastruktru. Piemram, kopienai, kur ir maz zemes, kas piemrota razotu attstsanai, btu ieteicams vispirms risint jautjumu parzemi,pirmspiesaisttrvalstuinvestcijas.Jaierobezotairpamatainfrastruktra, skum ieteicams stenot programmas, kas paldztu vietjai pasvaldbai pankt rentablas infrastruktras shmas un privtas infrastruktras nodrosinjumu. Tres stadija: stratijas izstrde 44 Programmas, kas paredz piesaistt tiess rvalstu investcijas, ir btiski rpgi izvrtt kopum un stenot piesardzgi. Pieredze rda, ka rzemju investciju piesaistsana nedod rezulttu, ja t nav atbilstosi izptta un fokusta. Daudzi ieksji investciju projekti ir cietusi neveiksmi vietj mrog nacionlo un starptautisko ekonomikas un finansu tirgus prmaiu d.19 Atlasot LED programmas, kopienm jizvrt gan problmas, gan iespjas, un, lai gan selektvu un fokustu attieksmi ir grti pankt, tai jkst par prioritti saj proces. Viens no efektvkajiem veidiem, k veicint darbavietu veidosanos, ir stenot LED programmas, kas uzlabo vietjo uzmjdarbbu veicinosu vidi un atbalsta mikro, mazu un vidju uzmumu attstbu.20 Td atlase ir atkarga no vietjs ekonomikas izvrtjuma. Kopienm, kas pieredzjusas lielu tradicionlo rpniecbas nozaru slgsanu, japsver tdu reenercijas programmu izstrde, kas balsttos uz cietuso rpniecbas nozari vai rajonu, mazpilstu vai lielpilstu, kur s negatv ietekme ir bijusi pasi spcga. Cita lab prakse rda, ka programmas jsk, ja ir lderis, kas ir apmbas pilns ts vadt. Projektu lderi var prstvt vietjo pasvaldbu, privto sektoru, kopienu vai citus sektorus (piem., izptes vai mcbu iestdi). Idel variant programmm vajadztu koncentrties uz sesm vai mazk jomm - atkarb no pieejamajiem cilvku un finansu resursiem. Tdjdi LED grupas darbs nekst prk virspusjs. Sd gadjum ar lmumu piemji bs spiesti koncentrties uz priorittm. 19Skat., piem., ziojumu "Inward investment in the North of England: Out of Control?" by Keith Burge, Economic Research Services Ltd http://www.ncl.ac.uk/~ncurds/ideas/burge.htm. 20Skat., piem., CARE vietjs ekonomikas analzi, lai sekmtu tirgus regultu uzmumu programmas (LEDV) http://www.careinternational.org.uk/cgi-bin/display_project_printable.cgi?project_id=69. Tres stadija: stratijas izstrde 45 Programmas izvle 1: vietjs uzmjdarbbas investciju klimata uzlabosana Lai uzlabotu vietjs uzmjdarbbas investciju klimatu, nepieciesams izvrtt vietjo uzmjdarbbu veicinosu vidi, lai noteiktu pasvaldbas darba izpildi un efektivitti tajos investciju klimata aspektos, kurus t regul. Pasvaldbai jcensas risint uzmumu problmas un sakrtot procedras un noteikumus, kas uzlabo vietjo uzmjdarbbu. Lai to izdartu, pasvaldbai jsteno projekti, kas vienkrso sareztas un birokrtiskas procedras, un noteikumi, kuri regul uzmumu dibinsanu, prvaldsanu un vadsanu. Sdiem projektiem jgarant publisks prskats un caurskatmba, un tie jsk sadarbb un saistb ar vietjiem uzmumiem un uzmju asocicijm. Projekti var ietvert vairkus aspektus. Zemes, nekustam pasuma un attstbas plnosana Nodrosinot efektvu likumgu pasumtiesbu uz zemi un nekustam pasuma reistrcijas sistmu, uzmjiem tiek dota iespja pieemt informtus secinjumus un lmumus par uzmumu teritoriju un paplasinsanu, pasumtiesbm, investcijm un nkotnes uzmjdarbbas plnosanu. Plnosanas, zonsanas un attstbas kontroles sistmu prskats un uzlabosana veicina pasumu attstbu un atjaunosanu un var patrint stenosanas lgumus un celtniecbas programmas. Infrastruktras pakalpojumi un nodrosinjums Infrastruktras pieejamba un veicinsana, ieskaitot elektrbas, gzes un dens piegdi, kanalizcijas un atkritumu saimniecbu un telekomunikcijas, ir galvenais pasvaldbas uzdevums. Pasvaldbas var uzemties pasreizjo pakalpojumu un nkotnes prasbu au- ditu un stenot programmas un projektus, kuri nodrosina sdas infrastruktras atbilstbu standartiem un kvalitti, kas nepieciesama, lai saglabtu un uzlabotu vietjo uzmumu investciju klimatu. Uzmumu reistrsana un licencsana Ja tiek nodrosinta efektva likumga un caurskatma uzmjdarbbas reistrsanas un licencsanas sistma, uzmumiem ir iespja plnot un paplasinties, apzinoties, ka sie elementi ir pastvgi un nav atkargi no personisks ietekmes, aizbildniecbas, korupcijas un neoficilm uzmjdarbbas attiecbm. Efektva nodoku un finansu sistma, kas paredz publisku prskatu, k ar efektvas un taisngas nodoku likmes un iekassanas sistma iedrosina uzmjus respektt un ievrot procesulos noteiku- mus. Vietjs uzmjdarbbas standartu veicinsana Izvirzot un veicinot vietjos uzmjdarbbas standartus, tiek paaugstints uzmjdarbbas prakses un pasvaldb noteikto procedru lmenis. Darba vietas veselbas un drosbas standartu respektsana un ievrosana ldzs izpratnei par socilajiem un apkrtjs vides standartiem un uzdevumiem veido uzmjdarbbas vidi, kur visi uzmumi darbojas atzt lmen. Sdas programmas var iekaut darba laika regulsanu un HIV/AIDS programmas un sekm efektvku uzmju un darba tirgus aktivittes. Ieksjs aktivittes un procedras Pasvaldbm ir iespjams ieviest programmas, kas uzlabo ieksjo aktivitti un procedras.Tas nozm, ka tiek pieemti uzmjdarbbas attstbai labvlgi pasvaldbu lmumi, vienlaikus ievrojot labus pasvaldbas standartus. Tie var iekaut publiskus ziojumus un uzmju konsultsanas sistmu par vism pasvaldb apspriestajm jaunajm procedrm, prskatu par pasvaldbas draudzgumu pret klientiem un veidu, kd no uzmjiem tiek saemti pieprasjumi un k tie tiek risinti. Pasvaldbas var ar ieviest jaunas sistmas, lai veidotu direktoriju par katra pasvaldbas departamen- ta darbiniekiem, kuri ietekm uzmjdarbbas attstbu un plnosanu. Programmas var fokusties uz pasvaldbas uzmjdarbbas aktivittm, sniedzot izprotamu un caurskatmu informciju par pasvaldbas lmumu pieemsanu, tdjdi nepieaujot nepotismu. Investciju veicinsana un tirgvedba Izstrdjot un efektvi stenojot investcijas rosinosu tirgvedbas un reklmas stratiju, pasvaldbas gst iespju ievrojami uzlabot vietjo uzmjdarbbas investciju klima- tu. 3.5 tabula. Programmas izvle 1: vietjs uzmjdarbbas investciju klimata uzlabosana. Tres stadija: stratijas izstrde 46 Programmas izvle 2: investcijas cietaj stratiskaj infrastruktr Investcijas cietaj infrastruktr nozm ieguldt ldzekus uzmjdarbbas materils vides uzlabosan, tdjdi veidojot to saistosku uzmumu saglabsanai, paplasinsanai un darbinieku meklsanai un atlasei. Projekti var paredzt: § bvt vai uzlabot galvenos ceus; § uzlabot pasazieru un kravas prvadsanas dzelzceu; § attstt, uzlabot un/vai paplasint vietjo lidostu; § attstt, uzlabot un/vai paplasint vietjo ostu; § attstt, uzlabot un/vai paplasint uzmumu teritorijas un kas, iekaujot gan koku stdsanu, gan aptverosu apkrtjs vides uzlabosanu, gan pilngi jaunu zintnes parku veidosanu; § palielint razosan izmantojam un dzeram dens piegdi; § uzlabot un/vai paplasint notekdeu apsaimniekosanas sistmu; § uzlabot un paplasint telekomunikciju sistmas; § uzlabot un paplasint enerijas piegdes sistmas; § uzlabot apkrtjo vidi; § uzstdt noziedzbas apkarosanas aprkojumu. Visiem siem projektiem ir nepieciesami ievrojami finansilie resursi un investcijas, un tajos jcensas iesaistt rjs aentras, reionls un nacionls prvaldes depar- tamentus un privto sektoru. Infrastruktras vajadzbas nekad nav viegli sakrtot pc priorittm, it pasi , ja kopiena saskaras ar nopietnm nabadzbas problmm. Tacu LED stratija var paldzt pasvaldbm prioritizt investcijas infrastruktr atkarb no to vajadzbm, potencils rentabilittes un papildu ldzeku ieguves iespjm. T ar var paldzt identifict iespjamo valsts un privt sektora partnerbu infrastruktras nodrosinsan un uzlabosan. 3.6 tabula. Programmas izvle 2: investcijas cietaj stratiskaj infrastruktr. Tres stadija: stratijas izstrde 47 Programmas izvle 3: investcijas uzmumu teritorij un ks Investcijas uzmumu teritorij un ks nozm uzlabot materilo vidi, lai t ktu uzmjdarbbai pievilcgka, tdjdi palielinot uzmumu saglabsanas, paplasinsanas, darbinieku meklsanas un atlases iespjas. Projekti var iekaut sdus paskumus. Pamestu ku attrsanas programmas Daudz tradicionlo rpniecbu nozaru bija izvietotas plas teritorij. Ts atrads liels ks, un biezi vien to teritorija tika ievrojami piesrota. Vairums attrsanas programmu vispirms jsk ar piesrojuma novrsanu. Sdos gadjumos btiski izlemt, vai kas var rentabli izmantot, kds ir piesrojuma lmenis un kdas programmas nepieciesams stenot. Tas nav nedz viegli, nedz lti izdarms. Ldzs tam, ka piesrota uzmuma teritorija apdraud vietjo sabiedrbu, to visdrzk nebs iespjams prdot atztam uzmjam. Td LED stratij nepieciesams stenot aptverosu attrsanas programmu. T var iekaut skotnju izvrtsanu, piesrojuma pakpes noteiksanu, pasnieka noskaidrosanu, attrsanas prioritizsanu, finansjuma avota nodrosinjumu, papildu programmu izstrdsanu un reguljosu sistmu ieviesanu, kas sekm attrsanu. Neizmantotu ku piemrosana Dazos gadjumos pamestas kas ir iespjams piemrot turpmkai lietosanai, piemram, apsaimniekot k darbavietas, kas pieder valsts vai privtajam sektoram. Dazas kas var sadalt, lai veidotu mazkas darbavietas. Biezi vien vsturiskas kas ir grti reenert, tacu vienmr jcensas visas vsturiski un arhitektoniski nozmgs kas saglabt. Rpnieciski un komercili izmantojamu teritoriju sagatavosana Vairumreenercijasprogrammuirnepieciesamsattsttzemijauniemunpaplasintiem uzmumiem. Lai sis process btu efektvs, dazas teritorijas ieteicams nodrosint ar pamatinfrastruktru no pasa skuma. Vismaz jcensas izvrtt izmaksas un termii, kas saistti ar pamatinfrastruktras ieviesanu. Sis process paredz lielas izmaksas, td ieteicams veidot partnerbu ar privto sektoru. Novecojusu vai pamestu rpncu telpu uzlabosana Reenercijas stratijas parasti ir paredztas kopienm, kas ir pieredzjusas tdus strukturlus prveidojumus un izmaias k svargas nozares slgsanu, lauku apgabalu lejupsldi vai nolaidbu un noziedzbu pilsts. Rpncu teritoriju, uzmumu parku vai zintnes parku veidosana Ss aktivittes parasti veic privtais sektors. Tacu pasvaldba var to ierosint, nosakot sdu nepieciesambu un rosinot pasvaldb veicinosu vidi. dens, elektrbas piegdes un notekdeu sistmas izveidosanai, tpat k potencilu rpncas ku veidosanai tur, kur nav noteikta nomnieka, ir vajadzgas lielas investcijas Td pasvaldbm ieteicams izmantot saj jom privt sektora investcijas. 3.7 tabula. Programmas izvle 3: investcijas uzmumu teritorijs un ks. Tres stadija: stratijas izstrde 48 Programmas izvle 4: investcijas mkstaj infrastruktr Investcijas mkstaj infrastruktr nozm ieguldt ldzekus uzmjdarbbas komercils vides uzlabosan. Projektos var iekaut vairkus paskumus. Mcbu iespjas vai nodrosinsana Kopiens, kur uzmjdarbba nav bijusi svarga prioritte, profesionl apmcba ir jparedz dazdm grupm un jsaista ar skolu un koledzu izgltbas programmm. Apmcbas nodrosinsan jem vr pieprasjums, proti, apmcbai jkompens konkrtu prasmju trkums. Profesionli virztas izgltbas nodrosinsana un izgltbas pieejamba Jo vairk skolas spj veikt jaunu cilvku sagatavosan darba pasaulei, jo labk. Pro- jekti var paredzt darba tiku, informcijas tehnoloijas, uzmjdarbbas pamatus un nozaru studijas, kurs studenti var ptt svargko uzmjdarbbas sektoru ietekmi uz viu kopienu. Ja kopien pastv pieauguso analfabtisms, tas jrisina ar izgltosanas un socilo stratiju paldzbu. Izptes un attstbas atbalstsana Sdu atbalstu var nodrosint uzmumu un augstks izgltbas iestzu sadarbbas projekti. Iespjams ar nodibint vietjo izptes fondu vai augstskolu beidzju nodarbintbas programmu, kur jaunie augstskolu beidzji izmanto savas prasmes vietjos uzmumos. Uzmju konsultsanas dienestu veidosana Sd dienest skotnji var bt tikai viens cilvks, kas sniedz informciju par piee- jamiem uzmumu pakalpojumiem, piemram, kreditoriem, mcbu programmm, grmatveziem un juristiem. Laba konsultsanas dienesta iezme ir skaidru nordjumu sniegsana. Konsultsanas dienas izveidosana. Pieredze rda, ka vienoti informcijas un konsultciju centri (one-stop shops) ir efektvs veids, k sniegt tehnisku un finansilu paldzbu. Tie parasti atrodas vien k, kur vietjiem uzmjiem ir pieejama visa vajadzg tehnisk paldzba, ieskaitot pasvaldbas likumdosanas un reguljosos jautjumus, k ar jautjumus, kas saistti ar uzmjdarbbu. Tie biezi tiek izvietoti ks, kas pc strukturlm prmaim vairs netiek izmantotas, un sda vienota informcijas un konsultciju centra telpas var izmantot k biznesa inkubatoru vai apsaimniekotas darbavietas vai biroju. Kapitla un finansjuma pieejamba S pakalpojuma mris ir sniegt uzmumiem informciju par visiem potencilajiem finansjuma avotiem. Pasvaldbas parasti nesniedz sdu informciju, jo ar to nodar- bojas pasas iestdes. Tacu pasvaldbas var informt par nacionlajm programmm finansjuma piesirsan un ldzgs joms. Uzmju asociciju un arodbiedrbu izveide T k s ir institciju dibinsanas pamataktivitte, t var ievrojami sekmt uzmjdarbbas sektora un LED darbbu. Idel variant viss mazpilsts un lielpilsts ir vairkas sdas institcijas, ieskaitot komercpaltu vai Tirdzniecbas kame- ru. Iespjams veicint ar specializtas grupas, piemram, pilstas centra uzlabosanas grupas un grupas, kas atbalsta nozaru aktivittes, piemram, trisma tirgvedbas grupa vai eksporttju klubs. Vairumam grupu parasti ir vajadzgs neliels skotnjais finansjums, lai sktu projektu, un atbalsts kapacittes palielinsanai. Uzmumiem sniegto pasvaldbas pakalpojumu uzlabosana Uzmumi nav tikai vietjs ekonomikas dzinjspks, bet ar pasvaldbas pakalpo- jumu klienti un potencilie reklamtji. Ar pasvaldbas pakalpojumiem apmierints uzmjs var piesaistt kopienai jaunus uzmumu ar sadarbbas tklu paldzbu. Visi noteikumu, nodoku un licencsanas aspekti ir prskatmi, nekaitjot atbilstosiem un nepieciesamiem vides standartiem. Socils iesaistsanas stratijas Galvenais mris ir noskaidrot, kas prstv neaizsargts kopienas grupas un kur ts atrodas, un attstt stratijas, k ts iesaistt LED darbb. Sds stratijs var iekaut valodas programmas minoritsu grupm, sieviesu uzmjdarbbas programmas, neaizsargto grupu nodarbintbas stratijas un sabiedrisku aktivittes jauniem un gados veciem iedzvotjiem. Noziedzbas apkarosanas paskumi Labas pilsonbas nodarbbu ieviesana skolu mcbu programms; rpusskolas aktivitsu organizsana, lai nodarbintu gados jaunus cilvkus; komandanta stundas ieviesana nakts. 3.8 tabula. Programmas izvle 4: investcijas mkstaj infrastruktr. Tres stadija: stratijas izstrde 49 Programmas izvle 5: vietjs uzmjdarbbas kpuma rosinsana Vietjs ekonomikas kpumu galvenokrt veicina mazi un vidji uzmumi, kas jau dar- bojas kopien. Izaugsmi sekm konsultciju, paldzbas un resursu pieejamba, kas auj vietjiem uzmumiem attstties. Ss stratijas dazkrt tiek dvtas par uzmumu saglabsanas un paplasinsanas stratijm. Vietjo uzmumu atbalsta iniciatvas ir dazdas. Dazas ir drgas, citas ltkas. Uzmumu saglabsanas apskates un aptaujas Uzmumu apskate un aptauja paldz noskaidrot problmas un noteikt, k uzmums darbojas,kuriegstldzekusunvaitaspaplasins.Apskatesvarizmantot,laiiedrosintu vietjos uzmumus meklt ieguldjumu avotus kopien, identifict nepieciesams prasmes, apmakst mcbas un piedalties LED stratijas izstrdsan. Svargs aps- kates uzdevums ir noskaidrot faktorus, kas var izraist uzmuma prcelsanos uz citu reionu. Uzmumu tehniskais atbalsts Tas var iekaut gan plasas vadbas un tirgvedbas programmas, gan mcbu un konsultsanas kvalitti un apkrtjs vides standartu apgsanu, gan specializtu ek- spertu apmcbu, gan izptes un attstbas atbalstu. Galven uzmanba tiek pievrsta akredittai, pieprastai, tehniskai paldzbai, kas tiek apmaksta par nodaltiem pakal- pojumiem. Tos biezi sniedz uzmumu pakalpojumu centros, un tos biezi nodrosina privtais sektors. Finansilas konsultcijas un paldzba Viens no sareztkajiem uzmjdarbbas jautjumiem ir galveno kapitla avotu pieejamba. Konsultcijas un apmcbu par finansu plnosanu un veidu, k piekt kapitlam un kredtiem, var nodrosint atbilstosa finansil atbalsta programma. Dazos gadjumos ir iespjams ieviest mazu grantu vai aizdevumu programmas, piemram, lai veicintu investcijas modernajs tehnoloijs. Sdas programmas biezi tiek stenotas nacionlaj un/vai statu, nevis vietj lmen. Valsts pastjums un vietjo razojumu reklmas kampaas T ir vietja mroga uzmumiem draudzga politika, kur vietj pasvaldba, valsts sektora organizcijas un lielki vietjie uzmumi kst pieejamki vietjm kompnijm. To var pankt, izmantojot godgas prakses likumus un iniciatvas, kas paredz tdus lgumus, lai ar mazki uzmumi vartu piedalties konkursos, tdjdi sekmjot vietjo uzmumu attstbu, saglabjot valsts pastjumu vietjiem uzmumiem. Vei- cinot ciesku uzmumu sadarbbu (tklu veidosana) un atbalstot vietjo piegdtju attstbas programmas ar vietjm razosanas nozaru asocicijm, kst iespjams sekmt vietjo uzmumu attstbu, pateicoties izmaim pastjumu politik. Teritorijas un ku nodrosinjums Pasvaldbmunreionlajmprvaldesstruktrmbiezipiederlielasplatbasrpnieciski un komercili izmantojamas zemes un privtpasumi, un tm ir lielas iespjas izmantot sos resursus, lai sekmtu uzmjdarbbas investcijas un uzmumu paplasinsanu. Laba izpratne par vietjo nekustam pasuma tirgu auj pasvaldbm plnot attstbu. Rosinot infrastruktru investcijas, pasvaldbas iesaista savus resursu, bet, izrjot vai prdodot uzmjiem zemi vai kas, nodrosina tirgus apgrozjumu. Lai palielintu finansjuma iegsanas izredzes un veicintu lietdergku pasvaldbas ldzeku izmanto- jumu, ieteicams veikt privt sektora veiktspjas vai partnerbu izpti. Eksporta klubi Eksporta klubi paldz uzmumiem iesaistties pieredzes, tirgvedbas stratijas, informcijas un apmcbas apmai. Tos parasti veido privtais sektors. Programma, kas paldz neoficilajiem uzmumiem ieviest likumgas aktivittes un piekt attiecgiem ieguvumiem (piem., atbalsta pakalpojumi, kapitla tirgus, apmcbas granti), var atklt ievrojamus vietjos kapitla avotus un peas izdevbas, kas pretj gadjum paliktu neizmantotas. 3.9 tabula. Programmas izvle 5: vietjs uzmjdarbbas izaugsmes rosinsana. Tres stadija: stratijas izstrde 50 Programmas izvle 6: veicint jaunu uzmumu dibinsanu Jaunu uzmumu dibinsana paredz konsultcijas, tehnisku atbalstu, informciju un ldzekus, kas paldz indivdiem dibint savus uzmumus - individulas firmas, partnerbas, kooperatvus vai kopienas uzmumus. Finansjuma piesirsana jauniem uzmumiem Mikrouzmumu finansilais atbalsts ir galvenais faktors, kas sekm uzmumu dibinsanu, jo parasti tiem nav pieejami tradicionlie aizdevumi un investciju institcijas. Mikrouzmumu finanssana ir specializta joma. Pasvaldbas parasti piedals sajos projektos, tiekoties ar mikrouzmumu institcijm, lai izvrttu nepieciesam atbalsta veidu un sadarbbas metodes. Pasvaldbas parasti neiesaists mikrouzmumu pro- jektu stenosan, jo tm nav nepieciesamo iemau un ldzeku. To loma galvenokrt ir noskaidrot vajadzbas un sekmt institciju un privt sektora prstvju iejauksanos. Mikro darba telpa un apsaimniekota darba telpa: Viens no efektvkajiem veidiem, k paldzt jauniem uzmumiem, ir mikro darba tel- pas un apsaimniekotas darba telpas nodrosinsana, it pasi, ja tas tiek piedvts pakal- pojumu, tehniskas un administratvas paldzbas un uzraudzbas programmu ietvaros. Sos pakalpojumus var sniegt valsts un privtais sektors. Tehniskas konsultcijas par uzmumu menedzmentu Dibinot uzmumu, t pasniekam ir jizprot finanssanas, biznesa plnosanas, tirgvedbas un vietjs likumdosanas aspekti, iekaitot nodarbintbu, nodoku sistmu, darba drosbu, apkrtjs vides noteikumus un visprgus uzmjdarbbas principus. Neformlas apmcbas un atbalsta pieejamba nodrosina pamatvajadzbas, un to parasti sniedz vienotie informcijas un konsultciju centri vai neatkargi konsultanti. Tpat k cits tehnisks paldzbas joms, pasvaldbai ar saj gadjum ieteicams sekmt so pakalpojumu sniegsanu, nevis nodrosint tos nepastarpinti. So pakalpojumu apmaksa parasti ir sarezta, un dazas aentras sniedz ierobezota skaita papildu konsultcijas un pc tam iekas nelielu maksu. Vienotie informcijas un konsultciju centri, kas sniedz tirgus informciju, ir pasi nodergi. Oficilo un neoficilo uzmumu tklu dibinsana Cilvki biezi mcs cits no cita, un so izgltosanos veicina sadarbbas tkli. Lai veidotu klientu bzi, iegtu zinsanas par uzmuma paplasinsanas iespjm un attsttu sadarbbu ar citiem uzmumiem taj pas sektor, ir btiski aktvi piedalties uzmumu tklu veidosan. Uzmumu prraudzbas programmas Pieredze rda, ka, apvienojot jaunu un mazu uzmumu pasniekus ar atztu uzmumu prstvjiem, abas puses ir ieguvji. Sie tkli var bt neformli. Turklt neformli prraugu un jauno uzmju tkli sekm papildu ieguvumus, paplasinot piegdtju sasaisti un izvrsot nepieciesamo specilistu apmcbu. 3.10 tabula. Programmas izvle 6: jaunu uzmumu dibinsanas veicinsana. Tres stadija: stratijas izstrde 51 Programmas izvçle 7: investîciju veicinâana Iekçjo investîciju veicinâanas nolks ir piesaistît konkrçtajam apgabalam uzçmumus no citiem valsts reioniem vai ârvalstîm. Viena no grtâkajâm, sareîtâkajâm un riskantâkajâm LED stratçijâm ir lielu raoanas un pakalpojumu sektora uzçmçju piesaistîana. Daçji tâdç, ka investoru ir mazâk nekâ kopienu, kas censas tos pie- saistît. Daudzas kopienas ir gatavas pieíirt investoriem nepamatotas priekrocîbas. Ârvalstu tieie investori parasti dod priekroku neekspluatçtâm piepilsçtu teritorijâm, un, lai apmierinâtu îs vçlmes un piesaistîtu investîcijas, kopienas biei pârkâpj plânoanas un zonçanas noteikumus. Tas var ievçrojami sareît nâkotnes zonçanu un izraisît pilsçtu izpleanos un transporta problçmas. Vienmçr nepiecieams veikt pamatîgu investîciju piesaistes izmaksu un ieguvumu ilgtermia analîzi. Izraugoties uzçmuma teritoriju, investoru interesç: § stabils makroekonomiskais klimats; § stabila politiskâ un regulçjoâ vide; § tirgus pieejamîba un atklâta konkurence; § labvçlîga vide; § pieejama teritorija un telpas; § atbilstosi, pieejami un uzticami pakalpojumi un transporta sistçma; § pieejams kvalificçts darbaspçks; § pieejami vietçjie piegâdâtâji un resursi; § atbilstoas izglîtîbas, apmâcîbas un izpçtes iespçjas; § labs dzîves lîmenis, it îpai, ja atgriezas emigrçjuie pilsoi; § reâla regulçjoâ un nodoku sistçma; § veicinâanas projekti. Veiksmes gadîjumâ ieguvumi ir ievçrojami. Lîdzâs tieai nodarbinâtîbai, palielinâtai nodoku bâzei un netieajai nodarbinâtîbai vietçjâs sabiedrîbas guvums ir arî darbas- pçka kvalifikâcijas celana, algu palielinâanâs un vietçjo SME iespçjas kt par o investoru piegâdâtâjiem vai pircçjiem. Investîciju stratçijas ir veiksmîgas, ja: § tâs ir plaâkas LED stratçijas sastâvdaas; § kopienâ ir atbilstoa infrastruktra vai tâ atbalsta âdas investîcijas; § mçríinvestîcijas ir izdevîgas ieguvumu saçmçjiem (parasti veiksmîgâka ir sektora/ klastera metode); § tirgvedîbas stratçijas ir rpîgi izstrâdâtas, budeti atbilstoi un papildu pasâkumi - ie- viesti; § veicinâanas programmas ir pârdomâtas, daâdotas un nav iztapîgas; § personâlam, kas piedalâs investoru piesaistîanâ, ir izpratne par investîciju vajad- zîbâm un par to, ko spçj piedâvât kopiena; § vietçjo uzçmumu iespçjas optimizç pârdomâtas programmas. Tas nozîmç, ka, piesaistot jaunu investoru, tiek veikts viss iespçjamais, lai investors saemtu piegâdes nodroinâjumu vietçjâ mçrogâ, lai piegâdes íçdes priekrocîbas tiktu izmantotas kopienâ. Tas tiek panâkts, izstrâdâjot investoru programmas. To mçríis ir vei- cinât investoru apmierinâtîbu un vçlçanos rast ieguldîjumu avotus vietçjâ kopienâ. 3.11 tabula. Programmas izvle 7: investciju veicinsana. Tres stadija: stratijas izstrde 52 Programmas izvle 8: sektoru (un uzmumu klasteru) veidosana Klasteru attstba ir metode, kas koncentrjas uz firmu sadarbbu, institucionlu attstbu un razosanas nozarm. Ts ir augsti attsttas LED stratijas, kas jizmanto tikai pc detaliztas padziintas izptes. Mrsektori ir tie, kas spj dot lielko ieguldjumu vietj ekonomiskaj attstb. Ja vietj ekonomik jau ir izveidoti uzmumu klasteri, tie var mrtiecgk veicint ekonomisko attstbu, iesaistot resursus, kas nodrosina lielku potencilo peu. Klasteru stratijas tiek stenotas plask LED stratij, kas parasti iekauj standarta metodes. Brokeru un tklu aentru veidosana pasa uzmanba tiek pievrsta tam, lai vien klaster iesaistti cilvki regulri tiktos, tdjdi sekmjot uzmjdarbbas attstbas izredzes. Piemram, vietjie zvejnieki un zivju prstrdes nozares prstvji var regulri tikties un apmainties ar idejm par to, k uzlabot pakalpojumus un pievienot vrtbu savm precm, lai visi btu ieguvji. Var vei- dot amatnieku tklu, kas kopgi vartu reklamt savus izstrdjumus un skt savstarpju tirdzniecbu, veidojot sinerijas. Atbalsts kopgai izptei Augstks izgltbas iestdes var veikt izpti, kuras rezultt visi klastera dalbnieki ir ieguvji. Piemram, ir iespjams veikt ptjumu par lauksaimniecbas produktu uzglabsanas zaudjumu samazinsanu. Uz klasteriem vrsti valsts pastjumi un vietjie pastjumi Valsts sektors parasti ir lielkais precu un pakalpojumu pircjs pilst, td vietjiem uzmumiem ir iespjams vieglk piekt konkursu procesiem. Maziem uzmumiem parasti ir grti iegt lielus valsts pastjumus. Klastera iniciatva var, piemram, iekaut prtikas piegdtju tkla attstbu, lai nodrosintu valsts institciju dinsanas vajadzbas. Loiska klasteru attstbas iniciatva iedrosintu pamata prtikas produk- tu piegdtjus iesaistties prtikas prstrd. Klastera attstbas aktivittes tad var pievrsties prtikas produktu transportsanai, uzglabsanai un iepakosanai. Sd gadjum uzmumi var skt mazumtirdzniecbu un prtikas prstrdi privtajam sekt- oram. Klasteriem nepieciesam informcija Viens no efektvkajiem veidiem, k veidot klasterus, ir apkopot informciju par klaste- ra uzmumiem un institucionlajm atbalsta sistmm. Pc tam ir iespjams attstt piegdtju sasaistes. Sm programmm nevajadztu bt sareztm. Ar klasteriem saistta tirgvedba Kad klasteris ir identificts un sk veidoties, to nepieciesams veicint un piesaistt atbalsta investcijas, k ar paplasint un izvrst klastera dalbnieku rjs attstbas iespjas. Pieprastu prasmju attstsana un mcbu programmas Svargs klasteru attstsanas ieguvums ir tas, ka galvenais uzmumu tklu veidosanas rezultts ir sektor nepieciesamo prasmju identificsana. Apmcba un izgltosana parasti tiek nodrosinta, ja vairkiem uzmumiem ir nepieciesamas ldzgas iemaas. Viena uzmuma vajadzbm nav tik liela ietekme k uzmumu kopai, censoties ieviest jaunu konkrtu prasmju apmcbas programmu. 3.12 tabula. Programmas izvle 8: sektoru (un uzmumu klasteru) veidosana. Tres stadija: stratijas izstrde 53 Programmas izvle 9: apgabalu mrsana/reeneratvs stratijas Apgabalu mrsanas un reeneratvs stratijas ir saisttas ar konkrtu uzmumu vai nelielas teritorijas LED jautjumiem. Lai gan vairums LED aktivitsu tiek mrtas pasvaldbu mrog, tomr, lai risintu pasas problmas, tiek aplkota noteikta teritorija, piemram, pamesta rpnca, nkuojoss veikalu vai graustu rajons. Ts var bt ar teri- torijas ar ekonomisks izaugsmes potencilu, piemram, galvenais uzmjdarbbas rajons. Lai gan vairums LED iniciatvu nolks ir veicint visas pilstas konkurtspju, parasti ir teritorijas, kam dazdu iemeslu d nepieciesama pasa pieeja. Piemram, nolaists pilstas centrs, pamestu rpncu kompleksi, pamests ostas komplekss un tamldzgi. Sajs situcijs jizmanto pasi paskumi. Pilstas centra uzlabosanas projekti Tie var paredzt dazdas iniciatvas, ieskaitot uzmumu partnerbas veidosanu, pilstas centra tirgvedbu un uzmjdarbbas veicinsanas rajonu noteiksanu. Attstts un aktvs pilstas centrs ir visas teritorijas konkurtspjas pamats. Investcijas izaugsmes mezglos Viena no izaugsmes veicinsanas stratijm paredz identifict konkrtas teritorijas pilstas robezs, kur iespjams rosint konkrtu uzmjdarbbas formu izvietosanu. Izaugsmes mezgls pc tam var kalpot par plnotas izaugsmes un nodarbintbas cen- tru. Tacu sdu centru nevajadztu izvlties nejausi, bet gan veidot teritorij, kur jau darbojas efektvu uzmumu aglomercija. Investcijas koridoros S stratija ir ldzga mezglu stratijai, bet izaugsme tiek virzta no ekonomiski daudzsolosas teritorijas uz problemtiskku teritoriju. Piesaistot papildu investcijas, paskuma mris ir izveidot aktvu izaugsmes koridoru, kas savienotu bagtkus un nabadzgkus pilstas rajonus, tdjdi samazinot socilo un ekonomisko izslgtbu. Efektvu reeneratvo programmu stenosana un socili un ekonomiski neaizsargto grupu jautjuma risinsana ir divi galvenie uzdevumi, ar ko saskaras politikas veidotji. Reeneratvs stratijas tos daji auj risint. Ts izmanto visus pieejamos instru- mentus, bet, t k rajonam ir nepieciesama reenercija, parasti vajadzga pasa uz sabiedrbu vrsta un biezi vien pasi mrta politika. Reeneratvs stratijas parasti ir laikietilpgks, sareztks, drgks un nepieciesamks aktivittes, ko var veikt pasvaldba. Bezdarbnieku prkvalificsana Atbrvosana no darba statu samazinsanas d ir nopietna problma kopiens, kurs notiek strukturli prkrtojumi. Ierastks mrgrupas ir gados vecki vriesi, kuriem jau ir skaidri noteiktas prasmes. Btiski ir pankt, lai prkvalificsans notiek saska ar pieprasjumu. Tas ir sarezts process, it pasi td, ka kopiens parasti ir augsts bezdarba lmenis. Darba meklsana un nodarbintbas atbalsta aktivittes Strdjosajiem, kas atbrvoti no darba statu samazinsanas d, ir grti atrast citu darbu. Biezi tas notiek td, ka viiem nav darba meklsanas iemau, piemram, zinsanas par to, kur ir pieejamas nodarbintbas iespjas. Nodarbintbas programmas ir oti efektvas un var iekaut gan pasprliecintbas attstsanu, dzves gjuma rakstsanas iemaas, gan bezdarbnieku piemrosanu potenciliem darba devjiem. Uzmjdarbbas apmcbas un SME atbalsta programmas Pilstas galvens programmas jpiemro konkrtm mrgrupu un teritorijas vajadzbm. Lietderga ir ar lokalizta pakalpojumu sniegsana. Kopienas paspavbas palielinsana Seit var iekaut dazdus paskumus, piemram, veiksmgu vietjo piemru izplatsana, kopienas iedrosinsana veidot savu apkrtrakstu un veicint amatniecbas iniciatvas. 3.13 tabula. Programmas izvle 9: apgabalu mrsana/reeneratvs stratijas. Tres stadija: stratijas izstrde 54 Programmas izvle 10: nepietiekami atalgotu vai grti nodarbinmu strdjoso integrsana Neaizsargto grupu mrsana nozm, ka aktivittes tiek virztas uz neaizsargto grupu indivdiem, piemram, etniskajm minorittm, pilstu nabadzgajiem, sievietm, atbrvotiem darbiniekiem, ilglaicgiem bezdarbniekiem un jauniesiem. Projektos var iekaut vairkus paskumus. Valodas apmcba Tas ir svargs jautjums apgabalos, kur dzvo lielas viesstrdnieku grupas un minoritsu kopienas. Prkvalificsans un nodarbintbas programmas Prkvalificsanai jnotiek saska ar pieprasjumu, proti, nepieciesamo prasmju noskaidrosan jiesaists uzmumiem. Nav jgas prkvalifict indivdu, ja pc sm iemam vietj mrog nav pieprasjuma. Nodarbintbas programmas paldz indivdiem apgt nepieciesams iemaas, lai atrastu darbu un sptu identifict iespjas. Izgltbas lmea paaugstinsana Sis jautjums parasti attiecas uz visu pilstu, bet dazm kopienm var bt pasa nepieciesamba. Uzmjdarbbas apmcba Daudzs grups valda augsts bezdarba lmenis un ir daudz darbinieku neoficilaj sektor. Uzmumu vadbas, finanssanas un tirgvedbas pamatu apguve var ievrojami uzlabot so kopienu stvokli. Nodarbintbas un pasnodarbintbas programmu pieejamba sievietm Sie projekti var paredzt prasmju attstsanu, paspavbas palielinsanu un mazbrnu novietu vai rpusskolas klubu izveidosanu. Mikrouzmumu aizdevumu programmas Sie paskumi ir ar piemroti, lai palielintu neaizsargto grupu pasnodarbintbas iespjas. Darba pieredze un skolotju un skolnu darba prakses projekti Sie projekti paredz uz neilgu laiku iesaistt skolotjus un skolnus uzmumu darb, lai vii gtu praktiska darba pieredzi un attsttu darba tiku. Skolotji, piedaloties sd projekt, iegst dziku izpratni par darbavietas prasbm. Mentoru programmas Pieredzjusi uzmji prrauga iescju aktivittes un paldz ar iedrosinjumu un idejm. Mentoru programmas var bt oti neformlas, un tas ir veids, k paldzt cilvkiem dibint savus uzmumus. Veselbas aprpes programmas Biezi vien neaizsargtajm grupm ir sliktk veselba. Ldzs tiesai ietekmei uz indivdu, slikta veselba ir ar ievrojams srslis darbavietas nodrosinsan. Veselbas aprpes programmas ir ciesi saisttas ar konkrtm skolm un kopienm. Ts var stenot ar kopienas resursu centri. HIV/AIDS programmas bs prioritte vairkos LED programmm apgabalos, kur epidmija ir visvairk izplatta. Profilakse un aprpe mazina negatvo ietekmi uz imenm, it pasi nabadzgajm. Kopienas resursu centru veidosana Centru mris ir darboties k vienotas informcijas un konsultciju centriem, nodrosinot vairkus informcijas pakalpojumus vietjs sabiedrbas interess. Siem centriem nav jbt pasi sareztiem, un to pakalpojumi var ietvert gan veselbas aprpi, izgltbu, gan uzmjdarbbas konsultcijas, nodoku makssanu, LED un mjoku nodrosinjumu. 3.14 tabula. Nepietiekami atalgotu vai grti nodarbinmu strdjoso integrsana. Tres stadija: stratijas izstrde 55 5. solis: atlast projektus Katr programmas jom projekti jierosina un jatlasa, balstoties uz konkrtiem kritrijiem. Katrs potencilais LED projekts ir jizvrt, lai noteiktu, vai tas at- bilst plaskiem LED mriem, uzdevumiem un priorittm, ko ir apspriedusas un atzinusas ieinterests puses. Pirms projektu, it pasu laikietilpgku, sksanas ie- teicams veikt to ekonomisko novrtjumu, lai noteiktu, vai projekts ir tehniski un finansili stenojams. Svargs prioritsu noteiksanas instruments ir izmaksu un ieguvumu analze, it pasi strdjot ar drgiem projektiem. Iespjams, ka vairki projekti ir konkurtspjgi, tpcprojektuizmaksuunparedzamrezulttasaldzinjumsvarsniegtkvantitatvu informciju, kas paldz prioritsu noteiksanas proces. Pasvaldbas biezi vlas saldzint projekta pieteikuma ieguvumus jaunu darbavietu, atalgojuma pieau- guma, jaunu uzmumu dibinsanas, pieaugosas peas un ,,vrtbas par naudu" izteiksm. So rezulttu sasniegsanas termiam ir svarga loma projektu svarguma noteiksan. tru ieguvumu projekti, kam ir redzami un taustmi stermia ieguvumi, ir pasi vajadzgi LED kopjs stratijas veidosanas proces, jo tie veicina dazdu ieinteresto pusu ilgstosu atbalstu. Sareztu projektu, kam vajadzgi lielki resursi un ilgki stenosanas termii, at- lase ir jveic, balstoties uz detaliztku analzi un iekaujot skotnjo dzvotspjas izvrtjumu, ekonomisko novrtjumu, struktras prskatu, biznesa plna sagatavosanu un uzraudzsanas un novrtsanas programmu. STRATIJAS DOKUMENTSANA Idel variant stratijai jtiek dokumenttai, publictai un apspriestai vairks ts stadijs, ieskaitot LED stratijas izstrdes laiku un pabeidzot vietjs ekonomikas izvrtjumu. Informcijas izplatsana un publiskas konsultcijas pilstas dom auj izzint plaskas sabiedrbas attieksmi un idejas. Pc tam, kad ir notikusi vienosans par aptveroso stratiju un ir veikta apspriede par LED projektu patnbm un atlasi, prstrdts so dokumentu izdevums jdara zinms visai sabiedrbai ar vietjo plassazias ldzeku paldzbu, ieskaitot pilstas domes sanksmes un citus formtus. Ja iespjams, materili jievieto pasvaldbas interneta lap. LEDstratijaiirjveicinasabiedrbasatsauksmesunjemtsvr.Kopiens,kur ieinteresto pusu ldzdalba ir pasi ierobezota, stratijas dokumentu nepieciesams izstrdt melnraksta form un izmantot par turpmko konsultciju pamatu pirms galg LED stratijas varianta noformulsanas. Pasvaldbai jraugs, lai pirms stenosanas stadijas sksanas notiktu vienosans par efektvu komunikcijas plnu. Ceturt stadija: stenot stratiju 56 Ceturt stadija: stenot stratiju Ceturt stadija: stratijas stenosana 1. solis: Sagatavot visu programmu un projektu stenosanas plnu. 2. solis: Sagatavot katra projekta rcbas plnu. 3. solis: Veidot institucionlas struktras LED stenosanai un uzraudzsanai. 4. solis: Nodrosint nepieciesamo ieguldjumu pieejambu. 5. solis: Izpildt projekta rcbas pln izvirzts aktivittes. 1. solis: sagatavot visu programmu un projektu stenosanas plnu Ldzko ir atlastas LED programmas un projekti, skas stenosanas plnosana. Stratijas stenosana balsts uz plasu stenosanas plnu, kas savukrt balsts uz projekturcbasplniem.stenosanasplntiekizvirztsLEDstratijasstenosanas budzets, cilvkresursi, institucionlie un procesulie aspekti. Tdjdi tas apvieno visus LED stratijas projektus un programmas. Rcbas plns izvirza uzdevumus, atbildgs puses, relus termius, cilvkresursus unnepieciesamofinansjumu,finansjumaavotus,paredzamoietekmiunrezulttus, darba izpildes rdtjus un katra projekta izvrtsanas sistmas (skat. 2. soli). stenosanas plns darbojas k starpnieks starp projektiem un to rcbas plniem, lai nepieautu neatbilstosu konkurenci pc resursiem.Tas ar inform visus dalbniekus par uzraudzsanu un novrtsanu, it pasi pasvaldbas izpilddirektoru un mru, kuri inform augstkus valsts prvaldes lmeus un sabiedrbu. LED stratijas stenosanas galvenie jautjumi § Kas uzemas atbildbu par katru programmu un projektu? § Kdi ir mri izpildes, termiu un finansjuma izteiksm? § Kdi paskumi jveic, lai sasniegtu mrus? § Kdas bs prskata struktras un komunikcijas stratija un k ts tiks iz- mantotas? § Kdas ir darba izpildes uzraudzsanas un novrtsanas sistmas un procesi? § K nodrosint to relu izmantosanu? § Kds ir projekta vai programmas ilgtspjgas stenosanas budzets un cilvkresursi? § Kdas ir LED programmu un projektu institucionls sekas, ieskaitot pasvaldbas procesu un procedru sekas? § Kdi jauninjumi jveic departamentu un personla koordinsan, lai stenotu projektu? § Kdas jaunas iemaas nepieciesamas programmu un projektu stenosanai? 4.1 tabula. Galvenie LED stratijas stenosanas jautjumi. Ceturt stadija: stenot stratiju 57 2. solis: sagatavot katra projekta rcbas plnu Pcprogrammuunprojektuatlasesunprioritsunoteiksanasnepieciesamsdetalizt aktivittes, kuras jveic, lai stenotu katru projektu. Td jizstrd katra projekta rcbas plns. Rcbas pln jiekauj sda informcija. RCBAS PLNA PAMATELEMENTI Projekta uzdevumi Katram projektam jbt skaidri izvirztiem uzdevumiem, kas atbilst stenojam projekta mriem. Projekta ieguldjumi Resursi, kas nepieciesami projekta stenosanai, piem., cilvkresursu ieguldjums un kapacitte, kapitls un krtjie izdevumi, citi ieguldjumi, piem., zeme un kas. Aktivitsu saraksts Katr projekt veicamo galveno aktivitsu kopsavilkums. Projekta ietekmes Projekta tiesais rezultts, piem., biznesa inkubatora rdtji veidosana. Projekta rezultti Tiesie ietekmes rdtju rezultti, piem., biznesa inkubatora veidosanas rezultts var bt cetru jaunu uzmumu dibinsana. Projekta ietekme Ietekmetieksaisttaarstratijasmriemunplaskuprojekta ietekmi ilgk laika period, pat pc projekta beigsanas, piem., konkrta uzmumu klastera izveidosana, balstoties uz inovciju centru. Projekta vadsana Kas uzemsies finansilo un vadbas atbildbu par projektu (pasvaldb vai rpus ts)? Plna ietvaros jdarbojas likumgiem institucionliem mehnismiem. Galveno atbildbu par projekta vadsanu vajadztu uzemties lderim. Ja lderis neuzemas projekta vadsanu, vlreiz jizvrt, vai projekts ir rels LED projekts, pirms to iekaut attiecgaj LED stratij. 4.2 tabula. Rcbas plna galvenie komponenti. Izveidojot standarta rcbas plna formu, lmumu piemjiem, veicot to atlasi, ir vieglk saldzint projektu prieksrocbas. Sie aspekti ir svargi rcbas plna ele- menti: § projekta nosaukums un programmas veids; § ss projekta apraksts; § uzdevumu hierarhija; § ieinterests puses un to paredzamais ieguldjums; § reli termii; § nepieciesamie cilvkresursi un finansjums; § finansjuma avoti ar paredzamajm izmaksm; § paredzam ietekme un rezultti; § darba izpildes rdtji un katra projekta progresa novrtsanas sistmas. Ceturt stadija: stenot stratiju 58 3. solis: veidot institucionlas struktras LED stenosanai un uzraudzsanai Oficilas vai neoficilas saiknes nodibinsana un uztursana ar vism galvenajm ieinterestajm pusm var veicint LED stenosanu un uzraudzsanu. Darba attiecbu un uzticsans veidosana starp partneriem paldz noteikt perspektvas un dazdot darba krtbu. Vairums plasa mroga visaptverosu LED stratiju tiek stenotas, pateicoties valsts un privt sektora partnerbai, kura veicina pasvaldbas un veido privt sektora un vietjs sabiedrbas grupas. Privtais sektors biezi vlas vadt iniciatvas, kas vrstas uz pilstu centru vitalittes un dzvotspjas uzlabosanu, vai iesaistties uzmjdarbbas attstbas iniciatvs. Vietjs sabiedrbas grupas biezi vlas vadt iniciatvas, kuru uzdevums ir uzlabot neaizsargto iedzvotju mrgrupas veselbas aprpi vai mjoku apstkus. Stratijas stenosana nekad nav tik skaidri definta k pati stratija. Tai biezi vajadzgs ilgks laiks nek plnots, neprtraukta institucionlo struktru koordinsana un pilnveidosana un pastvga uzraudzba. stenojot ikvienu projek- tu vai programmu, visa projekta laik nepieciesams veikt prskatus, lai iespjami veiksmgk stenotu projektu nemitgi maing vid. 4. solis: nodrosint nepieciesamo ieguldjumu pieejambu stenojot LED stratiju, paredzto ieguldjumu pieejamba ir jnodrosina, pirms tiek skta stratijas stenosana. LED stenosanai ir nepieciesami resursi, laiks un politisks atbalsts, un so ieguldjumu nodrosinsana un saglabsana nosaka pro- grammu un projektu un tdjdi ar visaptveross vzijas stenosanas efektivitti. POLITISKA ATBALSTA NODROSINJUMS Lai stratijas stenosana btu veiksmga, jbt pieejamam politiskam atbalstam. Pasvaldbu vadtji var izmantot savu ietekmi, lai sekmtu un dibintu daudzlmeu partnerbu un tklus LED procesa atbalstam un gdtu par LED resursu piesirsanu. Iesaistot LED stratijas apspriesan visu politisko partiju vadtjus, pasvaldba var ievrojami uzlabot veiksmgas stratijas stenosanas izredzes un ilglaicbu, noskaidrojot, kdas programmas vai politika ir nepieciesamas un kas bs to rezulttu samji, k ar ieviesot nepieciesamo resursu noteikumus. Politisks at- balsts ir vajadzgs ar darb ar rvalstu donoriem, privto sektoru un nevalstiskm organizcijm, lai attsttu ieksjos un rjos virztjspkus un veicintu atbalstu. Izvloties dazdus partnerus un sadarbojoties ar tiem stratisks plnosanas procesa skum, stratijas stenosanas laik iespjams paplasint informcijas, ieguldjumu un finansu resursu bzi. Ceturt stadija: stenot stratiju 59 STRATIJAS FINANSSANA Ilgtspjga, ilgtermia LED stratijas finansjuma avota iegsana un saglabsana ir sarezts uzdevums, jo biezi vien LED nav pasvaldbas ar likumu noteikts pienkums. Nosakot un vienojoties par pasvaldbas budzetu, LED konkur par ierobezotiem ldzekiem ar mjoku celtniecbas, veselbas aprpes un izgltbas departamentu. Biezi vien vltm amatpersonm ir grti attaisnot jau t nepietie- kamu ldzeku piesirsanu LED, jo citas jomas biezi tiek uzskattas par svargkm pasvaldbas attstb nek LED iniciatvas. Td nepieciesams iegt politisku atbalstu gan pasvaldb, gan kopien, lai iedrosintu finansjuma piesirsanu. Pasvaldbai nepieciesams pilnb apzinties, ka LED ir potencils nkotnes peas pieauguma garants, un izprast saikni starp veiksmgu LED, palielintu vietjo eko- nomisko aktivitti un pasvaldbas budzeta pieaugumu. LED stratijas rcb jbt apstiprintam budzetam. Skumposm tas var bt neliels, tacu tam jparedz turpmka finansjuma iespjas. Idel variant, atlasot programmas un projektus, finansjums tiek paredzts visam projektam, jo projek- ti biezi ilgst vairkus gadus. Td nepieciesams ar izstrdt projektu sksanas, ilgtspjbas un beigsanas stratiju. LED iniciatvu finansjuma avoti § Pasvaldbas ienkumi no pasuma nodokiem, uzmjdarbbas nodokiem un dalbmaksm. § Pasvaldbas pasum esosu industrili vai komercili izmantojamu ku un ze- mes noma vai prdosana. § Nacionlo un statu prvaldes struktru starpvaldbu prvedumi. § rvalstu donoru granti un aizdevumi. § Privt sektora finansjums, piemram, korporatvi ieguldjumi un investcijas. § Fondi, it pasi apkrtjs vides aizsardzbas, cilvkresursu iniciatvas un nabadzbas apkarosanas veicinsanai. § Daudzpusjas aentras. 4.3 tabula. LED iniciatvu finansjuma avoti. 5. solis: izpildt projekta rcbas pln izvirzts aktivittes stenojot projektu rcbas plnus, jprbauda, vai visi galvenie partneri, kas skum identificti k projekta ieguvumu samji vai potencili ieguldtji, joprojm at- balsta projektu. Pirms stenosanas jiece vadtji, kas atbild par katru projektu. Projekta stenosanas laik jveic pastvgi prskati, lai projekts sasniegtu izvirztos mrus un vlamos rezulttus. Datu apkoposana ir uzskatma par prioritti, lai iegtu projekta laik un pc t beigsanas veiktajai uzraudzsanai un novrtsanai nepieciesamo informciju. Izmantojot saprtgas vadbas metodes, piemram, projekta uzraudzsanu un novrtsanu, iespjams novrst aizkavsanos, tdjdi garantjot neprtrauktu projekta stenosanas procesu. Ceturt stadija: stenot stratiju 60 PROJEKTA VADTJA IECELSANA Projekta vadtjam jvada LED projekts ldz t stenosanas beigm un jprrauga t attstba.Vadtjamirvairkipienkumi,ieskaitotprojektaattstsanuunuzlabosanu, k ar projekta stratisks un tehniskas attstbas veicinsanu. Projekta vadtjam vajadztu identifict, izvrtt un skt sadarbbu ar citiem potenciliem projekta stenosanas resursu avotiem un spt plnot un virzt darbu ikdienas situcijs. Novrtjot un prskatot projekta progresu attiecb pret stenosanas plnu, projek- ta vadtja pienkums ir informt ieksjs un rjs ieinterests puses, ieskaitot vietjopasvaldbu,donorus,LEDvadbasgrupuunprivtunvalstssektorapartne- rus, un td jspj veidot efektva profesionla partnerba ar vism ieinterestajm pusm. Projekta vadtjam ieteicams bt ar ieprieksju projektu vadsanas piered- zi un zinsanm un izpratni par LED projektiem. Piemram, izvloties projekta vadtju, lai izveidotu un vadtu uzmjdarbbas attstbas centru, nebtu parei- zi iecelt par vadtju cilvku, kam nav ieprieksjas pieredzes uzmjdarbbas attstb un pasumu prvaldb. Protams, projekta vadtja izvle ir atkarga no atbilstosi kvalifictu vietjo indivdu pieejambas un uzticambas. Piekt stadija: stratijas prskats 61 Piekt stadija: stratijas prskats Piekt stadija: stratijas prskats 1. solis: Kas? Kd? Kad? 2. solis: Uzraudzsana. 3. solis: Novrtsana. 4. solis: Institucionl krtba. 5. solis: Stratijas prskats un plnosanas process. 1. solis: Kas? Kd? Kad? Lai gan LED ir saldzinosi jauna disciplna, ir pieejami vairki sliktas prakses piemri, kas ilustr potencils kdas, turklt vairums no tm ir saisttas ar saldzinosi nedaudziem iemesliem: § politika (ieskaitot galveno ieinteresto grupu neiesaistsanu, nepiemrotu zonsanu); § projekta vadtju labs gribas trkums, jo viu darbs netiek regulri prbaudts; § stratiska plnojuma trkums (tpc tiek izvirzta nepiemrota stratija); § neatbilstoss finansjums, izpte, uzraudzsana un novrtsana (tiek izstrdtas neatbilstosas stratijas un iniciatvas); § grantu meklsana; § sekosana jaunkajiem virzieniem. Stratijas prskatsana paldzs pasvaldbai noteikt, kds ir ts LED stratijas progress, vai t ir pievusi kdas stratijas stenosan un k ss kdas iespjams labot. LED stratija jprskata regulri, lai noskaidrotu vietjs ekonomikas prmaias un stenosanas proces iegts zinsanas. Vietjs ekonomisks attstbas stratijas prskats parasti tiek veikts katru gadu un biezi saistb ar pasvaldbas finansu plnosanas ciklu. Sis prskats balsts uz uzraudzsanas un novrtsanas plnu, kas nosaka LED stratijas plnosanas procesa un programmu un projektu stenosanas procedras novrtsanas procedras un indikatorus.21Gan pasvaldbai, gan vadbas komitejai jiesaists prskata proces. LED stratijas izstrdsanas un stenosanas novrtsan jem vr ar sabiedrbas viedoklis. Aptaujas un fokusa grupas ir lietdergi stratijas prskata informcijas avoti. Lai saglabtu procesa virztjspku un rosintu vietjs sabiedrbas entuziasmu un uzticbu, svargi ir sekmt politisko atbalstu un publict informciju par sasniegumiem. 21 Lietderga informcija par LED darba izpildes rdtjiem ir pieejama Lielbritnijas Vietjs darba izpildes rdtju bibliotkas projektu interneta lab.Taj ir pieejama informcija par reenercijas izpildes indikatoriem un tehnisku definciju dokuments, kas sniedz skku indikatoru izskaidrojumu un aprakstu: http://www.local-pi-library.gov.uk/economic_regeneration.shtml. Piekt stadija: stratijas prskats 62 LED stratijas prskat iekaujamie jautjumi § Vai SWOT analze ir joprojm derga vai ar apstki ir mainjusies? § Vai ir pieejams vairk informcijas un vai t rezultt galvenie jautjumi ir mainjusies? § Vai vzij, mros vai uzdevumos jievies izmaias, lai pielgotos apstkiem? § Vai projekti sasniedz paredztos rezulttus? Ja nesasniedz, kas btu darms? § Vai darba izpildes rdtji tiek ievroti? Ja netiek, kd? § Kdas izmaias nepieciesamas ieviest? § Vai izpildes rdtjus vajadztu maint? § Vai projektos jiesaista vairk aktivitsu? § Vai projektus nepieciesams maint? 5.1 tabula. LED stratijas prskat iekaujamie jautjumi. Uzraudzsana un novrtsana (M&E), k ieprieks aprakstts, ir viena no galvenajm LED stenosanas plna sastvdam. Projekta mrog jizvirza neprprotami in- dikatori, lai novrttu katra projekta ieguldjumus, ietekmes rdtjus, rezulttus un ietekmi. Tie tiek apvienoti, lai noskaidrotu programmas pankumus un izvrstu visaptverosu LED stratijas izvrtjumu. Pastvga plnosanas un izgltosans procesa laik ik pc pusgada un gada nepieciesams organizt sanksmes, kurs tiek apspriesti iegtie rezultti. Programmas skum nepieciesams organizt stratisku uzraudzsanas un novrtsanasseminru.TajvajadztunoteiktM&Etermius,ieskaitotplnotussa- turaunprocesardtjuprskatus.Laiizvrttuprogresukopsbzeslmeavietjs ekonomikas izvrtsanas, nepieciesams veikt neatkargu galveno rdtju auditu ar atkrtotm pasvaldbas un uzmumu aptaujm. Ts var bt gan kvantitatvas, gan kvalitatvas. 2. solis: uzraudzsana Uzraudzsana ir neprtraukta stratijas un/vai projekta stenosanas novrtsana attiecb pret izvirztiem termiiem, k ar projekta ieguvumu samju ieguldjuma, infrastruktras un pakalpojumu izmantosanas novrtjums. T uzrda esosos un potencilos pankumus un problmas pietiekami agri, lai projekta pro- cess tiktu laikus maints. Uzraudzsana vrt projektu, kds tas ir, nosaka progresu, fokusjas uz darba izpildi un notiek neprtraukti.. 3. solis: novrtsana Novrtsana ir periodisks projekta nozmguma, izpildes, efektivittes un ietekmes (paredztas un neparedztas) izvrtjums attiecb pret izvirztajiem mriem. Projekta stenosanas laik projektu vadtji veic pagaidu izvrtsanu k pirmo progresa prskatu, prognozi par paredzamajiem projekta rezulttiem un lai identifictu nepieciesams prmaias projekta struktr. Novrtsanas rezultt tiek apspriesta projekta struktra, izdarti secinjumi un spriedumi, izvrtta programmas vai projekta efektivitte. Novrtsana kst par projekta cikla pamatu.22 22Skku informciju par uzraudzsanu un novrtsanu skat. `Monitoring & Evaluation: Some Tools, Methods andApproaches', (2002), Operations Evaluation Department, World Bank: http:// www.worldbank.org/oed Piekt stadija: stratijas prskats 63 Novrtsana ir iedalma divs kategorijs. Procesa novrtjums ir virzts uz programmu un projektu stenosanu, bet rezulttu novrtjums - uz programmu rezulttiem. Procesa novrtjums uzrda, k programmu ir iespjams uzlabot, bet rezultta novrtjums noskaidro, vai programma vispr ir efektva. Abu veidu programmu novrtjumi ir lietdergi LED programmu vadtju darb.23 PROCESA NOVRTSANA REZULTTU NOVRTSANA ikdienas programmas rezulttu efektivittes izmaksas un ietekmes uzdevumu aktivitsu uzskaitsana noteiksana ieguvumi izvrtsana uzraudzsana izvrtsana Avots: Bartik, 2002. Procesa novrtsana prkljas ar uzraudzsanas aktivittm, un abas ir saisttas ar projektu vai programmu stenosanu. Procesa novrtsan ietilpst periodiska sistemtiska stenosanas procesa kvalittes prbaude, un programmas tiek ieksji uzraudztas ar novrtsanas ziojumu paldzbu. Tie dazdos lmeos tiek izstrdti katru nedu, mnesi vai ceturksni. LED programmu stenosan var iesaistt ar starpposma novrtjumus, kas iekauj vadbas ziojumus, resursu izmantosanas ptjumus vai finansu auditus. Procesa novrtjums var nordt uz izmaiu nepieciesambu programmas aktivitts, mrgrups, vadbas struktr vai finansu stratij. Rezulttu novrtsanas uzdevums galvenokrt ir noteikt, kas btu noticis ar pro- grammas ieguvumu samjiem un LED aktivittm, ja iesaiste nebtu notikusi. Rezulttu novrtsan pirmm krtm tiek izvrtta konkrt LED projekta iesais- tes pievienot vrtba Rezulttu novrtjumiem vajadztu aplkot cetrus galvenos parametrus. Pirmkrt, novrtjumos jatspoguo un juzskaita rezultti. To var izdart, noskaidrojot, kas ir noticis ar mrgrupu un k t ir mainjusies. Uzskaitot rezulttus, tiek ar nos- kaidrots, vai programmas uzdevums ir sasniegts un kdi ir iespjamie neparedztie rezultti. Otrkrt, rezulttu novrtjumi nosaka programmas efektivitti. Tas tiek izdarts, izvrtjot pakpi, kd programma ir radjusi redzamas prmaias mrgrup. Treskrt, rezulttu novrtsan japsver, vai programmas ieguvumi atsver izdevumus, veicot izdevumu un ieguvumu analzi. Visbeidzot atbilstosa rezulttu novrtsan tiek izvrtta ietekme, noskaidrojot, vai ir ieviesti redzami situcijas uzlabojumi, kurus politikai vai programmai tika uzdots risint. LED stratijas izvrtsan nepieciesams atsirt rezulttus, kas ir tiesas LED stratijas sekas, no tiem, kas radusies rju faktoru ietekm, piemram, pateicoties nacionls ekonomikas augsupejai. Piemram, bezdarbs var samazinties par 10 procentiem gadu pc LED stratijas stenosanas, tacu sis rdtjs daji var bt nacionl kopprodukta pieauguma rezultts. Saj gadjum vajadztu saldzint LED stratijas novrtsanas datus ar nejausi atlastiem ldzgiem rdtjiem cits kopiens, k ar nacionlos un reionlos vidjos rdtjus. Pc tam ir iespjams 23Bartik, T (2002) `Evaluating the Impacts of Local Economic Development on Local Economic outcomes: What Has Been Done andWhat is Doable?'Paper Presented to the OECD LEED Conference, November 20-21, ViennaAustria: http://www.upjohninstitute.org/publications/03-89.pdf. Piekt stadija: stratijas prskats 64 noteikt prmaias sajos rdtjos, kas ir kopgas vism kopienm un td neattiecas uz atsevisu LED stratiju. Tdjdi rezultta izvrtsan kst iespjams atdalt rjas novirzes no LED stratijas tiess ietekmes. Tacu daudzs valsts tas ir grti izdarms, jo nav pieejami nedz dati, nedz finansjums. Jebkur gadjum btiski ir uzraudzt un novrtt aktivittes projekta un stratijas lmen. Galvenais uzdevums ir izveidot oti rpgu novrtsanas metodiku, emot vr investciju nozmgumu, k ar praktiskos apsvrumus, kas saistti ar resursu pieejambu un tehniskajm iespjm. KD UZRAUDZSANA UN NOVRTSANA ? § Veiksmgi izstrdta uzraudzsanas un novrtsanas sistma paldz atbildt uz jautjumu: "K lai zina, kad esam sasniegusi mrus?" § Tas ir pamats prskatam par resursu izmantojumu. § Rpgi izmantota viss projekta cikla stadijs, uzraudzsana un novrtsana paldz nostiprint stratiju un projektu struktru un stenosanu. § T paldz veidot uzmju, finansu institciju un investoru uzticbu, atklti informjot par rezulttiem. § Ieguvumu reistrsana paldz laikus nostiprint atbildbu, izprotot brdinjumus par iespjamm problmm, kst iespjams rkoties, pirms pieaug izmaksas. § Atbilstosi izstrdta M&E auj veikt starpposma labojumus. § Uzticamas M&E informcijas plsma stenosanas laik auj vadtjiem noteikt progresu un piemrot aktivittes, emot vr iemantoto pieredzi. § Ts proces ir ieviesamas izmaias, lai noteiktu mruzmumu, sektoru un kompniju maings vajadzbas. § T inform, k efektvk izmantot ierobezotu finansjumu, virzot investcijas uz programmm un paskumiem, kuriem ir lielk ietekme uz produktivitti, darbavietu skaita palielinsanu vai investcijm. § T auj izvrtt LED iesaisti saldzinjum ar labas prakses piemriem. § T demonstr LED iesaistes ietekmi nabadzbas apkarosanas, pilstu koppro- dukta palielinsanos vai klientu, pilsou un potencilo investoru iesaistsanas zi. § T paldz pamatot budzeta vajadzbas turpmkai LED iesaistei. Piekt stadija: stratijas prskats 65 UZRAUDZSANAS UN NOVRTSANAS ATSIRBU KOPSAVILKUMS UZRAUDZSANA NOVRTSANA Kas Uzraudzsana ir process, kas Novrtsana paredz paiesanu regulri apkopo informciju par mal, lai gtu dziku izpratni par visiem programmas vai projekta sasniegto ietekmi un rezulttiem. aspektiem. T tiek izmantota T tiek izmantot visos lmumu lmumu pieemsan par projektu pieemsanas gadjumos. stenosanu. Nolks Analizt situciju. Noteikt, cik veiksmgs ir bijis Noskaidrot problmas un rast projekts vai programma. risinjumus. Noteikt, kd mr mri ir Atklt raksturgas ievirzes un sasniegti. iezmes. Mcties, k tiek veikts efektvs Ievrot programmu aktivitsu darbs. termius. Izveidot iegt pieredzi, lai Izvrtt starpposmu mru vartu uzlabot ldzgas nkotnes progresu un prstrdt aktivittes, programmas un projektus. lai sasniegtu sos mrus. Kad Uzraudzsana ir neprtraukts Novrtsana notiek periodiski: process (katru dienu, mnesi, starpposma laik; projekta beigs; gadu). Uzraudzsanas aktivittes ilgu laiku pc projekta beigsanas jnosaka projekta darba pln, (3-8 gadi). un tm jbt ierastai projekta stenosanas sastvdaai. K Uzraudzsanu var veikt personls Ieksjo novrtsanu veic projekta un dalbnieki ar praktisku vadtjs un/vai projekta personls darbu, pakalpojumu sniegsanas un dalbnieki. rju novrtsanu prskatiem un vadbas informcijas parasti veic rjie konsultanti, sistmas paldzbu. aentras un donori. Kd Uzraudzsana sniedz vadtjiem Novrtsana ir formls informciju, kas nepieciesama, lai sdu projekta sasniegumu analiztu projekta situciju, noteiktu dokumentsanas process: un atrastu risinjumus, noskaidrotu progress darba pln; ievirzes un iezmes, ievrotu sistmu nodibinsana; termius un izvrttu progresu plnoto paskumu stenosana; attiecb pret paredzamajiem mru sasniegsana; rezulttiem. T auj pieemt projekta efektivitte; lmumus par cilvku, finansu projekta ietekme; un materilajiem resursiem un efektivitte vai rentabilitte. mazint nevajadzgas programmas izmaksas. Informcijas Lielks uzsvars uz kvantitatvo Lielks uzsvars uz kvantitatvo veids informciju, bet tiek vkti ar informciju, bet tiek vkti ar kvalitatvi dati, lai kontekstualiztu kvalitatvi dati. Kvalitatva analze kvantitatvo analzi. biezi var veicint kvantitatvu izvrtjumu. Informcijas Aprakstosa, analtiska un Aprakstosa, analtiska un kategorija dokumentjosa informcija tiek dokumentjosa informcija izmantota, lai noskaidrotu projekta tiek izmantota, lai novrotu "kas" un izprastu "kd". un reistrtu projekta "kas" un izprastu "kd". 5.3 tabula. Uzraudzsanas un novrtsanas atsirbu kopsavilkums. Piekt stadija: stratijas prskats 66 4. solis: institucionl krtba Ieviesot institucionlu krtbu progresa izvrtsanai, uzmanba jpievrs cilvkiem, procesiem un notikumiem, kas bs nepieciesami, lai izvrttu progresu gan stratijas, gan atsevisu projektu un programmu lmen. Izstrdjot formlu institucionlu krtbu, galvenie jautjumi ir: § kas ir cilvki, kuri izvrts progresu? § kda veida informcija viiem bs nepieciesama, lai izvrttu progresu? Domjotparprocesiem,vajagnoteiktnepieciesamonovrtsanasinstrumentuveidu un iegtos produktus, piemram, progresa ziojums (piemrus skat. 5.4 tabul). ATGRIEZENISK SAITE Ieteikumi, k iestrdt M&E rezulttus lmumu pieemsanas proces. PROJEKTA PROGRESA NOVRTSANAS AKTIVITSU PIEMRS PASKUMU GADA CIKLS PASKUMS LAIKS NOLKS PROCEDRA IEINTERESTS PUSES Ikgadj Janvris Noteikt Ikgadji darba Vadba plnosana ieguldjumu, plni Projekta ietekmes Atsevisi plni personls rdtju, Ikgadjais Institucionls indikatoru, budzets ieinterests saisttu puses aktivitsu lmeni Grantu sarakts (atjaunints) Darba krtba Ceturksu M&E Maijs un Progresa Atjauninti Vadba seminri oktobris novrtjums stenosanas Projekta Plnots pret plni personls esoss izpildes Izpildes uzraudzsanas uzlabosanas piemumi plni Starpposma Jnijs un jlijs Atsauksme Progresa Vadba novrtjums uz jaunm ziojums Projekta iespjm Struktras un personls Galveno stenosanas Donori indikatoru plni Partneri prskats Piemumu ilgtstpjba Ikgadj Decembris Izvrtt ietekmi Novrtsanas Vadba ieinteresto Ietekmes rezultti Projekta pusu sanksme rdtju Progresa personls progresa ziojums par Ieguldtji prskats iegto pieredziKlienti Piemumu Partneri attaisnojums 5. 4 tabula. Projekta progresa novrtsanas aktivitsu piemrs. Piekt stadija: stratijas prskats 67 NEPRPROTAMI UZDEVUMI Veiksmga uzraudzsana un novrtsana nevar notikt, ja nav veiksmgas projekta struktras ar skaidri defintiem un reliem uzdevumiem. GALVENIE DARBA IZPILDES INDIKATORI Skaidri defintu un strukturtu galveno darba izpildes indikatoru (KPI) komplekts auj izvrtt progresu. Darba izpildes indikatori ir noteikumi, kas norda sasniegto. Tie inform, cik efektvi ir iespjams noteikt projekta vai programmas pankumus. Darba izpildes indikatori var bt gan kvantitatvi, gan kvalitatvi. Kvantitatvi in- dikatori iekauj skaitus, procentus, procentu izmaias utt. Kvalitatvie indikatori ir grtk izvrtjami. Tie ir vrsti uz tdiem aspektiem k rezultta kvalitte vai indivda attieksme pret jaunu pakalpojumu. Lai iegtu sdu informciju, jsteno atbilstosi paskumi. Izstrdjot M&E sistmu, nepieciesami vairku veidu in- dikatori. Tie iekauj mra indikatorus, kas izvrt stratijas vai projekta pro- gresu virzb uz mri; ietekmes indikatorus , kas izvrt progresu attiecb pret ieguldjumiem; ieguldjumu indikatorus, kas izvrt finansu, cilvku resursus un personla laika izmaksas. Indikatoriem jbt atbilstosiem TRIKS metodei. § TRIKS - Iekaujas Termios, ir Reli, Izmrmi, Konkrti, Sasniedzami. § Dergi ­ tiem jbt dergiem galveno M&E (PME) ieinteresto pusu izpratn un jizvrt tas, ko ir paredzts izvrtt. § Uzticami ­ secinjumi, kas izdarti, balstoties uz siem indikatoriem, btu tdi pasi, ja novrtsanu veiktu citi cilvki. § Dzimumu ldztiesba ­ indikatorus nedrkst ietekmt dzimumu atsirbas. § Jutgi ­ tiem jbt pietiekami jutgiem, lai izvrttu situcijas svargs izmaias. § Rentabli - informcijai/pieredzei ir jbt ieguldt laika un naudas vrtai. § Savlaicgi - datus vajadztu vkt un apkopot saldzinosi agri projekta skum. § Saska ar vietjm spjm/resursiem ­ tie nedrkst bt prk sarezti vai apgrtinosi projekta partneriem. § Jizmanto esoso ­ indikatoriem nevajadzt no jauna izdomt riteni, bet gan izmantot vietjs datu vksanas aktivittes vai, ja iespjams, indikatorus, kas jau izmantoti citos projektos. DATU VKSANA Nepieciesamais datu vksanas veids ir atkargs no indikatora izvles. Stratijas vai projekta mru stenosana ir atkarga no t, k projekta atbalsttji attiecas pret pro- jekta dotajm precm un pakalpojumiem. Lai uzzintu viu attieksmi un ieguvu- mus, vajadzgas konsultcijas un datu vksana, kas neietilpst vadbas pienkumos. Ja ieguvumu samjiem ir pieejami projekta pakalpojumi un vii tos izmanto un ir ar tiem apmierinti, projekts nodrosina atbilstosus pakalpojumus un tiek sas- niegti mri. Tacu ir btiski izvrtt projektu ieksjo ieguldjumu (finansjums, personla nedas), ietekmi(progress) unprocesu(kuriprojektiiekaujastermios). Ieguldjumu, ietekmes un progresa rdtjus parasti veido projekta vadba. Piekt stadija: stratijas prskats 68 5. solis: stratijas prskats un plnosanas process KO NOZM LED STRATIJAS PLNOSANAS PROCESS ? Uzraudzsana nedrkst bt tikai papildu aktivitte, kas tiek veikta LED stratisks plnosanas beigu posm. Novrtsana var notikt ar intervliem, tacu t var notikt ti- kai tad, ja pieejama pietiekama uzraudzsanas informcija. Novrtsanai vajadztu paldzt prskatt stratiju un ts projektus. M&E 1. STADIJ DARBBAS ORGANIZSANA : Pirm stadija sniedz iespju apspriest uzraudzsanas un novrtsanas ietvarus, kas tiks izmantoti visa projekta laik. Tie ietver: § jautjumu par to, kdi ilgtermia institucionlie mehnismi ir nepieciesami, lai nodrosintu stratijas M&E, proti, stratijas uzraudzsanas komisiju; § uzraudzsanas un novrtsanas plna izstrdsanu, lai ziotu par mehnismiem visas stratijas formulsanas laik. Tas var iekaut gada, ceturksa progresa ziojumus un gada sanksmes, regulrus preses paziojumus un sanksmes ik pc divm nedm. Ieinteresto pusu konsultcijas veido sadarbgu M&E sistmu.Tas nodrosina virkni ieguvumu, kas balsts uz tradicionlajiem M&E sistmu ieguvumiem. Tie iekauj: § uzlabotu attstbas un nabadzbas apkarosanas izpildi; § palielintu vietj mroga izgltosanos, vadbas kapacitti un iemaas; § pastiprintu sadarbbu ar galvenajm ieinterestajm pusm; § lielku atbildbu par projektu; § ilgtspjgkas M&E sistmas, jo ir atbilstoskas vietjs sabiedrbas spjm, prasmm un resursiem; § paaugstintu PME sistmu rentabilitti, jo ts izmanto ltas datu vksanas un apkoposanas metodes. Tradicionla uzraudzsana un novrtsana ir virzta uz metodm un sistmm, kuras nosaka rjie eksperti. Sadarbga uzraudzsana un novrtsana balsts uz novrtsanas metozu un sistmu apspriesanu, lai ts atbilstu vietjm vajadzbm un citiem M&E informcijas lietotjiem, piemram, donoriem, pasvaldbm vai nacionlajm prvaldes struktrm. Sadarbg uzraudzsanas un novrtsanas proces novrttjs ir vadtjs/treneris/ pavadonis,vadotgrupas,laipanktukonsensuparM&Ejautjumiemunpalielintu to kapacitti, lai, izmantojot objektvus M&E, uzlabotu programmas darba izpildi. Tradicionli atsirba starp M&E un PME nebija tik liela. Tlk tiek saldzintas abas pieejas. Piekt stadija: stratijas prskats 69 TRADICIONLA NOVRTSANA SADARBGA NOVRTSANA Prskats. Parasti kopsavilkuma aut vietjiem iedzvotjiem Kd vrtjums par projektu, lai ierosint, kontrolt un ieviest noteiktu, vai finansjums korekcijas. turpinsies. Kas rjie eksperti. Kopienas prstvji, projekta personls, veicintji. Ieprieksnoteikti pankumu Cilvki izvirza pasi savus Ko indikatori. pankumu indikatorus. Galvensizmaksasunrazosanas rezultti. Uzsvars uz zintnisku Pasnovrtsana, vienkrsas objektivitti. Novrttju metodes, kas piemrotas vietjai K distancsans no prjm kultrai, atklta tltja rezulttu dalbpusm; sareztas apmaia, pateicoties vietjai procedras; aizkavta, sadarbbai novrtsanas proces. ierobezota pieeja rezulttiem. Starpposmos un beidzot Jebkds programmas projektu. uzlabosanas izvrtjums; Kad uzraudzsanas un novrtsanas saplsana, td biezi tiek veikti nelieli izvrtjumi. 5.5 tabula. Tradicionls un sadarbgs novrtjums. M&E 2. STADIJ VIETJS EKONOMIKAS IZVRTSANA : Vietjs ekonomikas izvrtsana juzskata par iespju apkopot bzes lmea datus par ekonomiku (ekonomikas apraksts pirms LED stratijas stenosanas), lai LED stratiju rezultti tiktu uzraudzti stratijas stenosanas laik. M&E 3. STADIJ STRATIJAS FORMULSANA : Stratijas formulsan jiekauj objektvi darba izpildes indikatori, kurus ems vr, izvrtjot progresu attiecb pret mriem. Datu vksanas metodik darba grupai jformul ar plns , kas noteiktu progresu, balstoties un objektviem izpil- des indikatoriem. Stratijas formulsanas etapu ir lietdergi izmantot, lai noteiktu, kas ir atbildgs par stratijas stenosanas uzraudzsanu. Stratijas stenosanas etap uzraudzsanas un novrtsanas darba grupai vajadztu apspriest un izstrdt uzraudzsanas un novrtsanas plnu, kas noteiktu: § k tiks apkopoti dati galveno izpildes indikatoru uzraudzsanai; § k tiks apkopoti dati katra projekta progresa uzraudzsanai; § paskumi un prskata mehnismi, kas nodrosina neprtrauktu prskatmbu par progresu ieinterestajm pusm. M&E 4. STADIJ : STRATIJAS STENOSANA Saj brd uzraudzsanas institucionlajm struktrm jau jbt ieviestm. M&E 5. STADIJ STRATIJAS PRSKATS : Stratijas prskats ir stratijas un ts stenosanas atbilstbas izvrtsana. Literatra 70 Avoti: Literatra LED konceptul struktra Bingham, Richard D. and Robert Mier, Eds. (1993) Theories of Local Economic Development: Perspectives From Across the Disciplines. Sage Publications, CA. Blair, John P. (1996) Local Economic Development: Analysis and Practice. Sage Publications, Inc. Canzanelli, Giancarlo. (2001) Overview and Lessons Learnt on Local Economic Development, Human Development, and Decent Work. ILO Universitas Working Paper. http://www.ilo.org/public/english/universitas/publi.htm. Clarke, S. E. and Gaile, G. L. (1992) The Next Wave; Postfederal Local Economic Development Strategies. Economic Development Quarterly. Vol. 6 No. 2. pp. 87- 198, Sage Publications, CA. Council for Urban Economic Development. February. (2000) Local Economic Development in the CEE/NIS Region. Overview Paper, Draft prepared for USAID. Council for Urban Economic Development. January (1996). What Is Economic Development?: A Primer. European Commission. (1997) Towards an Urban Agenda in the European Union. `Directions for the Future'. pp. 13-17. Communication from the European Commission COM (97)197, June, Brussels http://europa.eu.int/comm/urban/ documents/d004_en.pdf. Harris, N. with L. Bulbul, K. Mainuddin, X. Meng, S. Haguib, S. Srinivas. March. (2000) Garment-Making and Urbanisation: An Introductory Study of Four Cases. Urban and Local Government Working Paper Series No. 6. Urban Development Unit. World Bank. http://www.worldbank.org/urban/publicat/uwp6.pdf Iannone, D. (1997) Introduction to Economic Development: A Training Course for Economic Development Professionals, Washington, D.C.: National Council for Ur- ban Economic Development. Kane, J. and Shinka M. (1994) Rethinking State Development Policies and Pro- grams. Washington DC. National GovernorsAssociation. Saj rakst tiek aplkota vietjs ekonomisks attstbas izveidosans. Lyons, T. and Hamlin, R. (1990) Creating an Economic Development Action Plan: A Guide for Development Professionals. Praeger Publishing. Mier R and Bingham R. (1993). Metaphors of Local Economic Development in Theories of Local Economic Development: Perspectives from Across the Discipli- nes. pp. 284-304. Sage Publications, CA. Literatra 71 OECD. (1998). Arresting Decline in Urban Areas The OECD Observer No. 210 February/March. OECD ir publicjis su un informatvu rakstu par OECD val- stu pilstvides politiku neatbilstbu un to virzbu pdjo divdesmit gadu laik uz "integrtku,daudzsektorupolitikaspieeju,koveidodivigalvenieaspekti.Pirmkrt, tiek skaidri defintas attiecbas starp socilekonomiskajiem faktoriem, kas ietekm pilstvidi; un tiek izcelta lokls attstbas un iespju attstsana nabadzgajos kvartlos". http://www.oecd.org//publications/observer/210/005-016a.pdf OECD. Local Economies and Globalisation. LEED Notebook, No. 20. Good for case studies; sis LEED Notebook 20. numurs sniedz nodergu informciju par vietjs kapacittes palielinsanu. http://www.oecd.org/tds/bis/leed.htm World Bank (2000). Cities in Transition: World Bank Urban and Local Govern- mentStrategy. Pasaules Banka ir publicjusi aptverosu stratijas dokumentu, lai veicintu ts atbalstu tdiem mrim k nabadzbas mazinsana, plasa mroga izaugsmes veicinsana, apkrtjs vides aizsardzba un efektvu institciju atbalstsana. Lai sasniegtu sos mrus, nepieciesama cieska sadarbba ar vietjm pasvaldbm, kas partnerb ar nacionlajm valdbm un pasm kopienm uzemas aizvien lielku atbildbu par tdu pakalpojumu sniegsanu, kuriem ir tiesa ietekme uz cilvku ikdienu. Ldzs galvenajiem pilstvides attstbas sektoriem, globlais pilstvides rcbas plns tiek paplasints, lai ietvertu tdus daudzveidgus jautjumus k vietjs ekonomikas attstba, kapitla tirgus pieeja, nekustam pasuma tirgus reforma, pilstvides kultras mantojums, katastrofu novrsana un sabiedrisk drosba. http://www.worldbank.org/html/fpd/urban/publicat/cities_in_transition_full.pdf Vietjs ekonomisks attstbas aentru loma Humphreys, Eileen. (1996) LEDA Pilot Actions: Synthesis Report. Local and Regi- onal Development Planning. London. ILO. (1995) Lessons from the LEDAProgramme. Local and Regional Development Planning. London. LED finanssana Bartik, T. (1995) Economic Development Incentive Wars. Employment Research, Spring 1995. W.E. Upjohn Institute for Employment Research. Saj saj rakst un attiecgajs atsaucs ir saprotami izskaidrots, uz ko balstt finansilu stimulu uzraudzsanu un novrtsanu. http://www.upjohninst.org/publications/newsletter/tjb_595.pdf Darche, Benjamin. (1997) Financing Mechanisms at the Subnational Level in Emerging Markets: Borrowings and Privatisations/Concessions. Infrastructure Note FM9. Urban Development Unit, World Bank. http://www.worldbank.org/urban/publicat/rd-fm9.htm Literatra 72 Dillinger, William. (1995) Urban Property Tax Reform: Guidelines and Recom- mendations. Urban Management Program Discussion Paper No. 1. World Bank. ElDaher, Samir. (2001)The BuildingBlocksofaSoundLocalGovernment Finance System. Infrastructure Note FM8-e. Urban Development Unit. World Bank. http://www.worldbank.org/urban/publicat/fm8e.pdf El Daher, Samir. (2000) Specialized Financial Intermediaries for Local Govern- ments: A Market-based Tool for Local Infrastructure Finance. Infrastructure Note FM8-d. Urban Development Unit. World Bank. http://www.worldbank.org/urban/publicat/fm8d.pdf Worley International Ltd. (2000) Strategic Municipal Asset Management. Urban and Local Government Background Series No. 5. Urban Development Unit. World Bank. http://www.worldbank.org/urban/publicat/001-1069.pdf Stratijas prskats (Uzraudzsana & Novrtsana) Bartik, T. (2002) Evaluating the Impact of Local Economic Development Polices on Local Economic Outcomes: What has been done and what is doable? Upjohn Institute Staff Working Paper No.03-89. http://www.upjohninstitute.org/publications/wp/03-89.pdf Beauregard, Robert A. (1999) The Local Employment Fulcrum: Evaluating Local Economic Performance. Economic Development Quarterly, Vol. 13, No. 1. Febru- ary 1999. pp. 23-28. Sage Publications, CA. Economic Development Quarterly. February (1999). Ja interes detaliztka izpratne par aktuliem jautjumiem pilstvides vietjs ekonomisks attstbas uzraudzsan un novrtsan, saj izdevum ir iekauti vairki informatvi raksti. Erickcek, G. (1996) Developing Community Economic Outcomes Measures. Emp- loyment Research, March 1996. W.E. Upjohn Institute for Employment Research. Upjohn Institute aktvi darbojas LED un uzraudzsanas un novrtsanas jom. Saj rakst tiek aplkota rezulttu novrtsana un ts izmantosana. http://www.upjohninst.org/publications/newsletter/gae_f96.pdf Iannone, D. (1999). `An Assessment of the Costs, Benefits, and Overall Impacts of the State of Ohio's Local Economic Development Programmes'. Prepared by The Urban Centre, Maxine Goodman Levine College of Urban Affairs, Cleve- land State University, for the State of Ohio Economic Advisory Committee. Sis ptjums ir viens no aptveroskajiem publictajiem vietjs ekonomisks attstbas programmu izvrtjumiem. Tas ir oti nodergs, izstrdjot nacionls un vietjs ekonomisks attstbas programmas un politikas, un saj refert tas tiek biezi iz- mantots. Par saistbu atrunu jpiebilst, ka referta saturs ne vienmr atbilst Ohaijo stata oficilajam viedoklim vai Konsultatvs komitejas konsensam par vietjo eko- nomisko attstbu. http://www.state.oh.us/obm/media/articles/economicstudy.asp Literatra 73 Jenkins, N. and M. Bennett. (1999) `Toward an Empowerment Zone Evaluation'. EconomicDevelopmentQuarterly.Vol.13No.1.SagePublications,CA.Informatvs raksts par novrtsanas metozu izstrdsanu ASV iespju paplasinsanas zons, tres via stratijas veids. Reese, Laura A and David Fasenfest. (1999) Key Perspectives on Local Develop- ment Policy Evaluation. Economic Development Quarterly,Vol. 13 No. 1 February. 3-7 Sage Publications. www.oecd.org/tds/bis/brownfields.htm Vietjs uzmjdarbbas investciju klimata uzlabosana Stanchev, K., and Yonkova, A., Eds. Legal and Regulatory Reform: Impacts on Private Sector Growth. Institute for Market Economics, Sofia. http://www.ime-bg.org/pdf_docs/papers/lrr.pdf Vietjs uzmjdarbbas izaugsmes veicinsana Arzeni, Sergio and Jean-Pierre Pelligrin. (1997) Entrepreneurship and Local De- velopment. The OECD Observer, No 204 Feb./Mar 1997. Saj rakst tiek aplkota klasteru tklu veidosana SME nolk. Bradshaw,Ted and Edward Blakely. (1999) What are `Third Wave'State Local Eco- nomic Development Efforts? From Incentives to Industrial Policy. Economic De- velopment Quarterly, Vol. 13, No. 3.August 1999. pp. 229-244. Sage Publications, CA. Raksts aplko un analiz maingos uzsvarus vietjs ekonomisks attstbas politik un praks. Ernst & Young. (1999) Thematic Evaluation of Structural Fund Impacts on SMEs. European Commission (DGXVI). Saj ziojum tiek detalizti aplkotas SME atbalsta metodes un pieredze. Taj izmantota padziinta izptes metodika, k ar situatvi ptjumi; detalizta, lietderga lasmviela. http://www.inforegio.org/wbdoc/docgener/evaluation/pdf/eval_sme.pdf Jaunu uzmumu dibinsanas sekmsana Chappell, David S. and Hugh Sherman. (1998) Methodological Challenges in Eva- luating Business Incubator Outcomes. Economic Development Quarterly. Vol. 12, No 4. November 1998. pp. 313-321. Sage Publications, CA. Sektoru (un uzmumu klasteru) attstsana Buss, Terry F. (1999) The Case Against Targeted Industry Strategies. Economic Development Quarterly. Vol. 13, No 4. November 1999. pp. 339-356. Sage Pu- blications, CA. Izvirza interesantas domas, piemram: "Mrsana ir centrl plnosanas un vietjas rpniecbas politika, kas slpjas aiz dazdiem nosauku- miem: stratisk plnosana, konkurences politika, saglabsana/piesaistsana un tamldzgi." So rakstu ir vrts izlast kaut vai td, lai uzlabotu LED pamienus. www.weda.org/notes Literatra 74 Economic DevelopmentAdministration. (1997) Cluster Based Economic Develop- ment:Akey to Regional Competitiveness. Prepared by Information DesignAssocia- tes with ICF Kaiser International. Lielisks 4 lappusu gars kopsavilkums. http://www.doc.gov/eda/pdf/1G3_5_cluster.pdf OECD. (1997) New Directions for Industrial Policy. Policy Brief No-3. Saj rakst ir dots prskats par rpniecbas politikas reakciju maing ekonomiskaj klimat. Tas satur ar vairkus lieliskus ieteikumu par ieteicamo literatru, k ar informciju par OECD izptes darbu. Roelandt, T. and den Hertog, P., Ed. (1998) Cluster Analysis and Cluster Based Policy in OECD Countries: VariousApproaches, Early Results and Policy Implica- tions. Draft synthesis report on Phase1, OECD Focus Group on Industrial Clusters. OECD. Teritorijas mrsanas/reenercijas stratijas Department of the Environment, Transport and the Regions. (1998) Urban De- velopment Corporations: Performance and Good Practice. Regeneration Re- search Summary 17. http://www.odpm.gov.uk/stellent/groups/odpm_urbanpolicy/ documents/pdf/odpm_urbpol_pdf_608119.pdf OECD. (1999). Urban Brownfields, OECD Territorial Development Service. European Commission. (1999) Sustainable Urban Development in the European Union: A Framework for Action. Communication from the Commission to the Council, the European Parliament, the Economic and Social Committee and the Committee of the Regions. COM (98)605. Eiropas Komisija rekomend uz kopienu vrstu metodi atpalikusu pilstas rajonu reenercijai ar strukturlo fondu atbalstu, integrjot ekonomiskos, socilos, kultras, apkrtjs vides, transporta un drosbas aspektus. Nepietiekami atalgotu un grti nodarbinmu strdjoso integrsana Alcock, P, G Craig, P Lawless, S Pearson and D Robinson. (1998) Inclusive Rege- neration: Local Authorities'Corporate Strategies for Tackling Disadvantage. The Center for Regional Economic and Social Research, Sheffield Hallam University and The Policy Studies Research Center, University of Lincolnshire and Humbersi- de. http://www.shu.ac.uk/cresr/index.html Campbell, Mike with Ian Sanderson and Fiona Walton. November (1998). Local Responses to Long Term Unemployment. Joseph Rowntree Foundation. YPS York. http://www.jrf.org.uk/knowledge/findings/socialpolicy/sprn28.asp Campbell, Mike. (1997) The Third System, Employment and Local Development: Volume 1, Synthesis Report, Policy Research Institute, Leeds Metropolitan Univer- sityfortheEUhttp://europa.eu.int/comm/employment_social/empl&esf/3syst/vol1_ en.pdf. Tres sistma attiecas uz dazdm organizcijm rpus tradicionlajiem valsts un privtajiem sektoriem, ieskaitot kooperatvus, asocicijas, kopfondus, labdarbas organizcijas, brvprtgs un bezpeas organizcijas. Literatra 75 Campbell, M. and Hutchinson, J. (1998) Working in Partnership: Lessons from the Literature, Policy Research Institute, Leeds Metropolitan University, Research Re- port 63, Department for Education and Employment (June), Sheffield, England. Lorthiois, J. (1996) Le Diagnostic Local de Ressources: Aide à la Décision, AS- DIC, Lusigny sur Ouche et Editions W, Macon. LEDA. (1991) Orientations for Local Employment Development Strategies: Rural Areas, Local and Regional Development Planning, London, U.K. OECD. (1998) Local Management for More Effective Employment Policy. OECD Paris. Siegel, B. and P. Kwass. November (1995). Jobs and the Urban Poor. Publicly Ini- tiated Sectoral Strategies. Mt.AuburnAssociates Inc., Somerville, MA. Situatvi ptjumi 76 Situatvi ptjumi Starptautisks prskats Canzanelli, Giancarlo and Giordano Dichter. (2001). Local Economic Develop- ment, Human Development and Decent Work. ILO/Universitas Darba ziojums, kura mris ir sniegt prskatu par dazdu starptautisku organizciju un valstu LED pieredzi. http://www.ilo.org/public/english/universitas/publi.htm FRIKA DPLG. Local Government and Economic Development: A Guide for Municipali- ties in South Africa. So brosru ir sagatavojis Dienvidfrikas Provincu un vietjo pasvaldbu departaments, un ts mris ir sniegt detaliztu izklstu par kontekstiem un metodm, kas sastopamas vietjs ekonomisks attstbas jom Dienvidfrik. http://www.dplg.gov.za/Documents/AnnualReport/led/ledindex.htm EIROPA Bennett, R.J. and G. Krebs. (1991) Local Economic Development: Public-Private Partnership Initiative in Britain and Germany. Belhaven London. OECD. (1999) Best Practices in Local Economic Development LEED, OECD. http://www.oecd.org/tds/docsword/bestpracticesLEED.doc Pizzinato, Antonio. (1997) Industrial Restructuring and Local Development - The Case of Sesto San Giovanni. OECD. LEED Notebook, No. 24. Saj rakst tiek ar sniegts nodergs prskats par vietjs ekonomisks attstbas veidosanas ievirzm industrila pagrimuma rajonos. http://www.oecd.org/tds/bis/leed.htm Tavistock Institute and ECOTEC Research and Consulting Ltd. February (1999). The Thematic Evaluation of the Partnership Principle. Sis partnerbas principa izvrtjums ir pirmais nozmgais s ES strukturl fonda galven principa tema- tiskais izvrtjums. Ptjuma mris ir uzrdt partnerbas ietekmi dazds poli- tikas stenosanas cikla stadijs, k ar izcelt jomas, kurs ir iespjami uzlabojumi. Ptjums ir balstts uz 54 situatviem ptjumiem Eiropas Savienb nacionlo eks- pertu darba grupu vadb saska ar kopju metodiku. http://europa.eu.int/comm/ regional_policy/sources/docgener/evaluation/rathe_en.htm Wong, Celia. (1998) Determining Factors for Local Economic Development: The Perception of Practitioners in the North West and Eastern Regions of the UK. Regi- onal Studies. Vol.32.8. pp 707-720. Rakst sniegta plasa informcija par izpti gan tradicionls, gan nestabilkas LED jom. PREJAS POSMA EKONOMIKAS OECD. (1996) Transition at the Local Level: The Czech Republic, Hungary, Po- land, and the Slovak Republic, Paris. Situatvi ptjumi 77 International City/Council Management Association (2002). Community Based Economic Development Guidebook. Kazahstnas projekts, ko atbalsta ASV Starptautisks attstbas aentra. Rokasgrmatas mris ir paldzt kopienm formult stratiskos plnus un ieviest ekonomisks attstbas programmu pama- tus. LATAMERIKA CEPAL. (2002) Desarrolo Economico Local y Descentralización en America Lati- na: analisis comparativo.Ar GTZ atbalstu sis projekts analiz potencils iespjas, ko sniedz pieaugosais skaits decentraliztu Latamerikas institciju, lai sekmtu vietjo pasvaldbu centienus vietjs ekonomisks attstbas jom. www.cepal.org ZIEMEAMERIKA Bartik, T. January (2002). Local Economic Development Policies. Upjohn Institute Staff Working Paper No.3-91. http://www.upjohninstitute.org/publications/wp/03- 91.pdf Saites ar rjm organizcijm 78 Saites ar rjm organizcijm Saj sada ir uzrdtas interneta saites ar asocicijm, valsts un nevalstiskm organizcijm, kas saisttas ar LED iniciatvm un izpti. Tas nav aptveross ar vietjo ekonomisko attstbu saisttu institciju saraksts. Aktvas papildu saites ldzs tlk mintajm ir pieejamas interneta lap: http://www.worldbank.org/ urban/led/8_links.html KAMBODZAS VIETJS EKONOMISKS ATTSTBAS AENTRA http://gdrc.org/icm/country/acleda.html Kambodzas vietjs ekonomisks attstbas aentra (The Association of Cambo- dian Local Economic Development Agencies) (ACLEDA) ir neatkarga nevalstis- ka Kambodzas organizcija, kas sekm vairkas LED programmas un iniciatvas ar provincu filiu un rajonu biroju paldzbu. ACLEDA atbalsta apmcbu uzmjdarbbas un mazu uzmumu vadsan, novadu un ciematu banku izveidi, tehniskas konsultcijas un kredtus vidjiem uzmumiem. BERTELSMANA FONDS http://www.bertelsmann-stiftung.de/ Bertelsmana fonds (Bertelsmann Foundation) ir politiski neatkargs fonds, kas balsts uz principu, ka privt uzmjdarbba veicina humnkas un ilgtspjgkas sabiedrbasizveidi.Tasieviesprojektusdazdsnozars,piemram,ekonomiskajs un socilajs joms, starptautiskajos sakaros, izgltb, veselbas aprp un kultr. No 1999. gada ldz 2004. gadam Bertelsmana fonds un Pasaules Banka kopgi atbalstja projektu "Prmaiu pilstas", kas vietjm pasvaldbm Austrumeirop deva iespju izveidot jaunus vietjs prvaldes konceptus. Pasvaldbas, kas piedaljs projekt, izstrdja stratijas vietjs ekonomisks attstbas vai apkrtjs vides politikas un cieto atkritumu saimniecbas jom. VIETJO EKONOMISKO STRATIJU CENTRS http://www.cles.org.uk/ Vietjo ekonomisko stratiju centrs (The Centre for Local Economic Strategies) (CLES) ir neatkargs domu apmaias centrs un organizciju tkls, kas saistta ar vietjo ekonomisko attstbu, reenercijas paskumiem un vietjs prvaldes struktrm. CLES apvieno LED politikas attstbu ar informcijas un konsultciju pakalpojumiem. PILSTU ALIANSE http://www.citiesalliance.org/ Pilstu alianse (Cities Alliance) tika izveidota, lai veicintu jaunus instrumentus, praktiskas metodes un zinsanu apmaiu, lai sekmtu vietjo ekonomisko attstbu pilstu nabadzbas apkarosan. Ts aktivittes atbalsta projekta "Cilvku apmetu darbakrtba" (Habitat Agenda) stenosanu. T ir globla pilstu un attstbas partneru alianse, kuras centieni ir vrsti uz pilstu nabadzgo iedzvotju dzves apstku uzlabosanu. Saites ar rjm organizcijm 79 UZMJDARBBAS ATTSTBAS KORPORCIJA http://www.cfed.org/ Uzmjdarbbas attstbas korporcija (The Corporation for Enterprise Deve- lopment (CFED) atbalsta aktvu veicinsanas un ekonomisko iespju stratijas galvenokrt maznodrosints un nabadzgs kopiens un censas apvienot kopie- nu praksi, valsts politiku un privtos tirgus jaunos veidos. CFED interneta lap ir pieejama informcija par ekonomisko un kopienu attstbu, ieskaitot materilus par uzmumu attstbu, individulm vrtbm un ilgtspjgm ekonomikm. MJOKU UN PILSTVIDES ATTSTBAS DEPARTAMENTS http://www.hud.gov/ ASV Mjoku un pilstvides attstbas departamenta (The U.S. Department of Housing and Urban Development - HUD) misija ir nodrosint kopienas ar resur- siem, kas nepieciesami, lai stenotu ekonomisks un kopienu attstbas iniciatvas. HUD ekonomisks attstbas birojs sadarbojas ar vietjm pasvaldbm, bezpeas organizcijm un privto sektoru, lai panktu sineriju. HUD interneta lapa sniedz informciju par virkni programmu, ieskaitot ekspluatto teritoriju ekonomisks attstbas iniciatvu un ekonomisks attstbas publikcijas. DIENVIDFRIKAS VIETJO PASVALDBU DEPARTAMENTS http://www.dplg.gov.za/ Dienvidfrikas vietjo pasvaldbu departaments (The South African department of Local Government) ir nacionls valdbas departaments, kas veicina ilgtspjgu attstbu un atbalsta provincu un vietjs prvaldes struktras. DLG interneta lapa sniedz informciju par virkni avotu, ieskaitot LED rokasgrmatu un reeneratvo stratiju izvrtjumu. STARPTAUTISKS ATTSTBAS DEPARTAMENTS http://www.dfid.gov.uk/ Starptautisks attstbas departaments (The Department of International Deve- lopment - DFID) ir Lielbritnijas valdbas departaments, kas atbild par attstbas veicinsanuunnabadzbasmazinsanu.DFIDinternetalapiratrodamainformcija par starptautisks attstbas mriem un starptautisks tirdzniecbas jautjumiem, k ar Lielbritnijas valdbas otr politisk koncepcija par starptautisko attstbu "Pasaules nabadzbas apkarosana: globalizcijas izmantosana nabadzgo lab" (Eli- minating World Poverty: Making Globalization Work for Poor) EKONOMISKS ATTSTBAS ADMINISTRCIJA http://www.doc.gov/eda K ASV federls valdbas departaments Ekonomisks attstbas administrcija (TheEconomicDevelopmentAdministration-EDA)piesirgrantusinfrastruktras attstsanai, vietjs kapacittes palielinsanai un uzmjdarbbas veicinsanai, lai paldztu nabadzgm kopienm atvieglot apstkus, kas saistti ar plasa mroga un ilglaicgu bezdarbu un nepietiekamu nodarbintbu. EDA interneta lap doti EDA izptesziojumiparfinanstiemekonomisksattstbasptjumiem,informcijapar ekonomisks attstbas praksi, tirdzniecbas instrumentiem, k ar par ekonomisks attstbas plnosanas btbu un plnosanas piemri. Saites ar rjm organizcijm 80 KANDAS EKONOMISKO ATTSTTJU ASOCICIJA http://www.edac.ca/ Kandas Ekonomisko attsttju asocicija (The Economic DevelopersAssociation of Canada - EDAC) ir nacionla vietjs un provincu ekonomisks attstbas darbi- nieku profesionla organizcija. EDAC piedv izgltojosus seminrus, nacionlus metozu tklus, stratijas un situatvus ptjumus un tklu veidosanas iespjas valsts, provincu un starptautisk mrog. Interneta lap ir pieejami avoti, ieskaitot LED "Pieredzi", "Profesionlo attstbu" un "Apkrtrakstu". VIDES AIZSARDZBAS AENTRA http://www.epa.gov/ Vadot vides zintnes, izptes, izgltbas un novrtsans paskumus, ASV Vides aizsardzbas aentra (The Environmental Protection Agency - EPA) izstrd un ievies noteikumus, kas steno vides aizsardzbas likumus, ko apstiprina kongress. EPA atbild par izpti un nacionlu standartu ieviesanu daudzs vides aizsardzbas programms, k ar uzliek statiem un ciltm pienkumu izdot ataujas un uzraudzt un garantt to ievrosanu. EPA interneta lap atrodama ekonomisko jautjumu sadaa ar informcijas saitm par ekonomisko atjauninsanu un ekspluatto terito- riju attstsanu. EKONOMISKS UN SOCILS IZPTES PADOME PILSTU KONKURTSPJAS UN KOHZIJAS : PROGRAMMA http://cwis.livjm.ac.uk/cities/ Lielbritnijas Ekonomisks un socils izptes padome ar Lielbritnijas Vi- des aizsardzbas departamenta un citu organizciju atbalstu 1997. gad aizska apjomgu izptes programmu par pilstm. Programma "Pilstas: konkurtspja un kohzija" (CITIES: Competitions and Cohesion) sastvja no cetriem integrtiem situatviem ptjumiem par Londonu, Bristoli, Liverpli un Mancestru, Glzgovu un Edinburgu, k ar vl apmram 20 citiem projektiem par galvenajiem pilstvides izptes jautjumiem. Programmu rezultti ir pieejami interneta lap. EIROPAS ATTSTBAS AENTRU ASOCICIJA http://www.eurada.org/ Eiropas attstbas aentru asocicija (The European Association of Development Agencies - EURADA) ir bezpeas organizcija, kuras mris ir veicint reionlo ekonomisko attstbu, pateicoties dialogam ar Eiropas Savienbu. T atbalsta pie- redzes apmaiu starp biedriem un transnacionlo kooperciju starp reionlajm attstbas aentrm. EURADA sastv ietilpst apmram 150 attstbas aentras no 25 valstm gan Eiropas Savienb, gan Centrlaj un Austrumu Eirop. Inter- neta lap sniegta informcija par skotnjo izvrtsanu un projektiem un vairki ziojumi. Saites ar rjm organizcijm 81 EIROPAS SAVIENBA http://europa.eu.int/scadplus/leg/en/s24000.htm Eiropas Savienbas oficil interneta lapa sniedz plasu informciju un vadlnijas par ES politiku, kas attiecas uz vietjo un reionlo ekonomisko attstbu un reenerciju. Lap dotas oficilas saites par reionlo politiku, ieskaitot Interreg III, strukturlos fondus un strukturlo fondu reformu, noteikumiem, kas attiecas uz valsts atbalstiem, un ES darbu, veicinot reionlo attstbu. FORDA FONDS http://www.fordfound.org/ Forda fonds (Ford Foundation) ir neatkarga filantropiska organizcija, kuras mris ir nostiprint demokrtisks vrtbas, samazint nabadzbu un netaisnbu, veicint starptautisku sadarbbu un sasniegumus. Tas galvenokrt piesir grantus vai aizdevumus zinsanu palielinsanai organizciju un tklu stiprinsanai. Fonda ekonomisks attstbas nodaa veicina ilgtspjgus ekonomiskus neaizsargto gru- pu dzves apstku uzlabojumus ar finansu attstbas un ekonomisks drosbas un darbaspka attstbas paldzbu. VCIJAS TEHNISK KORPORCIJA http://www.gtz.de/ Bdama starptautiska attstbas aentra, Vcijas Tehnisk korporcija (Deut- sche Gesellschaft fuer Technische Zusammenarbeit - GTZ) ir viena no pasau- les lielkajiem pakalpojumu uzmumiem attstbas sadarbb. GTZ atbalsttie attstbas projekti aptver plasu tematisko jomu un uzdevumu spektru. Saj interneta lap ir brvi pieejams vietjs ekonomisks attstbas instrumentu komplekts, kas sniedz prskatu par LED situatvajiem ptjumiem un teortiskajm perspektvm. EKONOMISKS ATTSTBAS INSTITTS http://www.ied.co.uk/ Ekonomisks attstbas institts (The Institute of Economic Development - IED) ir Lielbritnijas organizcija ekonomisks attstbas praktiiem. IED pta vietjs un reionls attstbas jautjumus, populariz labu pieredzi un organiz profesionlu ekonomisks attstbas apmcbu. AMERIKAS ATTSTBAS BANKA http://www.iadb.org/ Amerikas attstbas banka (Inter-American Development Bank - IADB) tika nodibinta 1959. gad, lai paldztu patrint ekonomisko attstbu Latamerik un Karbu jras sals. Banka tika dibinta, balstoties uz Latamerikas val- stu ilglaicgu vlmi nodibint institciju, kas paldztu risint reiona aktuls problmas. IADB ir ilgtspjgas attstbas departaments, kas sniedz informciju par tdm jomm k valsts un pilsonisk sabiedrba, infrastruktra, finansu tirgi un privt uzmjdarbba. Lap ir ar pieejama informcija par LED prezentcijm no vietjs ekonomisks attstbas seminra, kas notika 2001. gad, un situatviem ptjumiem par vietjo ekonomisko attstbu Latamerik mikro, mazu un vidju uzmumu jom. Saites ar rjm organizcijm 82 VIETJS APKRTJS VIDES STARPTAUTISK PADOME http://www.iclei.org/ Vietjs apkrtjs vides starptautisk padome (The International Council for Local Environmental Initiatives - ICLEI) ir vietjo pasvaldbu starptautisks vides aizsardzbas aentra. ICLEI misija ir veicint un veidot pasaules vietjo pasvaldbu kustbu, lai panktu taustmus uzlabojumu globlaj vides aizsardzb un ilgtspjgas attstbas apstkus ar kumulatvu paskumu paldzbu. STARPTAUTISK PILSTU LAUKU RAJONU PRVALDES SISTMA / http://www.icma.org/ Starptautiskpilstu/laukurajonuprvaldessistma(TheInternationalCity/Country Management Association - ICMA) ir profesionla un izgltbas organizcija, kas prstv vltus vadtjus un administratorus vietjs pasvaldbs vis pasaul. ICMA izpildes rdtju centrs paldz vietjm pasvaldbm izvrtt, saldzint un uzlabot pakalpojumus. ICMA ar sniedz padziintu informciju par vietjo pasvaldbu prvaldes aspektiem un kopienas ekonomisko attstbu. STARPTAUTISK EKONOMISKS ATTSTBAS PADOME http://www.iedconline.org/ Starptautisk ekonomisks attstbas padome (The International Economic De- velopment Council - IEDC) tika nodibinta 2001. gad, apvienojoties Pilstu ekonomisks attstbas padomei un Amerikas ekonomisks attstbas padomei. K asocicija, kas apvieno ekonomisks attstbas praktius, IEDC sniedz saviem biedriem informciju, k veidot vietjo ekonomiku ar tdu instrumentu paldzbu, kas rada, piesaista un saglab darbavietas. STARPTAUTISK DARBA ORGANIZCIJA http://www.ilo.org/ Starptautisks darba organizcijas (International Labor Organization - ILO) mris ir veicint un stenot standartus, pamatprincipus un tiesbas darbaviets. Lai to sas- niegtu, ILO paldz dalbvalstm, k ar darba devju un darbinieku organizcijm apstiprint ILO konvencijas un stenot starptautiskus darba standartus. ILO aktvi veicina vietjo ekonomisko attstbu visdazdkaj kapacitt, un interne- ta lap ir apskatma virkne avotu, ieskaitot IECD tehnisko korporciju un LED publikcijas. STARPTAUTISK VIETJO PASVALDBU SAVIENBA VIETJO PASVALDBU ASOCICIJAS UN ; KAPACITTES PALIELINSANAS ASOCICIJA http://www.iula-acb.org/ Starptautisk vietjo pasvaldbu savienba; vietjo pasvaldbu asocicijas un kapacittes palielinsanas asocicija (The International Union of LocalAuthorities and Association Capacity Building Program - IULA-ACB) eksist nacionl un starptautisk mrog kops 20. gadsimta skuma, dodot lielu ieguldjumu attstb, decentralizcij un demokratizcij. Ts galvenais uzdevums ir atbalstt un stiprint dalbvalstu vietjo pasvaldbu kapacitti, lai ts sptu risint savu kopienu vajadzbas un vlmes. Saites ar rjm organizcijm 83 DIENVIDFRIKAS VIETJS EKONOMISKS ATTSTBAS DARTU BZE http://www.iula-acb.org/ Interneta lapa, ko izveidojis Kati attstbas projekts Durnban, Rodas universitt, Greijamstaun, balstoties uz aizvien pieaugosu vietj mroga LED iniciatvu nozmi Dienvidfrikas lielpilsts, mazpilsts un ciematos. Interneta lapa sniedz pieeju LED dokumentiem un vietjs attstbas un kopienas ekonomisks attstbas praktiu apkrtrakstam. PILSTU NACIONL LGA http://www.nlc.org/ Pilstu nacionl lga (The National League of Cities - NLC) nodrosina virkni programmu un pakalpojumu, lai paaugstintu pilstu amatpersonu spju kalpot vietjai sabiedrbai. Virkni NLC programmu atbalsta NLC biedru maksas, un ts ir pieejamas pilstu amatpersonm par velti. Lap ir atrodama informcija par NLC darbaspka attstbas projektu nabadzbas apkarosanai un galvenie NLC pilstu nabadzbas, ekonomisks attstbas un pilstu projektu rezultti. KOPIENU EKONOMISKS ATTSTBAS NACIONLAIS KONGRESS http://www.ncced.org/ Kopienu ekonomisks attstbas nacionlais kongress (The National Congress for Community Economic Development - NCCED) ir tirdzniecbas asocicija un veicina kopienas rpniecbas attstbu. NCCED prstv vairk nek 3600 kopienu attstbas korporcijas ASV (CDC). CDC censas nodrosint mjokus un radt dar- bavietasaruzmjdarbbasunkomercilasattstbaspaskumupaldzbu.NCCED piedals kopienu attstbas industrij ar valsts politikas izpti un izgltbas projek- tiem, pasiem projektiem, publikcijm, apmcbu, konferencm un specializtu tehnisko paldzbu. SOROSA FONDA TKLA TVRTS SABIEDRBAS INSTITTS A http://www.soros.org/ Atvrts sabiedrbas institts (The Open Society Institute - OSI) veicina atvrtu sabiedrbu veidosanos vis pasaul, atbalstot virkni paskumu, kas saistti ar eko- nomisko, izgltbas, socilo, juridisko un veselbas reformu jautjumiem. OSI ir privta organizcija, kas nodrosina grantus un administratvu, finansilu un tehnis- ku paldzbu. Pasaules Bankas un Atvrts sabiedrbas institta kopga programma DELTA atbalsta pasvaldbu Kosov, lai izstrdtu un stenotu vietjs attstbas stratijas, lai radtu veicinosu vidi maziem un vidjiem uzmumiem. OSI inter- neta lap ir pieejama informcija par OSI iniciatvm ekonomiskaj attstb. EKONOMISKS SADARBBAS UN ATTSTBAS ORGANIZCIJA VIETJS EKONOMISKS UN , NODARBINTBAS ATTSTBAS PROGRAMMA http://www.oecd.org/department/ Ekonomisks sadarbbas un attstbas organizcija, vietjs ekonomisks un nodarbintbas attstbas programma (OECD The Local Economic and Employ- mentDevelopment-LEED)analizdarbavieturadsanasdinamikuunekonomisks attstbas jautjumus ar vietj mroga aktivitsu paldzbu. LEED veic izpti un analiz teritorilo ekonomiku, darba tirgu, uzmjdarbbu un vietjo partnerbu jautjumus. Saites ar rjm organizcijm 84 EKONOMISKS SADARBBAS UN ATTSTBAS ORGANIZCIJA LUB U AHEL C D S http://www.oecd.org/department/ Club du Sahel tika nodibinta 1976. gad k aktvs Sahelas valstu forums, kas pie- der Pastvgajai sausuma novrsanas starpvalstu komitejai. ECOLOC programma, Pasvaldbu attstbas programmas un Club du Sahel kopg programama censas atjaunot Rietumfrikas ekonomiku. ECOLOC rokasgrmata sniedz informciju par LED, k ar situatvus ptjumus. VIETJS EKONOMISKS ATTSTBAS PARTNERBA http://www.parul-led.or.id/ Vietjs ekonomisks attstbas partnerba (Partnership on Local Economic Deve- lopment - PARUL) ir Indonzijas valdbas, UNDP un UNCHS kopgs projekts. PARUL mris ir veicint ldzsvarotku pilstvides un lauku attstbu; veicint reionu vietjo ekonomisko attstbu un palielint ienkumus un veidot produktvas nodarbintbas iespjas nabadzgm imenm mazk attsttos reionos. REGEN.NET http://www.regen.net Regen.net (The Department for Social Development in Northern Ireland and the Scottish Executive) piedv piekuvi informcijas avotiem par reenerciju un pieredzes apmaiu. Lap ar dota informcija par pilstu izaugsmes stratijm, sabiedrisku uzmjdarbbu, vietj apvidus reenerciju un darbu partnerb. KONKURTSPJAS INSTITTS http://www.competitiveness.org/ Konkurtspjasinstitts(TheCompetitivenessInstitute-TCI)irbezpeasstarptau- tiska klasteru praktiu alianse. TCI mris ir uzlabot dzves standartus un vietjo reionu konkurtspju pasaul, rosinot uz klasteriem balsttas attstbas iniciatvas. Interneta lapa sniedz informciju par sektoru klasteru iniciatvm. APVIENOTO NCIJU RPNIECBAS ATTSTBAS ORGANIZCIJA http://www.unido.org/ T k Apvienoto Nciju rpniecbas attstbas organizcija (UNIDO) atbild par rpniecbuvispasaul,tveicinaunizplatazinsanasparrpniecbasjautjumiem un nodrosina platformu dazdiem dalbniekiem valsts, privt un pilsonisks sabiedrbas sektor, lai sekmtu sadarbbu. UNIDO izstrd un steno program- mas, kas atbalsta rpniecbas attstbu un piedv specializtu atbalsta programmu izstrdi. Interneta lap dota informcija par UNIDO SME klasteru/tklu attstbu un uzmumu partnerbas programmu, k ar par biznesa inkubatoriem. ASV STARPTAUTISKS ATTSTBAS AENTRA PILSTVIDES VEICINSANAI http://www.usaid.gov/ ASV Starptautisks attstbas aentra pilstvides veicinsanai (The United Sta- tes Agency for International Development - USAID) ir plasa mroga federls valdbas aentra, kas atbalsta ilglaicgu, taisngu attstbu attstbas valsts. USAID pilstvides biroja programmu mris ir mazint nabadzbu, veicint vietjo ekonomisko attstbu un pilstu labkljbu nabadzgs valsts, paldzot pilstm un Saites ar rjm organizcijm 85 mazpilstm. Programma sponsor pilotpaskumus, lai sktu ilgtspjgu daudzsek- toru, uz pilstm vrstu darbu attstbas valsts. Interneta lap ir atrodams plass datu klsts par vietjsun reionls ekonomisks attstbas un pilstvides nabadzbas mazinsanas izpti. ASV MRU KONFERENCE http://www.usmayors.org/ ASV Mru konference (The United States Conference of Mayors - USCM) ir oficila organizcija, kas prstv 1183 pilstas ar apmram 30 000 un vairk iedzvotju. Konferenc katru pilstu prstv galven vlt amatpersona - mrs. USCM censas veicint efektvu nacionlo pilstu/piepilstu politiku, stiprint federlo pilstu attiecbas, nodrosint mrus ar lderbas un prvaldes instrumen- tiem un veidot forumu, kur mri var piedalties ar idejm un informciju. Inter- neta lap ir atrodama USCM datu bze, kas satur vietjs ekonomisks attstbas instrumentu komplektu. Taj ar atrodama informcija par iniciatvu CitiesFirst®, nacionlu kopienu reenercijas partnerbu. SAITES AR ASAULES ANKAS INTERNETA LAPM P B Lai gan Pasaules Bankas darba grupas aktivittes ir piemrojamas ar nacionl mrog, tm ir pasa nozme vietjs sabiedrbs. Tlk tiek uzskaittas dazas nodergas saites un ss to apraksts. Caur saiti www.worldbank.org/urban/led ir iespjams piekt interneta lapm, pc tam uzkliksiniet uz saitm ar Pasaules Banku. DARBBAS ORGANIZSANA Pasaules Bankas sadarbbas grupas interneta lapa satur informciju par sadarbbas metodm,ieskaitotliteratru,instrumentusunresursus.Tajirsniegtaarinformcija par sadarbbas metozu uzraudzsanas un novrtsanas mehnismiem. pasi in- teresanta ir sadaa par labu praksi un iegto pieredzi. Sadarbbas rokasgrmata, Nabadzbas apkarosanas stratijas rokasgrmata, it pasi nodaa par sadarbbu, ir svargi Pasaules Bankas dokumenti, kas sniedz zinsanas par sadarbbu. VIETJS EKONOMIKAS IZVRTJUMS Pasaules Banka ir izstrdjusi vairkus instrumentus, ar kuru paldzbu iespjams noskaidrot valsts konkurtspju. Lai gan vairums ir paredzti nacionl mroga konkurtspjas noskaidrosanai, daudz metozu ir piemrojamas ar vietj mroga konkurtspjas izvrtsanai. Pasaules Bankas uzmjdarbbas vides interneta lapa piedv instrumentus uzmjdarbbas izvrtsanai vietj mrog. Tie ietver ap- taujas,ieskaitotekspertuunelitesaptaujas,darbaizpildesaptaujasunierobezojumu aptaujas; nacionl, reionl un vietj mroga konkurtspjas indikatorus, k ar informciju par darjumu izmaksm. Turklt Pasaules Bankas konkurtspjas indi- katoru datu bze sastv no 49 indikatoriem, ar kuriem iespjams tri izvrtt eko- nomiskos rdtjus un konkurtspjgas uzmjdarbbas attstsanas vidi daudzs valsts. pasi interesanti ir infrastruktras un investciju klimata indikatori. Stratijas izstrdsana un programmu stenosana: Pasaules Bankas inter- neta lapas satur nodergu informciju par programmm, kas ir stenojamas LED stratij. Saites ar Pasaules Bankas interneta lapm 86 rzemju un ieksjs investcijas § rvalstu investciju konsultatvais dienests: http://www.fias.net/ § Investciju veicinsanas tkls: http://www.ipanet.net/ § Tiess rvalstu investcijas. Noderga informcija ir atrodama rvalstu investciju konsultatv dienesta interneta lap. § Daudzpusju investciju garantijas aentra: http://www.miga.org § Skat. ar MIGA investciju veicinsanas instrumentu komplektu. Mazu, vidju un mikro uzmumu dibinsana. IFC SME departamenta inter- neta lapa satur oti daudz informcijas, ieskaitot publikcijas un SME instrumentu komplektu. Pretkorupcija/caurskatmba. Korupcija vai caurskatmbas trkums vietj pasvaldb negatvi ietekm vietjo uzmjdarbbas vidi. Prvaldes un pretkorup- cijas interneta lapa satur informciju, instrumentus un situatvus ptjumus par korupcijas ierobezosanu valsts prvaldes struktrs. http://www1.worldbank.org/ publicsector/anticorrupt/index.cfm Pielikums Dokumentu paraugi 87 PIELIKUMS DOKUMENTU PARAUGI Saturs stenosanas plna paraugs 88 Projekta rcbas plna paraugs 90 Projektu vzijas matrices paraugs 92 Pielikums Dokumentu paraugi 88 un un un un un sektors sektors sektors sector Jauni vietj vietj sektors sektors Mrgrupa/ ieguvumu samji ietjV ietjV ietjV community ietjV Privtais valsts Privtais valsts uzmumi Privtais un valsts sabiedrba sabiedrba Pasvaldba un sabiedrba sabiedrba Privtais valsts sabiedrba Private sabiedrba and Privtais valsts g. g. g. g. g. g. g. g. g. g. - - Skuma datums 2005. marts 2005. augusts 2005. janvris 2005. aprlis 2006. maijs jlijs jlijs 2005. septembris 2005. aprlis 2005. 2005. aprlis 2006. - Ilgums mnesi3 mnesi5 gads1 gadi2 mnesi6 6-12 mnesi mnesi3 gads1 gadi5 mnesi2 mnesi6 partneri ietjV vietj ietjV ietjV ietjV ietjV ietjV ietjV ietjV ietjV ietjV ietjV stenosanas pasvaldba Privtais sektors unpasvaldba pasvaldba pasvaldba pasvaldba pasvaldba pasvaldba pasvaldba pasvaldba pasvaldba pasvaldba pasvaldba - - Donori 70% 65% 80% 60% 85% 80% 60% 85% 70% 80% (%) avoti - - - - - - - - saraksts 10% 35% 10% - Kopiena projektu Finansjuma - - - 20% 20% 40% 15% 20% 40% 15% 20% 20% Pasvaldba () attîstîbas - - - Kopj vrtba 101,200 8,850 14,700 48,700 70,000 1,780 1,5501 202,500 19,400 un paraugs: lobsana prakses projekts konsultciju pilstvides apmcba vietjiem un izveidosana noteikumu aizsardzbas, par plâna projekti un pasvaldbu izveide nosaukums attiecbas, starp prvaldes personla prasmju eodzijas apmcba personla plnosana stipendiju sistmas skolniem dens un apkoposana Projekta informcijas tehnoloijs uzmumiem inkubators ierdu rcbas resursiem infrastruktras atbalstsana îstenoanas ienotsV centrs Sabiedrisks un vietjiem Biznesa Pasvaldbas attstsanas apmcba Pasvaldba (GIS) GIS3 Kadastrls Pasvaldbas informciju ietjV Izgltbas nesekmgiem Dzeram izmantosanas izveide Informcijas dabas LED Mksts .Nr 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 1.1 12. Pielikums Dokumentu paraugi 89 Vietjs ekonomisks attstbas projekta rcbas plns LED Projekts 1 Projekta tips Nodibint apvienots informcijas un Vietjs uzmjdarbbas izaugsmes konsultciju centru uzmjdarbbas rosinsana attstsanai, lai uzlabotu un sekmtu Jaunu uzmumu dibinsanas rosinsana pasvaldbas un uzmumu attiecbas Projekta apraksts: Pieredzjusi LED vai uzmjdarbbas attstbas specilisti sekms apvienots informcijas un konsultciju centra izveidi, kas kalpos par galveno uzmumu un pasvaldbas informcijas un sadarbbas avotu. Vienots informcijas un konsultciju centrs paldzs uzmjiem iegt informciju, konsultcijas un ieteikumus par pasvaldbas administratvajm aktivittm un pakalpojumiem. Paslaik nav koordinsanas mehnisma, kas vartu sniegt sdu informciju vietjiem uzmjiem par vietjs pasvaldbas procesulm, reguljosm un uzmjdarbbas aktivittm. Starp uzmjiem un vietjo pasvaldbu pastv neuzticba, ko izraisa pasvaldbas procedru struktru un stenosanas nekonsekvence un pretrunas. Tiek paredzts, ka vienots informcijas un konsultciju centrs sniegs atbilstosu un caurskatmu informciju par uzmumu reistrsanu, uzmjdarbbas atauju saemsanu, pasvaldbas procedrm un prasbm un visprjo uzmjdarbbas attstbu. Vienots informcijas un konsultciju centrs bs starpnieks starp uzmjiem un pasvaldbu reistrsans un atauju izsniegsanas procesa attstsanas un atjaunosanas laik. Vienots informcijas un konsultciju centrs sniegs informciju par izmaim likumdosan un administratvajs procedrs, ieskaitot nodokus un to iekassanu, darba ataujas, finansu atskaisu procedras, sanitriju un tehniskos apstkus, ugunsdrosbu un vides aizsardzbu utt. Vienots informcijas un konsultciju centrs veicins darba partnerbas izveidosanos starp pasvaldbas administrciju un uzmjiem,nodrosinotuzmumusaraktuluinformcijuparuzmjdarbbu.Tdjdi tiks sekmta informcijas apmaia un diskusijas starp uzmumiem, pasvaldbm un investoriem. Pirm gada laik vienots informcijas un konsultciju centrs piedvs savus pakalpojumus par velti, bet nkosaj gad tiks ieviesta iepazsans maksa. Paredzamie rezultti: Mrgrupas: § Rosint lielku vietjo uzmumu § Uzmumi un uzmji, kam iesaisti LED procesos. nepieciesama informcija par § Sniegt atbalstu un konsultcijas kompnijas metodm un procedrm investoriem, jauniem uzmumiem un vai mainta statusa reistrsanai. uzmjiem. § Potencili uzmji, kam nav zinsanu § Palielint uzticbas lmeni un sadarbbu vai laika reistrties vai kam nav starp uzmumiem un pasvaldbu. finansilu ldzeku, lai algotu juristu. § Mazint uzmumu bankrota lmeni. § rji uzmumi un investori, kam § Paaugstint maksas ienkumu likmi, ja nepieciesama informcija par uzmumu izmantojums pieaug. pasvaldbu un vietjo ekonomiku. § Uzlabot uzmumu investciju klimatu § Pasvaldba; apvienots informcijas un sekmt veicinosu vidi ieksjm un un konsultciju centrs dos pasvaldbas rjm investcijm. darbiniekiem iespju strdt ar vietjs kopienas uzskatiem. Potencils ieinterests puses: Potencilie ieguldjumi projekt: Uzmumu grupas, asocicijas un Tehniska paldzba komercpaltas Tiesa vietj mroga paldzba, politisks Vietj pasvaldba atbalsts, stabilas pasvaldbas vides Uzmumu reistrsanas pasvaldbas saglabsana birojs Uzmumu nodrosinsana ar konkrtu Donori, NVO un labdarbas organizcijas informciju Finansils atbalsts Biroju telpu un aprkojuma nodrosinsana Pielikums Dokumentu paraugi 90 Prieksnosacjumi: Riska faktors: § Piemrots vadtjs ar atbilstosu pieredzi § Apvienots informcijas un konsultciju un zinsanm. centrs tiek uzskatts tikai par vl vienu § Vietj pasvaldba, kas vlas ieviest vietjs pasvaldbas nodau. prmaias darb. § Vietjekonomikanavuzmjdarbbai § Piemrots biroja izvietojums. labvlga. § To institciju soljums, kas ir iesaisttas § Uzmjdarbba nav vietj stipr likumdosanas un administratvajos puse. uzmjdarbbas aspektos. § Uzmji neuzticas pasvaldbas amatpersonm, jo nepastv caurredzamba un godgums. § Vietj pasvaldba neizprot uzmjus. Paredzams izmaksas: 20 000 projekta sksanai pirmaj gad un 10 000 - otraj un tresaj gad. Aprkojums: 8000 Samaksa: 5560 diviem darbiniekiem Maings izmaksas: 2100 Statuss: paslaik tiek meklts finansjumu. Gadjum, ja netiks nodrosints rjs finansjums, tas tiks veidots no pasvaldbas budzeta. stenosanas periods: Novrtjums: Sakums: 2004. g. jlijs Prskats ik pc sesiem darba mnesiem. Beigas: 2005. g. februris Rezultti tiks izvrtti katru gadu attiecb pret skotnjiem datiem par uzmumu skaitu, nodarbinto skaitu, uzmju uzticbu vietjai administrcijai. Kontaktpersona: Uzmjdarbbas departamenta direktors Tlr. 0 234 5678 (7892) Rezultti: § Eksporta palielinsanas pakalpojums pieejams 45 uzmumiem. § Uzmumu un pasvaldbas sadarbbas grupas izveidosana, kas notur sesas sanksmes. § Konsultcijas un ieteikumi 100 uzmumiem. § Pasvaldbas brosru/bukletu druksana par pasvaldbas uzmumu cetriem vadbas aspektiem. Pielikums Dokumentu paraugi 91 - pro LED - - par pro - pro reionu uzmumu pro uzmumu un tehnoloijas). ziojumu, pasvaldbas partnerbas par un neizmantotiem (informciju par saimniecbas kviesu sagatavosana, jaunu stenot nodrosint pusu apmcbas sektoru apmcbas plnu un programmas prvaldba). sektoru pasvaldb. un projektu fondu informciju partnerbu personlam vadsanu un aptauju lauksaimniecbas un pasu atkritumu programmu un Sekmt attstbas apmcbas ieinteresto Nodrosint Noskaidrot stenot resursiem Skt stenot Identifict Sagatavot nodibint un nansesfi nanses,fi un apvidos. principiem pasvaldbas iespjamai veidosanai. dabas paldzbas (uzmjdarbbas izstrdsanu lauku Projekti M1:U1:Pg1:p1: profesionlas projektu personlam valdei M1:U1:Pg1:p2: grammu jektu tehnoloijas; M1:U1:Pg1:p1: saistbas asociciju M2:U1:Pg1:p1: minerlu, M2:U1:Pg1:p2: cesu M2:U1:Pg1:p3: tehnisks audzsan. M3:U1:Pg1:p1: uzmjdarbbas grammu administrcija, M3:U1:Pg2:p1: +finansjumu atbalstam. - - - pro apga - - alstsV - pro pro pusu program sekto veidosanas Uzmumu Lauku Uz balstta SME attstbas fonda Pg1: apmcbas privt attstbas ieinteresto Programmas M1:U1: un ra partnerbas programma. M1:U2:Pg1: asociciju gramma. M2:U2:Pg1: balu ma. M3:U1:Pg1: pieprasjumu SME gramma. M3:U1:Pg2: investciju gramma. - aktvu m gru jgu - pusu un un - un kop pakal SME stratijas eicintV asociciju anu.s Izptt da iespjas. lu, ktS ilgtsp unmehnismu, LED resursu partneraentr sekmtu Uzdevumi M1:U1: Institucionalizt ieinteresto konsultsanas pu attstsanai stenosanai. M1:U2: dinamisku caurredzamu uzmju dibin M2:U1: miner bas lauksaimniecbas attstbas M3:U1: ar integrtu uzmjdarbbas atbalsta pojumu lai veidosanos. paraugs vietjai atbalsta auj sekmt attstbas LED attstties kas un aktivitâtes. ka aktivittes dinamiskk un uzmjus veicinta matrices Attstt un eidotV apgabalu Pankt, tiek ka Mri M1: institucionl sistmas, ekonomikai trk M2: lauku iespjas M3: pasvaldbas atbalsta un uzmjdarbba. vzijas" par ks ar visu ks ar ajT lai T lmeni un privt pilstu pasvaldbu, infrastruktru vide, pievilcgu t tru "Projektu uzmjdarbbai attstbu. bezdarba par pasvaldba sadarbojas rpniecbu. modernu investoriem ks LED Vîzija Sî progresvu kas reionu, un valds draudzga veicintu sektora par zemu un vietu uzmjiem. Pielikums Dokumentu paraugi 92 valsts valsts r un sektors vietj vietj valsts vietj valsts vietj valsts vietj valsts vietj un vietj un un un un un un un - - un un un un sabiedrba sabiedrba sabiedrba Mrgrupa/ ieguvumu samji un sabiedrba sabiedrba sabiedrba sabiedrba sabiedrba sabiedrba sabiedrba Privtais Privtais sektors Privtais sektors Privtais sektors Privtais sektors Privtais sektors Privtais sektors ietjV ietjV Lauksaimnieki vietj g. g. g. g. g. g. g. g. g. - - - Skuma datums 2005. maijs 2007. maijs 2005. aprlis 2005. aprlis jlijs 2006. 2005. maijs 2005. jnijs 2007. maijs 2007. marts Ilgums mnesi8 mnesi5 mnesi9 gads1 gadi3 - - gads1 mnesi8 mnesi7 mnesi2 mnesi2 un sektors partneri ietjV ietjV ietjV ietjV ietjV ietjV ietjV ietjV ietjV stenosanas pasvaldba pasvaldba pasvaldba pasvaldba pasvaldba kompnijas kompnijas pasvaldba pasvaldba privtais Elektroenerijas Elektroenerijas Traudlietuve pasvaldba pasvaldba - - - - Donori 60% 60% 55% 85% 70% 30% 70% 75% (%) avoti - - - - - - Kopiena 30%% 10% 20% 10% 70% 20% Finansjuma Pasvaldba 70% 40% 30% 25% - - - 15% 20% - 10% 25% () - - - - Kopj vrtba 387,000 68,216 1,185,162 1,309,500 100,429 99,376 rpnca 46,637 35,176 lietus lielkajm kas trs diviem paplasinsana divm celtniecba starp un izveidosanas klnikas sistma projekti starp zemsprieguma ha stacijas un traudlietuv 31,5 atvrsana parks asfaltsana un bvniecba pilstm mainsana uzstdsana sistmas notekdeiem piegdes veterinrs nosaukums cea sadales bvniecba un cea gultnes dens uzstdsana stdsana infrastruktras Projekta Industrilais Galven Jauna ciematiem Sosejas pasvaldbas Upes Augstsprieguma elektrolniju Elektrbas Kanalizcijas deiem Filtru ciematos Filtru Mezu Pasvaldbas rekonstrukcija Ciets .Nr 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20. 21. 22. 23. 24. Kop: Pielikums Dokumentu paraugi 93 Aptauja par vietjo uzmjdarbbu veicinosu vidi Aptaujas nolks ir izzint jsu viedokli par vietjiem apstkiem un noteikumiem, kas ietekm vietjo uzmjdarbbu. Aptaujas mris ir identifict rcbas un praksi, kas kav uzmjdarbbas attstbu, k ar noskaidrot vietjo uzmju pamatiespjas un aktulos jautjumus. Atbildot, ldzu, paudiet savu viedokli tikai par pilstas/pasvaldbas uzmjdarbbas vidi. Iegt informcija tiks uzskatta par konfidencilu, un jsu vrds vai uzmuma nosaukums netiks izpausti. Anketas informciju izmantos jsu pilstas/ pasvaldbas vietjs ekonomisks attstbas partnerba, lai izstrdtu stratiju vietjs ekonomikas uzlabosanai. Ja js piedalties ss stratijas izstrd, ldzu, sazinieties ar: ______________________________24 I. Informcija par jsu uzmumu 1. Kds ir jsu ieemamais amats/amata nosaukums saj uzmum? pasnieks Izpilddirektors Vadtjs (finansu, tirgvedbas, personla) Cits (ldzu, nordiet) ____________________________ 2. Kda ir pamatnozare, kur darbojas jsu uzmums? Lauksaimniecbas produkcijas razosana Rpniecba Mazumtirdzniecba Pakalpojumu sektors Celtniecba Cits (ldzu, nordiet) ____________________________ 3. Kds ir jsu uzmuma juridiskais statuss? (ldzu, izvlieties vienu) Kategorija Privtuzmums Valsts uzmums a) Partnerba b) Individulais uzmums c) Kooperatvs Cits_________________ 24So aptaujas instrumentu ir izstrdjusi konsultantu grupa Pasaules Bankas vecks pilstvides specilistes Gvenas Svinbrnas vadb. Grupas sastv bija konsultants Ferguss Mrfijs, Pasaules Banka, un Karmena Zarzu, Rumnija. Grupas darb piedaljs arArtans Roji no Vietjs autonomijas fondaAlbnij.Atbalstu ss aptaujas izstrdsanai un izminsanai sniedza Vietjo pasvaldbu institts Budapest un Pasaules Banka.Aptauja ir trs un viegls instruments, ar kura paldzbu iespjams izzint uzmju un vietjo institciju viedokus par ieguldjumu vietjs ekonomisks attstbas stratisks plnosanas proces. T k sis instruments tiek izmints, Pasaules Banka ldz nostt ieteikumus un rezulttus aptaujas uzlabosanai Gvenai Svinbrnai: gswinburn@worldbank.org. LED praktii iesaka to sasint vai izmaint, piemrojot savm vajadzbm, ar ierastajiem atsaucm. Drzum tiks izdots buklets, kas veicins aptaujas rezulttu analzi. Skka informcija par Pasaules Bankas vietjs ekonomisks attstbas programmu ir atrodama www.worldbank.org./urban/led un www.deltakosova.org/ Pielikums Dokumentu paraugi 94 4. Kdi ir jsu uzmuma galvenie produkti/pakalpojumi? _______________________________________________________________________ _______________________________________________________________________ _______________________________________________________________________ _______________________________________________________________________ _______________________________________________________________________ 5. Cik ilgi darbojas jsu uzmums (gadi/mnesi)? _____________________________ 6. Ldzu, nordiet procentuli prdoto produktu/pakalpojumu apjomu: Jsu pilst % Reion % Valst % rvalsts % 7. Cik cilvku pasreiz ir nodarbinti jsu uzmum (pilnas slodzes darbinieki)? 0 1-5 6-10 11-50 51-200 >201 N/a II. Viedoklis par darba vidi 8. Vai js plnojat paplasint savu uzmjdarbbu? r J r Tlk atbildiet uz 8.1 jaut. r N r Tlk atbildiet uz 9. jaut. 8.1. Kur js plnojat paplasint savu uzmjdarbbu? Pasvaldbas teritorij rpus pasvaldbas rvalsts 9. Vai js esat optimistiski vai pesimistiski noskaots par sava uzmuma nkotni pasvaldb? r Optimistiski r Pesimistiski 10. Vai jums ir grtbas sameklt uzmumam kvalifictus darbiniekus? r J r N 11. Kurs prasmju joms jsu darbiniekiem nepieciesama apmcba? Ldzu, sa- rindojiet prasmju jomas secb no 1 ldz 9, skot ar 1 k vissvargko ldz 9 k visnesvargko. a.) Tehnisks prasmes b.) Grmatvedba c.) Datorzinbas d.) Prvalde e.) Tirgvedba un tirdzniecba f.) Finanses g.) Kvalittes prbaude h) Budzeta plnosana Citi (ldzu, nordiet) ____________________________ Pielikums Dokumentu paraugi 95 12. Kas ir jsu produktu/pakalpojumu galvenais konkurences avots? Ldzu, sarindojiet secb pc svarguma, skot ar 1 k visspcgko konkurenci ldz 3 k visvjko. a) Citi vietjie uzmumi b) Nacionl mroga uzmumi c) rvalstu produkti/piegdtji 13. Vai uzmju asocicija vartu jums paldzt attstt uzmumu? r J r N 14. Ldzu, nordiet uzmju asocicijas, kas darbojas jsu kopien? ______________________________________________________________________ ______________________________________________________________________ ______________________________________________________________________ _______________________________________________________________________ 15. Kd uzmjdarbbas form js investtu, lai dibintu jaunu uzmumu? _______________________________________________________________________ _______________________________________________________________________ _______________________________________________________________________ _______________________________________________________________________ _______________________________________________________________________ 16. Ldzu, nordiet secb pc svarguma faktorus, kas neauj jums paplasint uzmjdarbbu. (Prdomjiet rpgi!) 1. _____________________________________________________________________ 2. _____________________________________________________________________ 3. _____________________________________________________________________ 4. _____________________________________________________________________ 5. _____________________________________________________________________ III. Viedoklis par vietjo pasvaldbu 17. Cik apmram dienas gad uzmuma pasnieks/vadtjs pavada, tiekoties ar pasvaldbas amatpersonm, ievrojot noteikumus? ________________ dienas 17.1 Vai tas ir: r prk maz r pietiekosi r prk daudz 18. CikapmramlaikagadJspatrjat,lainokrtotuunsaemtuvisasnepieciesams uzmjdarbbas licences un ataujas (ieskaitot ar zemi, celtniecbu, notekdeus un citas ataujas un sertifiktus) ________________ dienas. 18.1 Vai tas ir: r prk maz r pietiekosi r prk daudz Pielikums Dokumentu paraugi 96 19. Vadoties pc pieredzes, krtojot lietas vietj pasvaldb, ldzu, novrtjiet ss pasbas pc to ietekmes uz jsu uzmumu (Vrtjiet no 1 ldz 5, kur 1 nozm, ka ietekmes nav vispr, bet 5 - pati lielk ietekme, apvelciet attiecgo ciparu) Bez Neliela Vidja Liela Ievrojama ietekmes ietekme ietekme ietekme ietekme Likumi un noteikumi 1 2 3 4 5 mains prk biezi, Prk daudz laika tiek 1 2 3 4 5 pavadts pasvaldbas iestds Noteikumi prkljas, 1 2 3 4 5 dubultojas un nonk pretrun Noteikumi ir prk 1 2 3 4 5 sarezti, un tos nav iespjams ievrot Prasbas ir 1 2 3 4 5 neprognozjamas un atkargas no ierdiem Dazs joms nav 1 2 3 4 5 noteikumu Izmaksas ir prk lielas 1 2 3 4 5 un neprognozjamas Pasvaldbas vara tiek 1 2 3 4 5 izmantota netaisng konkurenc Neregulta neoficil 1 2 3 4 5 sektora konkurence Korupcija un netiska 1 2 3 4 5 rcba 20. Ldzu, nordiet secb pc svarguma trs paskumus, ko vietj pasvaldba vartu ieviest/stenot, lai atvieglotu uzmjdarbbas attstbu . 1. _____________________________________________________________________ 2. _____________________________________________________________________ 3. _____________________________________________________________________ 21. Ldzu, sarindojiet secb no 1 ldz 6, skot ar 1 k vissvargko, paskumus, ko js vltos, lai pasvaldba ievies, jo tie veicintu uzmjdarbbas attstbu un paplasinsanos. Pasvaldbas paskumi Sarindot secba (1-6) Nodrosint uzmjus ar apmcbu un specilistu zinsanm Uzlabot ar uzmjdarbbu saistts procedras Sniegt informciju par uzmjdarbbas attstbu Uzlabot uzmjdarbbas atbalsta infrastruktru Reformt vietjo nodoku politiku Citi (ldzu, nordiet) ____________________________ Pielikums Dokumentu paraugi 97 22. Vadoties pc pieredzes ar faktoriem, kas ietekm jsu uzmuma izaugsmi un efektivitti, ldzu, novrtjiet sos faktorus pc to ietekmes uz jsu uzmumu. (Vrtjiet no 1 ldz 5, kur 1 nozm, ka ietekmes nav vispr, bet 5 - pati lielk ietek- me, apvelciet attiecgo ciparu.) INFRASTRUKTRA Bez Neliela Vidja Liela Ievrojama ietekmes ietekme ietekme ietekme ietekme Cei 1 2 3 4 5 Dzelzcei 1 2 3 4 5 Lidostas 1 2 3 4 5 Ostu pieejamba/ 1 2 3 4 5 pakalpojumi Uzmuma telpas/zeme 1 2 3 4 5 PAKALPOJUMI Bez Neliela Vidja Liela Ievrojama ietekmes ietekme ietekme ietekme ietekme Nodoku administrcija 1 2 3 4 5 Uzmumu licencsana 1 2 3 4 5 un ataujas Elektrbas piegde 1 2 3 4 5 dens piegde 1 2 3 4 5 Cieto atkritumu 1 2 3 4 5 saimniecba Telekomunikciju 1 2 3 4 5 pieejamba Policijas aizsardzba 1 2 3 4 5 Ugunsdrosba 1 2 3 4 5 Plnosanas un 1 2 3 4 5 zonsanas noteikumi DZVES KVALITTE Bez Neliela Vidja Liela Ievrojama ietekmes ietekme ietekme ietekme ietekme Nodoku likmes 1 2 3 4 5 Medicnisk aprpe un 1 2 3 4 5 slimncas Izgltbas sistma 1 2 3 4 5 Viesncas 1 2 3 4 5 Konferencu telpas 1 2 3 4 5 Telekomunikciju 1 2 3 4 5 izmaksas Noziedzba, zdzbas un 1 2 3 4 5 nekrtbas Mjoku izmaksas un 1 2 3 4 5 pieejamba Atptas iespjas 1 2 3 4 5 Pielikums Dokumentu paraugi 98 CITI Bez Neliela Vidja Liela Ievrojama ietekmes ietekme ietekme ietekme ietekme Kvalificta personla 1 2 3 4 5 trkums Muitas un tirgus noteikumi 1 2 3 4 5 Korupcija 1 2 3 4 5 Finansjuma pieejamba 1 2 3 4 5 un izmaksas Efektvu uzmjdarbbas 1 2 3 4 5 atbalsta pakalpojumu nodrosinjums 23. Vadoties pc pieredzes, cik apmierinoss jsu pasvaldb ir atbalsts maziem un vidjiem uzmumiem (SME)? (Vrtjiet no 1 ldz 5, kur 1 nozm, ka ietekmes nav vispr, bet 5 - pati lielk ietekme, apvelciet attiecgo ciparu.) ATBALSTS SME Vjs Ciesams Vidjs Labs Teicams Uzmjdarbbas 1 2 3 4 5 asocicijas Profesionlas asocicijas 1 2 3 4 5 Vietj pasvaldba 1 2 3 4 5 Centrl valdba 1 2 3 4 5 Profesionli privtie 1 2 3 4 5 pakalpojumi Vietjs ekonomisks 1 2 3 4 5 attstbas birojs Starptautiskas 1 2 3 4 5 organizcijas Nevalstisks organizcijas 1 2 3 4 5 24. K js novrttu savas attiecbas ar sdm institcijm/departamentiem? (Vrtjiet no 1 ldz 5, kur 1 nozm, ka ietekmes nav vispr, bet 5 - pati lielk ietekme, apvel- ciet attiecgo ciparu.) DARBA ATTIECBAS Vjs Ciesams Vidjs Labs Teicams Mrs 1 2 3 4 5 Pilstas dome 1 2 3 4 5 LED darba grupa pilstas 1 2 3 4 5 dom Pasvaldbas finansu un 1 2 3 4 5 nodoku departaments Reionls prvaldes 1 2 3 4 5 ekonomisks attstbas birojs Valsts nodoku un 1 2 3 4 5 ienkumu nodoku direktorts Pielikums Dokumentu paraugi 99 25. Kurs vietjs pasvaldbas departaments vislabvlgk ietekm jsu uzmuma attstbu un kd? ______________________________________________________________________ ______________________________________________________________________ ______________________________________________________________________ _______________________________________________________________________ 26. Kurs vietjs pasvaldbas departaments visnelabvlgk ietekm jsu uzmuma attstbu un kd? ______________________________________________________________________ ______________________________________________________________________ ______________________________________________________________________ _______________________________________________________________________ 27. Vai js varat nosaukt vienu vietjs pasvaldbas departamentu, kas nodarbojas ar vietjo ekonomisko attstbu? r J r Ldzu, nordiet departamenta nosaukumu __________ r N 28. Kura no sm grupm visaktvk veicina vietjo ekonomisko attstbu jsu kopien (ldzu, atzmjiet ar eksti/krustiu tikai vienu) Pasvaldba Formla inkorporta valsts un privt sektora partnerbas organizcija Privt uzmjdarbba (Komercpalta, Tirdzniecbas valde) Citi (ldzu, nordiet) ____________________________ Nezinu 28.1 Vai vietj pasvaldba piesir LED finansjumu rjm organizcijm? Ja piesir, ldzu, konkretizjiet, kurm organizcijm. r J ____________________________________ r N r Nezinu 29. Kurs no siem aprakstiem vislabk ilustr situciju vietjs ekonomisks attstbas organizsan un stenosan jsu pasvaldb? (ldzu, atzmjiet ar eksti/krustiu tikai vienu) Mra/izpilddirektorabirojsiratbildgsparvietjsekonomisks attstbas aktivittm Vietjs ekonomisks attstbas aktivittes ir centraliztas atsevis departament/noda Vietjs ekonomisks attstbas aktivittes ir decentraliztas, un to funkcijas steno vairki departamenti Dazas vietjs ekonomisks attstbas aktivittes ir centraliztas, bet citas stenotas dazdos departamentos Vietjsekonomisksattstbasaktivittesirlielkasaentras uzraudzb, piemram, kopienas attstbas departaments, kas atbild par mjoku nodrosinsanu, zonsanu un inspekciju Nezinu Pielikums Dokumentu paraugi 100 IV. Viedoklis par kopienas ekonomisko attstbu 30. Ldzu, nordiet secb pc svarguma trs sektorus/industrijas jsu kopien, kam ir straujk attstba. ______________________________________________________________________ ______________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________ 31. Kuri, jsuprt, ir trs sektori/rpniecbas nozares jsu kopien, kas piedzvo vislielko lejupsldi? ______________________________________________________________________ ______________________________________________________________________ ________________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________ 32. Kuras ir investoriem vispievilcgks uzmjdarbbu veicinosas vides patnbas jsu kopien (stiprs puses)? ______________________________________________________________________ ______________________________________________________________________ ___________________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________ 33. Ldzu, nordiet secb pc svarguma trs visnepievilcgks uzmjdarbbu veicinosas vides patnbas jsu kopien (vjs puses)? ______________________________________________________________________ ______________________________________________________________________ ____________________________________________________________________________ ______________________________________________________________________ 34. K, jsuprt, pdjo trs gadu laik ir mainjusies uzmjdarbbu veicinos vide? (Ldzu, apvelciet attiecgo ciparu) Uzlabojusies Nav mainjusies Pasliktinjusies 1 2 3 35. Kdus trs paskumu js vartu veikt, lai veicintu vietjs ekonomikas attstbu sav pilst? 1.____________________________________________________________________ 2. ___________________________________________________________________ 3.____________________________________________________________________ 36. Kurs no siem aprakstiem vislabk ilustr jsu kopienas ekonomisko attstbu pdjo piecu gadu laik. (ldzu, atzmjiet ar eksti/krustiu tikai vienu) tra izaugsme Vidja izaugsme Lna izaugsme Ekonomisk bze ir stabila; nav nedz izaugsmes, nedz lejupsldes Vidja lejupslde Ievrojama lejupslde Pielikums Dokumentu paraugi 101 37. Vai jsu pasvaldbai ir oficils ekonomisks attstbas plns? r J r Tlk atbildiet uz 37.1 jaut. r N r Tlk skat. beigas 37.1Vai js vai kds no jsu pazim, kas ir piedaljies ekonomisks attstbas proces, zint, kuras no sm metodm tika izmantotas plna izstrd? Aptauja par uzmjdarbbas vajadzbm Iedzvotju aptauja Izveidotas konsultatvs komitejas, kas prstv visu kopienu pasu interesu konsultatvs grupas (piem., pilstas centra veikalu pasnieki, lielrpniecbas prstvji) Vltas apkaimes komitejas Atkltas sanksmes/publiskas apspriedes Konsultantu ptjumi (ldzu, si aprakstiet tos) Vietjo datu analze par ataujm, nodarbintbu utt. Informcija no valsts aentrm, kas atbild par ekonomisko attstbu Citi (ldzu, nordiet) ____________________________ Paldies