Pasaules Bankas dokuments TIKAI DIENESTA LIETOŠANAI Ziņojums No. 23610-LV STARPTAUTISKĀS REKONSTRUKCIJAS UN ATTĪSTĪBAS BANKAS UN STARPTAUTISKĀS FINANSU KORPORĀCIJAS PREZIDENTA MEMORANDS IZPILDDIREKTORIEM PAR VALSTS PALĪDZĪBAS STRATĒĢIJU LATVIJAS REPUBLIKAI 2002.gada 2.aprīlis Šis ir ierobežotas pieejamības dokuments, ko tā lietotāji drīkst izmantot tikai savu tiešo darba pienākumu izpildes procesā. Tā satura izmantošanai citām vajadzībām nepieciešama Pasaules Bankas piekrišana un atļauja. Iepriekšējo Pasaules Bankas Palīdzības stratēģijas dokumentu Latvijai izpilddirektori apsprieda 1998.gada aprīlī (Ziņojums No. 17706-LV) VALŪTAS EKVIVALENTS (Pēc valūtas maiņas kursa 2002.gada 1.februārī) Valūta = lats (Ls) 1 ASV dolārs = Ls 0,645 1 lats = USD 1,55 Valdības noteiktais finansu gads no 1.janvāra līdz 31.decembrim Saīsinājumi un akronīmi APL Adaptable Program Loan, Pielāgojamas programmas aizdevums, PPA CPC Corruption Prevention Council, Korupcijas novēršanas padome, KNP CEM Country Economic Memorandum, Valsts ekonomikas memorands, VEM CIS Commonwealth of Independent States, Neatkarīgo valstu savienība, NVS ECA Europe and Central Asia, Eiropa un Centrālāzija EIB European Investment Bank, Eiropas investīciju banka, EIB ESW Economic and sector work, Ekonomiskias un sektoru darbs, ESD EU European Union , Eiropas savienība, ES FDI Foreign Direct Investment, Tiešās ārvalstu investīcijas, TAI FIAS Foreign Investment Advisory Services, Ārzemju investīciju konsultatīvais dienests FSAP Financial Sector Assessment Program, Finansu sektora novērtēšanas programma GDP Gross Domestic Product, Iekšzemes kopprodukts, IKP HIV/AIDS Human Immunodeficiency Virus/Acquired Immune Deficiency Syndrome, Cilvēka imūndeficīta vīruss/Iegūtais imūndeficīta sindroms IDF Institutional Development Fund, Institucionālais attīstības fonds, IAF IFC International Finance Corporation, Starptautiskā finansu korporācija, SFK IMF International Monetary Fund, Starptautiskais valūtas fonds, SVF ISPA Instrument for Structural Policies for Pre-accession, Pirmsiestāšanās strukturālo politiku instruments KE Knowledge Economy, Zināšanau ekonomika, ZE LIL Learning and Innovation Loan, Izziņas un jauninājumu aizdevums NDP National Development Plan, Nacionālais attīstības plāns, NAP NGO Non-Governmental Organization, nevalstiska organizācija, NVO NIB Nordic Investment Bank , Ziemeļu investīciju banka PER Public Expenditure Review, Valsts izdevumu pārskats, VIP PSAL Programmatic Structural Adjustment Loan , Programmātiskais strukturālo pārkārtojumu aizdevums SAPARD Special Assistance Program for Agricultural and Rural Development, Speciālās palīdzības programma lauksaimniecības un lauku attīstībai SBA Stand-by Arrangement, Rezerves vienošanās SOE State-owned Enterprise, valsts uzņēmums WTO World Trade Organization, Pasaules tirdzniecības organizācija, PTO Par šo VPS atbildīgā Pasaules Bankas darba grupa SRAB (IBRD) SFK (IFC) Viceprezidents: Johannes F. Linn Viceprezidents: Assad Jabre Reģionālais direktors: Michael F.Carter Direktors: Edward A.Nassim VPS grupas vadītāja: Ingūna Dobrāja Reģiona vadītājs: Laurence Carter VPS darba grupas locekļi: PB Latvijas biroja darbinieki Tikai dienesta lietošanai LATVIJAS REPUBLIKA VALSTS PALĪDZĪBAS STRATĒĢIJA SATURS KOPSAVILKUMS ..................................................................................................... i I. IEVADS................................................................................................................. 1 II. POLITISKAIS, EKONOMISKAIS UN SOCIĀLAIS KONTEKSTS ....................... 1 III. NĀKOTNES EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA UN NEPIECIEŠAMAIS FINANSĒJUMS........................................................................................................ 7 IV. VALDĪBAS PROGRAMMA ................................................................................ 9 V. PASAULES BANKAS GRUPAS PALĪDZĪBAS STRATĒĢIJA......................... 11 MAKROEKONOMISKĀS STABILITĀTES VEICINĀŠANA IZAUGSMEI, JAUNU UZŅĒMUMU DARBĪBAI UN JAUNU DARBAVIETU RADĪŠANAI ........................................................... 13 VALSTS SEKTORA REFORMA UN CĪŅA AR KORUPCIJU PĀRVALDES UZLABOŠANAI ......... 17 IZLĪDZINĀTA UN ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA ĀRPUS RĪGAS ............................................. 21 SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN TO NODROŠINĀJUMS..................................................... 23 VI. DARBĪBAS SASKAŅOŠANA AR SADARBĪBAS PARTNERIEM.................. 26 VII. PASAULES BANKAS GRUPAS PALĪDZĪBAS PROGRAMMA ..................... 26 VIII. NOBEIGUMS.................................................................................................. 29 Šis ir ierobežotas pieejamības dokuments, ko tā lietotāji drīkst izmantot tikai savu tiešo darba pienākumu izpildes procesā. Tā satura izmantošanai citām vajadzībām nepieciešama Pasaules Bankas piekrišana un atļauja. TABULAS 1.tabula. Ekonomiskie rādītāji 1994.-2001.gadam................................................... 5 2.tabula. Ekonomiskās prognozes .......................................................................... 8 3.tabula. SRAB (IBRD) aizdevuma programma 2002.-2005.finansu gadam......... 27 TEKSTA BLOKI 1.bloks. Programmu darbība un gūtā mācība ....................................................... 12 2.bloks. FIAS darbība Latvijā ................................................................................ 16 3.bloks. Programmātisko strukturālo pārkārtojumu aizdevums Latvijai ................. 18 4.bloks. NVO kontrolē privatizācijas procesa norisi............................................... 20 5.bloks. Investīcijas municipālajā infrastruktūrā ................................................... 22 PIELIKUMI A2.pielikums. Latvijas apskats B2.pielikums. Atsevišķi indikatori par Bankas kredītportfeļa izpildi un vadību B3.pielikums. Bankas grupas programmas kopsavilkums B3.pielikums. SFK (IFC)un MIGA programma B4.pielikums. Nefinansiālās palīdzības pārskats B5.pielikums. Galvenie sociālie rādītāji B6.pielikums. Galvenie ekonomikas rādītāji B7.pielikums. Galvenie parādsaistību rādītāji B8.pielikums. Aktivitāšu portfelis B8.pielikums. Pārskats par SFK (IFC) turēto un izmaksāto kredītportfeli B9.pielikums. Valsts programmas matrice (2002.-2005.fin.gadam) B10.pielikums. VPS attīstības prioritāšu kopsavilkums B11.pielikums. Latvijas VPS apspriešana sabiedrībā B12.pielikums. Latvijas un Eiropas Savienības attiecības B13.pielikums. Visaptverošas palīdzības struktūra Karte SRAB (IBRD) 30692 i STARPTAUTISKĀS REKONSTRUKCIJAS UN ATTĪSTĪBAS BANKAS UN STARPTAUTISKĀ VALŪTAS FONDA PREZIDENTA MEMORANDS IZPILDDIREKTORIEM PAR PASAULES BANKS GRUPAS PALĪDZĪBAS STRATĒĢIJU LATVIJAS REPUBLIKAI Kopsavilkums i. Viens no Latvijas galvenajiem mērķiem ir tuvākajā nākotnē iestāties Eiropas Savienībā (ES). Tomēr lai visai latviešu tautai būtu iespējas plaukt un attīstīties arī pēc Eiropas Savienības dalībvalsts statusa iegūšanas, Latvijas darbības programma ir daudz plašāka par ES acquis communautaire izpildi. ii. Latvija ir iegājusi tirgus ekonomikas veidošanas pārejas perioda noslēguma posmā. Vairums tirgus segmentu ir liberalizēti, privatizācijas process tuvojas noslēgumam un ekonomikas izaugsmi raksturo iekšzemes kopprodukta (IKP) ikgada pieaugums par 5 procentiem laika posmā no 1999.-2001.gadam. Makroekonomikas vadības process visumā ir sekmīgs un atbilst vairumam ES makroekonomiskiem un monetāriem kritērijiem. Tiek īstenota konsekventa monetārā politika , lai saglabātu stabilu cenu līmeni, bet inflācija 2001.gadā bija 3,2 procenti. Krievijas krīzes seku iespaidā 1997.gada nelielais fiskālais deficīts 1999.gadā palielinājās līdz 3,9 procentiem no IKP, bet 2000.gadā bija 3,3 procenti no IKP. Lai gan 2001.gadā izdevās to samazināt līdz 1,4 procentiem no IKP, plānots, ka 2002.gadā fiskālais deficīts atkal palielināsies un sasniegs 2,4 procentu līmeni. Tā kā augsts tekošā konta deficīta līmenis (7 procenti no IKP 2000. un 2001.gadā ar ārvalstu tiešo finansējumu (FDI) kā galveno) saglabājas kā viena no makroekonomiskās stabilitātes vājajām vietām, makrolīdzsvara uzlabojumi, šim nolūkam izmantojot valsts sektora ietaupījumu paaugstināšanu, palīdzētu samazināt tekošā konta deficītu. Starptautiskais valūtas fonds (SVF) turpina sarunas Latvijas rezerves vienošanās (Stand-by Arrangement) ietvaros, kura beigu termiņš paredzēts 2002.gada decembrī. Valdības iestādes cer panākt vienošanos ar SVF par 2002.gada mērķiem tekošā gada vidu. iii. Neskatoties uz Latvijas iespaidīgo ekonomisko izaugsmi pēdējos gados, ar nabadzības līmeni cieši saistītais bezdarbs turas apmēram 13 procentu līmenī un ir īpaši postošs Latvijas lauku rajonos. Lai turpinātu izaugsmi, radītu jaunus uzņēmumus un darba vietas, lai samazinātu nabadzīgu cilvēku skaitu valstī, Latvijai nepietiek ar makroekonomiskās stabilitātes saglabāšanu vien. Ir enerģiski jāveic pasākumi, kas ļautu izpildīt atlikušās strukturālās programmas uzdevumus. Pārveidei pakļautās valdības agri aizsāktās darbības valsts sektorā ir nesušas pirmos efektivitātes un atbildības uzlabojumus. Vēl vairāk darāmā ir valsts pārvaldes, izdevumu vadības un korupcijas novēršanas procesa uzlabošanā. Latvijas administratīvās jeb pārvaldes korupcijas indekss ierindo to ECA (Eiropas un Centrālāzijas reģiona) pārejas valstu saraksta priekšpēdējā vietā, bet valsts nozagšana tiek uzskatīta par ievērojami lielu. Strukturālās reformas nepieciešams īstenot arī darba tirgū, sociālajā jomā un reģionālajā attīstībā. -ii- iv. Latvijas ekonomikas un attīstības uzdevumus šodien nosaka iestāšanās Eiropas Savienībā; arī turpmāk ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesu virzīs tieši dalībvalsts statusa iegūšanas process. 2001.gada decembrī valdība pieņēma Nacionālās attīstības plānu (NAP) 2003.-2006.gadam. NAP, kas saskaņots ar ES iestāšanās programmu un šo Palīdzības stratēģiju (VPS), nosaka trīs primāros vidēja termiņa stratēģiskos mērķus: (i) ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības un konkurētspējas sekmēšana, (ii) cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana un (iii) izlīdzināta un ilgstoša visas valsts reģionu attīstība. v. Latvija ir izteikusi Pasaules Bankas grupai lūgumu uzņemties vadošu lomu svarīgākajās jomās, kuras nav pilnībā iekļautas acquis communautaire. Pasaules Bankas grupas turpmākiem trim gadiem izstrādātā VPS paredz palīdzību visiem Latvijas iedzīvotājiem gūt labumu no Latvijas pēdējā laika pārsteidzošās ekonomiskās attīstības, šim nolūkam: (a) atbalstot tādu politikas veidošanas apstākļu radīšanu, kuri sekmētu jaunu uzņēmumu un darbavietu rašanos; (b) sekmējot svarīgas valsts sektora reformas, kuru rezultātā palielinātos valdības darbības efektivitāte; (c) veicinot izlīdzinātu ilglaicīgu attīstību ārpus Rīgas, tādējādi palīdzot samazināt nabadzību valsts teritorijās un (d) palīdzot ieviest labākas kvalitātes un efektīvākas sociālās programmas un pakalpojumus visā valstī. vi. VPS tika izstrādāta, pamatojoties uz plašām diskusijām ar valdību un pilsoņu sabiedrības pārstāvjiem. Šeit izklāstītā palīdzības stratēģija raksturo stāvokli, kad samazinās Latvijas nepieciešamība pēc tiešiem Bankas aizdevumiem, bet pieaug prasība pēc Bankas konsultatīvi analītiskajiem pakalpojumiem. 2002.-2005.finansu gadam plānotais aizdevums 110-120 miljonu ASV dolāru apjomā ir paredzēts valsts sektora vadības un pārvaldes uzlabošanai, kā arī veselības, izglītības un mājokļu celtniecības jomai. Cita starpā ekonomiskais un sektoru darbs (ESD) tiek plānots arī darba tirgus reformu jomā, valsts ekonomikas memorands (VEM) - par izaugsmes iepsējām un līdz šim veikto valsts sektora reformu novērtējumu, kā arī par zināšanu ekonomiku (ZE). Paredzams, ka arī Starptautiskās finansu korporācijas (SFK) darbība tiks veltīta izaugsmes tempu paātrināšanai un jaunu darbavietu radīšanai. vii. Lai novērtētu un kontrolētu Latvijas progresu svarīgākajās PB atbalstītajās jomās VPS darbības laikā, tiks izmantoti sekojoši rādītāji: (i) jau izstrādātās un uzsāktās darba tirgus reformas, (ii) vai ir izstrādāta ZE stratēģija un uzsākta tās ieviešana, (iii) Programmātisko strukturālo pārkārtojumu aizdevuma (PSAL) uzdevumi, ieskaitot atbilstošu korupcijas apkarošanas stratēģiju, un to izpilde, (iv) vai ir pabeigta valsts komercuzņēmumu privatizācija, (v) vai ir pieņemti valdības lēmumi par pašvaldību nostiprināšanu un uzsākta to un citu reģionālu reformu īstenošana nolūkā sekmēt izlīdzinātu un vienādu attīstību un (vi) vaiir panākts progress izglītības un veselības aprūpes sistēmu efektivitātes uzlabošanā. viii. VPS balstās uz atziņu, ka Latvija tuvākā nākotnē kļūs par ES dalībvalsti. Lai gan Latvijas sadarbībai ar Pasaules Bankas grupu pēc iestāšanās ES nevajadzētu pārtrūkt, ir iespējams, ka, tuvojoties savam mērķim kļūt par ES locekli un pieaugot ES un citu institūciju finansējuma iespējām, nākotnē Latvija pati samazinās aizņēmumu un PB tehniskās palīdzības apjomus. Tā kā tālākā perspektīvā situācija -iii- ir samērā neskaidra, Pasaules Bankas grupa plāno pēc diviem gadiem sagatavot VPS Progresa ziņojumu, lai informētu PB Direktoru valdi par Latvijas panākumiem mērķu īstenošanā un, balstoties uz tiem, izstrādātu tālāku Bankas grupas programmu Latvijai. ix. Apspriešanai valdē tiek izvirzīti sekojoši jautājumi: 1. Vai valde piekrīt VPS sniegtajai ekonomikas diagnozei un aprakstītajam esošo lietu stāvoklim? 2. Vai valde piekrīt izstrādātajai stratēģijai, īpaši izvēles pieejai aizdevuma procesam, ņemot vērā citu ārējo sadarbības partneru lomu un dokumenta Framework for World Bank Group Support to European Union (EU) Accession Countries of Central and Eastern Europe (SecM2001-0564, October 10, 2001) atziņas? 1 STARPTAUTISKĀS REKONSTRUKCIJAS UN ATTĪSTĪBAS BANKAS UN STARPTAUTISKĀ VALŪTAS FONDA PREZIDENTA MEMORANDS IZPILDDIREKTORIEM PAR PASAULES BANKS GRUPAS PALĪDZĪBAS STRATĒĢIJU LATVIJAS REPUBLIKAI I. IEVADS 1. Neskatoties uz to, ka pēdējo desmit gadu laikā pēc neatkarības atgūšanas un izstāšanās no bijušās PSRS Latvijā ir bijušas deviņas valdības, tai ir izdevies saglabāt nemainīgus galvenos politiskos mērķus un īstenot ekonomisko reformu procesu: Latvija ir valsts ar 2,35 miljoniem iedzīvotāju (no kuriem vairāk nekā trešā daļa dzīvo Rīgā), kas atrodas pie Baltijas jūras starp Igauniju un Lietuvu un robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju un kas vēlas kļūt par Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas NATO dalībvalsti – šo mērķi atbalsta plaša politiskā spektra pārstāvji. Koncentrēšanās uz integrāciju ES ir būtiski un pozitīvi ietekmējusi iekšpolitiku, kalpojot par vienojošu spēku plašu politisko, ekonomisko un sociālo reformu īstenošanas procesa atbalstam, kas lielā mērā veido Latvijas vispusīgas izaugsmes pamatus. 2000. gada februārī Latvija uzsāka ES iestāšanās sarunas un nepilnu divu gadu laikā ir guvusi ievērojamu progresu. Šodien sarunas norit par 29 sadaļām, no kurām 23 sadaļas jau ir slēgtas.1 Latvija ir pilna apņēmības līdz 2002.gada beigām sarunas slēgt un iestāties Eiropas Savienībā 2004.gadā. II. POLITISKAIS, EKONOMISKAIS UN SOCIĀLAIS KONTEKSTS 2. Pēc pēdējām vienpalātas parlamenta (Saeimas) vēlēšanām, kas notika 1998. gada oktobrī, Latvijā ir bijušas trīs dažādas valdības. Pašreizējā centriskā koalīcija ministru prezidenta Andra Bērziņa vadībā strādā kopš 2000. gada maija un ir visilgāk nostrādājusī valdība kopš neatkarības atgūšanas. Trīs koalīciju veidojošās partijas atbalsta ap 30 procentiem vēlētāju, un visumā valdībai ir labas izredzes noturēties pie varas līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām 2002. gada oktobrī. Pirmsvēlēšanu cīņa ir sākusies, notiek cīkstēšanās politisko partiju starpā un 2002.gada parlamentāro vēlēšanu rezultātus ir grūti prognozēt. 3. Latvija ir veikusi nozīmīgu darbu ceļā uz tās attīstībai tirgus ekonomikā nepieciešamo institūciju radīšanu. Piemēram, cenas, tirdzniecība un dažādi tirgus segmenti ir liberalizēti, notiek nepieciešamo tieslietu sistēmas reformu, institucionālās attīstības un sociālās drošības sistēmas uzlabošanas procesi. Kā apliecinājumu atzinībai par sekmīgas ekonomiskās politikas jaunradītajām iespējām, Latvijas ģeogrāfiskajam stāvoklim un darbaspēka kvalitātei, Latvija turpina saņemt 1 ieskaitot sadaļas par brīvu preču plūsmu, personu brīvu pārvietošanos, brīvu pakalpojumu plūsmu, brīvu kapitāla plūsmu, uzņēmējsabiedrības likumu, konkurences politiku, zivsaimniecībām, transporta politiku, ekonomisko un monetāro savienību, satistiku, sociālo poltiku un nodarbinātību, enerģētiku, industriālo politiku, maziem un vidējiem uzņēmumiem, zinātni un pētniecību, izglītību un apmācību, kultūras un audio-vizuālo poltiku, vidi, patērētāju un veselības aizsardzību, muitas ūniju, ārējiem sakariem, kopējo ārējo un drošības politiku, finansu kontroli. -2- ievērojamas tiešo ārvalstu investīciju summas, un kopš 1995.gada tā attīstības tempi ir 4,2 procenti gadā. Kaut arī Latvijas ekonomiskie sasniegumi ir ievērojami, galvenie politiskie mērķi palikuši nemainīgi un nav mazinājusies reformu īstenošanas degsme, biežās politiskās vadības maiņas ir radījušas nestabilu iekšpolitisko vidi, kas savukārt ir veicinājusi vispārēju ticības valsts institūcijām un politiskajām partijām mazināšanos sabiedrībā. Turklāt valsts pārvaldi nomoka jau par ieradumu kļuvusī politisko un biznesa interešu saistība. Piemērs ar nacionālā energoapgādes uzņēmuma Latvenergo privatizāciju nodemonstrēja uzticības trūkumu atsevišķiem valdības pasākumiem un to, ka zināmā iedzīvotāju daļā atbalsts uz tirgus ekonomiku vērstām reformām ir trausls. Brīdī, kad tika gatavota Latvenergo privatizācija un 2000.gada vidū bija paredzēta procesa uzsākšana, nevalstiskās organizācijas, izmantojot politisko opozīciju, spēja mobilizēt pietiekamu sabiedrības atbalstu, lai panāktu referenduma rīkošanu, ar kuru uz laiku sekmīgi tika apturēta energoapgādes uzņēmuma privatizācija. 4. Pārvaldes apstākļu novērtējums. Valdības agri uzsāktie pasākumi valsts sektora reformas īstenošanā un korupcijas novēršanā ir uzlabojuši publiskā sektora efektivitāti un atbildību. Neskatoties uz to, Latvijas administratīvās korupcijas indekss ir otrais sliktākais starp visām pārejas valstīm ECA reģionā, bet sakarā ar to, ka ekonomika ir ļoti koncentrēta, politiskās partijas cieši saistītas ar biznesa interesēm un valsts ģeogrāfiskais stāvoklis austrumu-rietumu tirdzniecības un energoresursu tranzīta ceļu ziņā padara to atvērtu spēcīgai korupcijas ietekmei, “valsts nozagšana”2” ir ievērojama. Interešu līdzsvars tradicionāli īslaicīgajās koalīcijas valdībās parasti tika panākts, piešķirot amatus ministrijās, aģentūrās, valsts uzņēmumu valdēs. Pārvaldes jomas piecu galveno dimensiju (politisko institūciju, kontrolējošo iestāžu, privātā sektora konkurētspējas, pilsoņu sabiedrības, valsts pārvaldes) novērtējums rada neviendabīgu priekšstatu. Parlamentārās diskusijas ir atklātas, tomēr pastāv atklātības/caurskatāmības un interešu konflikta problēmas. Masu informācijas līdzekļi ik pa brīdim ziņo par apšaubāmiem, nekontrolējamiem lēmumiem, kas vēl vairāk grauj sabiedrības ticību. Masu mediju komentāri ir asi, tomēr bieži atkarīgi no politiskajām interesēm. Ekonomiskā koncentrācija atbalsta spēcīgus un neatkarīgus regulatorus, tomēr arī labi veidotas finansu uzraudzības sistēmas apstākļos ir nepieciešams laiks citu regulējošo institūciju patstāvības veidošanai. NVO un citas pilsoniskās sabiedrības līdzdalības formas strauji radās gandrīz pilnīgas šādas iniciatīvas apspiešanas apstākļos 90.gados un šobrīd tām ir zināmas iespējas kontrolēt valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus, pieņemtos lēmumus un, piemēram, piedalīties šī palīdzības stratēģijas dokumenta apspriešanā. Lai gan vispārējā administratīvā korupcija visumā ir mazāk izteikta, vēl arvien pastāv korupcijas iespējas pakalpojumu sniegšanas sfērā un licencēšanas un pārbaužu noteikumu piemērošanā. 2 Bankas veiktajā pētījumā "Cīņa pret korupciju pārejas perioda valstīs" Latvija ierindota to valstu vidū, kurās valsts nozagšanas līmenis ir visaugstākais. Valsts nozagšana tiek definēta kā indivīdu, grupu vai firmu rīcība, gan privātajā, gan valsts sektorā ar mērķi ietekmēt likumus, lēmumus, rīkojumus un citu valdības rīcību sev par labu, izmantojot neatļautu un necaurskatāmu privātu labumu nodrošināšanu valsts amatpersonām. -3- 5. Pēdējo sešu gadu laikā kopš parlaments 1995.gadā pieņēma likumu par interešu konfliktu un 1997.gadā tika izveidota Korupcijas novēršanas padome, kuras korupcijas novēršanas programma aptvēra plašas tiesiskās, juridiskās, ekonomiskās un administratīvās reformas un atzina nepieciešamību uzturēt dialogu ar pilsoņu sabiedrību, ir veikti nozīmīgi pasākumi korupcijas izcelsmes avotu likvidēšanā. 2001.gada maijā valdības pieņemtā Korupcijas novēršanas stratēģija nosaka pasākumus, kuru mērķis ir paaugstināt valsts ierēdņu un amatpersonu atbildību un viņu darbības atklātumu. Starp tiem jāmin tādi, kas vērsti uz valsts sektora informācijas plašākas pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem un organizācijām, administratīvo palīdzību pilsoņiem un iestādēm, izmantojot apelācijas mehānismus gan valdībā, gan tiesā, tiesu procesu atklātības paaugstināšanu un valsts spējas uzlabošanu atklāt un sodīt korumpētas amatpersonas. 6. Pārejas perioda sākuma posms. Pēc neatkarības atgūšanas 1991.gadā Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju lejupslīdi, sākoties pārejai uz tirgus ekonomiku un izirstot ekonomiskajām saitēm ar bijušo PSRS. Reālais IKP neatkarības pirmajos gados samazinājās par apmēram 50 procentiem. Valdība ātri saprata, ka ir nepieciešama plaša reformu programma, un sāka ne tikai pati stingri ievērot fiskālo disciplīnu, bet arī uzlika uzņēmumu budžetiem smagus ierobežojumus, samazinot subsīdijas. Uzsāktā reformu programma ietvēra vairākus svarīgus pasākumus, kuru mērķis bija ekonomikas liberalizācija un konkurētspējīgas, atvērtas ekonomiskās vides radīšana. Tā rezultātā Latvija bija otrā bijušās Padomju Savienības valsts, kura 1999.gadā iestājās PTO. Cenu liberalizācija lielākajā daļā tirgus notika jau pārejas perioda sākumā. Ierobežojumi ārzemju valūtas operācijām bija maznozīmīgi. Sākās valsts uzņēmumu privatizācija, kas piesaistīja ievērojamus ārvalstu tiešo investīciju līdzekļus. Latvijā ir beigusies mazo un vidējo, kā arī atsevišķu lielāku uzņēmumu privatizācija (piem., gāzes). Līdz ar dzelzceļu un pastu lielākās, vēl valsts īpašumā esošās kompānijas, kuru privatizācija norit lēnāk nekā plānots, ir energoapgādes un telekomunikāciju uzņēmumi, kuģniecība, kā arī gāzes pārvades uzņēmums (skat. 44.punktu). 7. Pēdējā laika ekonomiskie notikumi. Reformu procesam atsākoties pēc 1995.gada banku sektora krīzes, 1996.gadā sākās arī ekonomikas atdzimšana. Ar Pasaules Bankas grupas un SVF palīdzību Latvija sāka atgūt makrostabilitāti, aktivizēt privatizāciju un uzlabot finansu disciplīnu bankās un uzņēmumos. Pēc kritumiem 1994. un 1995.gadā reālais IKP gada pieaugums vidēji ir 5,1 procents. Izaugsme vērojama plašā diapazonā ar īpaši labiem panākumiem mežsaimniecībā, uzņēmējdarbībā, pakalpojumu sfērā, finansu starpniecībā un rūpniecībā. Svarīgākie izaugsmi sekmējošie faktori bija vietējā - gan privātā, gan valsts pasūtījuma un pieprasījuma līmeņa paaugstināšana. Vietējo patēriņa preču un investīciju pieprasījumu papildināja augošie reālie ienākumi un nodokļu ieņēmumi, palielinājās patērētāju un investoru ticība un izredzes vidējā termiņā vēl vairāk paaugstināt reālos ienākumus. Mazus līdzekļus prasošās īstermiņa tiešās ārvalstu investīcijas sekmēja Latvijas rūpnieciskās bāzes ražošanas jaudu un konkurētspējas paaugstināšanos. Ekonomikas paplašināšanos varēja vienkārši finansēt no salīdzinoši lētajiem vietējiem kredītresursiem, kurus nodrošināja ārvalstu tiešo investīciju plūsmas un konkurētspējīga finansu sistēma. -4- 8. Pēdējo trīs gadu straujo izaugsmi Latvijā sekmēja arī augošais pieprasījums pēc Latvijas precēm gan jau zināmajos Neatkarīgo valstu savienības (NVS) tirgos, gan ES valstīs, kā arī stabila tirdzniecības politika. Savos pirmajos desmit neatkarīgas valsts pastāvēšanas gados Latvijai bija nepieciešams gan saglabāt esošos ekonomiskos sakarus ar saviem austrumu kaimiņiem, gan arī dibināt jaunas tirdzniecības attiecības ar rietumu partneriem. 1997. un 1998.gadā Latvijas eksporta vērtība sasniedza 51 procentu no IKP, bet pēc Krievijas rubļa vērtības straujās krišanas 1998.gadā un Krievijas valdības neveiksmīgās parādu nomaksas politikas samazinājās līdz 44 procentiem. Reāli pielietotais valūtas maiņas kurss cēlās par aptuveni 25 procentiem salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni, bet tirdzniecības bilance 1998.gadā pasliktinājās līdz 19 procentiem (no 15 procentiem 1997.gadā). 9. Krievijas krīze izraisīja izmaiņu procesu Latvijas ārējā tirdzniecībā. Lai gan eksporta attiecība pret IKP nebija ievērojami mainījusies, preču plūsmas struktūra pārvērtās, atspoguļojot, pirmkārt, pavērsienu Rietumeiropas tirgu virzienā. Pirmskrīzes apstākļos ES un NVS tirgos attiecīgi nonāca 49 un 30 procenti no Latvijas eksporta produkcijas. 2001.gadā 61 procents no Latvijas eksporta tika novirzīts uz ES valstu tirgiem un tikai 10 procenti produkcijas tika pārdoti NVS valstīs. Neskatoties uz reālā valūtas kursa pieaugumu laikā no 1997. -2001.gadam un neseno pasaules ekonomikas tempu pazemināšanos, Latvijai ir izdevies saglabāt stabilu eksporta pieaugumu. Tas liecina par ražības uzlabošanos galvenajos sektoros, tautsaimniecības dzīvotspēju un stingru ekonomisko bāzi. 10. Monetārā politika ir konsekventi stingra, un Latvijas Banka turpina pievērst lielu uzmanību cenu stabilitātes saglabāšanai valstī. 1994.gadā ieviestais fiksētais, ar SDR saistītais maiņas kurss ir bijis noderīgs Latvijai. Pēc tam, kad inflācija 1993.gadā bija sasniegusi 109 procentus, patēriņa cenu indekss (PCI) kopš 1997.gada turas viencipara skaitļa līmenī. 2001.gadā tas pieauga par 3,2 procentiem. Kopš Krievijas 1998.gada krīzes laikiem kredītprocentu likmes arī ir ievērojami samazinājušās. Trīs mēnešu valdības obligāciju procenti, kas 1999.gada janvāra sākumā bija 7,4, 2001.gada decembrī nokrita līdz 5,8 procentiem. 11. Fiskālā politika. No paša pārejas perioda sākuma arī fiskālā politika ir bijusi konservatīva un to raksturo tikai daži ārēju vai iekšēju satricinājumu izsaukti svārstību gadījumi. Pateicoties visumā labai fiskālai disciplīnai, Latvijai patreiz ir zems valsts kopējā parāda līmenis. Latvijas kredītreitings ir pakāpeniski uzlabojies, nodrošinot tai vieglāku pieeju lētākiem starptautiskā kapitāla tirgus resursiem. Tomēr Krievijas krīzes seku ietekme uz fiskālo situāciju Latvijā bija jūtama vēl 1999.gadā un pat 2000.gadā. Ja 1997.gadā bija vērojams fiskālais pārpalikums 0,1 procenta apjomā no IKP, tad 1999.gadā jau bija 3.9 procentu deficīts, kas arī 2000.gadā noturējās samērā augstajā 3,3 procentu līmenī, kas pārsniedza rādītāju, par kuru bija panākta vienošanās ar SVF. 2001.gadā, savukārt, tika panākts ievērojams progress, samazinot fiskālo deficītu līdz 1,4 procentiem no IKP, tomēr 2002.gada budžetā vērojamas pazīmes fiskālā deficīta jaunam lēcieniem līdz 2,4 procentu līmenim, kas ir ievērojami vairāk par plānoto 1,5 procentu līmeni. SVF turpina ar Latviju apspriest rezerves vienošanos (Stand-by Arrangement, SBA), kura paredzētais beigu termiņš -5- ir 2002.gada decembris. Valdība cer līdz gada vidum vienoties ar SVF par 2002.gada mērķiem. 12. Pēc maza ārējā tekošā konta deficīta vairāku gadu garumā, ko pilnībā finansēja no TAI līdzekļiem Latvijas tekošā konta deficīts (ieskaitot arī valsts subsīdijas) no 6,1 procenta 1997.gadā pieauga līdz 9,6 procentiem IKP 1999.gadā, un TAI sedza tikai pusi no šī deficīta. Šo deficīta pieaugumu lielā mērā izraisīja Krievijas krīze. Tomēr pēdējo divu gadu laikā ir vērojami zināmi situācijas uzlabojumi un, neskatoties uz lata vērtības palielināšanos attiecībā pret eiro un naftas cenu pieaugumu šajā laikā, tekošā konta deficīts 2000. un 2001.gadā bija nedaudz zem 7 procentu līmeņa no IKP. Bez tam šī deficīta no TAI finansētā daļa ievērojami palielinājās no aptuveni 50 procentiem 1999.gadā līdz aptuveni 75 procentiem 2000.gadā. Pēdējo gadu laikā tirgus attieksme pret Latviju ir bijusi labvēlīga. 2001.gada augustā reitinga aģentūras mainīja savu viedokli par Latvijas valdības ilgtermiņa parādu, un 2001.gada novembrī Latvija varēja izlaist savu otro Eiroobligāciju laidienu. 1. tabula. Ekonomiskie rezultāti 1994.-2001.gadā 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 (plānots Reālais IKP 0.6 -0.8 3.3 8.6 3.9 1.1 6.6 7.0 pieaug. temps, % gadā Rūpn. raž. -9.5 -6.3 1.4 6.1 2 -8.8 3.2 8.5 pieaug. % Inflācija, 26.3 23.1 13.1 7 2.8 3.2 1.8 3.2 pieaug. %, gada beigas Valdības fisk. -4 -3.9 -1.7 0.1 -0.8 -3.9 -3.3 -1.4 deficīts , % no IKP Bruto alga , 128 170 179 207 226 241 244 260 USD, vid. periodā Bezdarbs, % .. .. 19.4 14.8 14.0 13.5 13.2 13.1 (DSA dati) Preču 1020 1367 1488 1838 2011 1889 2058 2162 eksports, milj. USD Preču imports, 1321 1947 2286 2686 3141 2916 3116 3157 milj. USD Tekošā konta -0.2 -0.4 -5.5 -6.1 -10.6 -9.6 -6.8 -6.8 bilance, % no GDP Avoti: Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, SVF 13. Izaugsmes, bezdarba un nabadzības saistība. Lai gan 2000.gadā Latvija Tautas attīstības indeksa tabulā pakāpās no 1997.gadā reģistrētās 72. uz 63. -6- pozīciju un vairs nepastāv negatīvās tendences mūža ilguma un mirstības rādītājos, valstij vēl joprojām jāveic milzīgi uzdevumi nabadzības mazināšanas laukā. Šķiet, ka Krievijas ekonomiskajai krīzei sekojošās straujās ekonomiskās attīstības labumi netiek līdzīgi sadalīti starp Latvijas iedzīvotājiem - Gini koeficients ir palielinājies no 0,30 1996.gadā līdz 0,34 2000.gadā. Saskaņā ar 2000.gada Nabadzības novērtējumu 19,4 procenti iedzīvotāju dzīvoja nabadzībā.3 Gluži tāpat kā citās reģiona valstīs, piemēram, Lietuvā un Polijā, un līdzīgi stāvoklim Latvijā 90.gadu vidū, lauku rajonos cilvēki dzīvo lielākā nabadzībā. Rīgā, kurp tiek novirzīta lielākā daļa jauno investīciju un kur ekonomiskā izaugsme ir radījusi daudzskaitlīgas jaunas iespējas, 10,8 procenti iedzīvotāju ir nabadzīgi, pretstatā 28,5 procentiem lauku apvidos. Nabadzības līmeņa salīdzinājums parāda arī reģionālās atšķirības valstī - Rīgas rajonā (tas ir, Rīgas pilsētā un tai pieguļošajās lauku teritorijās) nabadzības līmenis ir noteikts 12,6 procentu apjomā, bet Latvijas austrumu daļā Krievijas pierobežā esošajā Latgalē, kas ir visnabadzīgākais Latvijas rajons, trūkumā dzīvo 30 procenti iedzīvotāju. Latvijas nabadzība ir samērā dziļa - to raksturo vidēji 28,4 procentu ienākumu/patēriņa nepietiekamība, kas ir nedaudz vairāk nekā citās Austrumeiropas valstīs (vidēji 25 procenti) un tomēr nav tik kritiski kā Krievijā un Ukrainā (aptuveni 40 procenti). Lielas ģimenes ar bērniem, īpaši tās, kuras vada sievietes, ir nabadzīgas un ar lielāku iespēju grimt nabadzībā; veca gadagājuma ļaudis, īpaši vecākas sievietes, ir spēcīgi pakļautas nabadzības riskam; valstī ir 38,5 procenti nabadzīgu bezdarbnieku ģimeņu, kas divas reizes pārsniedz vidējos rādītājus; nabadzības līmenis ir cieši saistīts ar augstākās izglītības jautājumu - nabadzības rādītājs starp personām ar augstāko izglītību ir 4,6 procenti, bet ar pamatskolas izglītību - 23,3 procenti. Tādējādi Latvija ir valsts, kurā, radot iespējas lauku iedzīvotājiem, nodrošinot pakalpojumus un veidojot infrastruktūru papildus jau esošajai ekonomiskai izaugsmei, būtu iespējams spēcīgi mainīt nabadzības līmeni. Bez tam, pie salīdzinoši nelielajām nabadzības līmeņa atšķirībām 5,5 procentu apjomā jau ieplānotā iezīmētās sociālās palīdzības ieviešana, kas ietvertu arī garantēta minimālā ienākuma sistēmu, varētu dot pozitīvus rezultātus. 14. Neskatoties uz Latvijas pēdējo gadu iespaidīgo ekonomisko izaugsmi, bezdarbs, kas ir spēcīgi saistīts ar nabadzības problēmu un zināmā mērā atspoguļo tās reģionālās atšķirības, turas 13 procentu līmenī (Krievijas krīzes augstākajā punktā tas bija 14,4 procenti). Rodas jautājums par to, vai darba tirgus spēj radīt pareizu atbilstību starp darbavietu un prasmju pieprasījumu. Pārejas perioda pirmo desmit gadu laikā TAI plūsmas galvenokārt nonāca Rīgā. Lauku apvidos bezdarba līmenis ir īpaši ievērojams. Reģionālās bezdarba līmeņa atšķirības ir nostabilizējušās. Tās un līdz ar to arī atšķirības ienākuma līmenī ir pieņēmušas draudīgus apmērus; rodas bažas par to, ka ilgstoši bez darba esoši cilvēki strauji zaudēs spējas piemēroties darba tirgus prasībām sakarā ar zūdošām iemaņām un ierobežotām izglītības iespējām. 15. Dzimumu vienlīdzības jautājums un nabadzība. ANO 2000.gada Valstu novērtējumā par Latviju ir teikts, ka neskatoties uz to, ka tai ir salīdzinoši labi rādītāji par dzimumu izglītību, mūža ilgumu un ekonomisko aktivitāti, ir nepieciešams veltīt 3 Tā kā Latvijā nav noteikts oficiāls nabadzības slieksnis, ziņojumā izmantots mēbeš nabadzības slieksnis Ls 28 apjomā, kas atbilst ½ no valdības noteiktā krīzes iztikas minimuma. -7- lielāku vērību dzimumu attīstības jautājumam, īpaši saistībā ar nabadzības problēmu un sieviešu vietu darba tirgū. Sievietes bieži tiek diskriminētas darba tirgū: Ekonomikas ministrijas veikto mazo un vidējo uzņēmumu aptaujas pierāda, ka šādu uzņēmumu darba devēji dod priekšroku darba attiecību veidošanai ar vīriešu kārtas pārstāvjiem, lai gan pret sievietēm izvirzītie argumenti (piem., īpašas kvalifikācijas prasība) neatbilst abu kārtu izglītības līmeņa raksturojumam, jo sievietes patiesībā ir labāk izglītotas nekā vīrieši. Darba tirgū iekļuvušās sievietes vidēji saņem par 25 procentiem mazāk nekā vīrieši un koncentrējas zemāk atalgotās profesijās izglītības, veselības aizsardzības un sociālā aprūpes nozarēs. Nabadzības novērtējuma dati atklāj, ka nabadzība ir lielāka mājsaimniecībās, kuras vada sievietes, un pieaugot bērnu skaitam ģimenē. Augstākais nabadzības līmenis (51 procents) ir reģistrēts ģimenēs, kuras vada sievietes vecumā no 15 līdz 34 gadiem. Vairāk nekā puse no visiem bezdarbniekiem (58 procenti) ir sievietes. 16. Vides aizsardzība. Vides sadaļa ES iestāšanās sarunās tika slēgta 2001.gadā; tagad Latvija pilda acquis communautaire, lai līdz 2012.gadam panāktu pilnu atbilstību ES prasībām. Tas apliecina valdības centienus (i) saskaņot vides likumdošanu ar ES, (ii) turpināt uzsākto ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumu uzlabošanas programmu īstenošanu gandrīz 500 pašvaldībās un atkritumu saimniecības sakārtošanu visā valstī, realizējot ar vairāk nekā 800 atkritumu izgāztuvēm un to slēgšanu saistītas programmas, kā arī izveidojot bīstamo atkritumu savākšanas un galīgas iznīcināšanas sistēmu un (iii) kontrolēt gaisa tīrību un kvalitātes uzlabošanu. Tomēr ne visi vides aizsardzības jautājumi ir atrisināti. Piemēram, laukos atkritumu saimniecības pakalpojumi ir pieejami tikai 20 procentiem iedzīvotāju, bet ūdens apgāde un kanalizācija ir nodrošināta 77 procentiem valsts iedzīvotāju. Lai gan ūdens piesārņojums ir ievērojami samazinājies, pārējās vides piesārņojums vēl arvien ir aktuāls, tāpēc Latvija ir paredzējusi iesaistīties reģionālajā Baltijas jūras projektā, kuru atbalsta Globālā vides organizācija (Global Environment Facility). III. NĀKOTNES EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA UN NEPIECIEŠAMAIS FINANSĒJUMS 17. Nākotnes izaicinājumi. Latvijas ekonomiskos rādītājus pagaidām nav ietekmējusi Eiropā vērojamā ekonomiskā stagnācija, neskatoties uz lielo uz ES tirgiem eksportējamo preču apjomu; līdzīgi nav gaidāma ievērojama 11.septembra notikuma ietekme. Tautsaimniecība patiešām turpina strauji attīstīties ar izredzēm vidējā termiņā saglabāt augstus faktiskos IKP pieauguma tempus ar nosacījumu, ka tiks īstenota atbilstoša ekonomiskā politika. Ekonomiskā attīstība ir bijusi salīdzinoši spēcīga, inflācijas līmenis zems un TAI piesaiste ievērojama. Tomēr izaugsmes saglabāšanai nepieciešamie lielie privātie līdzekļi un ES acquis communautaire izpildei vajadzīgie valsts ieguldījumi prasa stingrāku fiskālo politiku. Tā palīdzēs noturēt tekošā konta deficītu, kas 2002.gadam prognozēts mazāks par 7 procentiem no IKP, līmenī, ko iespējams segt, neizdarot aizņēmumus. Pieņemot, ka ieņēmumi kā IKP daļa ir apmēram 37 procenti un rēķinoties ar iespēju, ka tie var samazināties, ja pazeminātos nodokļu likmes no darba ienākumiem, kā arī neņemot vērā notiekošo nodokļu un muitas vadības uzlabojumu rezultātus, šādas fiskālās politikas izmaiņas būs nepieciešamas galvenokārt ieņēmumu pozīcijās. Tas priekšplānā izvirza pensiju -8- sistēmas, civildienesta un budžeta vadības institucionālā aparāta reformas kā izšķirošās fiskālās struktūras ilglaicīgā saglabāšanā vidējā termiņā. 18. Papildus stabilai makroekonomiskai pārvaldībai Latvijai vajadzēs enerģiski īstenot arī pārējās strukturālās reformas, to skaitā tādas, kas sekmēs jaunu uzņēmumu veidošanu, darba tirgus elastību, valsts pārvaldes un izdevumu vadības uzlabošanu, reģionālo attīstību un sociālo pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu. Ja pasliktināsies makroekonomiskā vadība (galvenokārt dēļ tālākas fiskālās disciplīnas pasliktināšanās) un samazināsies strukturālo reformu programmas izpildes tempi, Latvijas vispārējā ekonomiskā izaugsme var būtiski pasliktināties. Tautsaimniecības attīstības prognozes pēc šādiem diviem scenārijiem (“Reforma” un “Lēna reforma”) ir dotas 2.tabulā. 2.tabula: Ekonomiskās prognozes 2001 2002 2003 2004 2005 2001 2002 2003 2004 2005 Reformu scenārijs (bāze) Lēno Reformu scenārijs Fakt. IKP pieaug. 7.0 5.0 6.0 6.0 6.0 7.0 4.5 3.0 3.0 2.0 temps (% gadā) PP eksporta 6.5 6.1 6.1 6.0 6.0 6.5 3.4 3.1 3.1 3.1 pieaug.(% gadā) PP importa 6.1 6.0 5.2 5.2 4.5 6.1 3.6 2.6 2.5 1.4 pieaug.(% gadā) Vald. fiskālais -1.4 -2.4 -0.8 -0.8 -0.5 -1.4 -2.5 -1.7 -1.4 -1.1 deficīts (% no IKP) TK bilance -6.8 -6.7 -6.3 -6.1 -5.6 -6.8 -6.3 -6.2 -6.1 -5.6 (% no IKP) Iekšzemes bruto 27.7 27.9 28.2 29.1 29.6 27.7 26.5 25.9 25.1 24.0 investīcijas (% no IKP) Privātā sekt. 24.2 24.0 24.3 24.2 24.4 24.2 22.6 22.0 20.7 19.1 invest.(% no IKP Valsts sekt. 3.5 3.9 3.9 4.9 5.2 3.5 3.9 3.9 4.4 4.9 invest.(% no IKP Bruto valsts 20.9 21.2 21.9 23.0 24.0 20.9 20.1 19.7 19.0 18.4 uzkrāj.(% no IKP Privātie uzkr. 19.0 18.6 18.8 18.9 19.1 19.0 18.7 17.4 16.0 14.6 (% no IKP) Valsts uzkr. 1.8 2.5 3.1 4.1 4.9 1.8 1.4 2.2 3.0 3.8 (% no IKP) Kopējais valsts 14.9 16.6 17.4 18.0 18.4 14.9 16.8 17.8 18.7 19.4 parāds (% no IKP) 19. Reformu scenārijs (bāzes piemērs). Pamatojoties uz B6.pielikumā izteiktajiem pieņēmumiem, īstenojoties reformu scenārijam, 2001.-2005.gada laikā faktiskais IKP gada pieaugums var vidēji būt 6 procenti, bet inflācijas tempi stabilizēsies vidēji zem 3 procentu līmeņa. Saskaņā ar šo scenāriju paredzams, ka, ja turpinās uzlaboties pēcprivatizācijas procesa vadība un samazināsies investīciju -9- barjeras un izmaksas, privātās investīcijas svārstīsies no 24,2 procentiem šobrīd līdz 24,4 procentiem 2005.gadā. Publisko jeb valsts investīciju pieaugums tiek prognozēts no 3,5 procentiem 2001.gadā līdz aptuveni 5,2 procentiem no IKP laika posmā līdz 2005.gadam, galvenokārt pateicoties ES iestāšanās investīciju prasībām. Labāki apstākļi uzņēmējdarbībai sekmētu privātā sektora investīciju palielināšanos, jaunu biznesa veidu un darbavietu parādīšanos. Valsts bruto uzkrājumu apjoms turpinās pieaugt (no 20,9 procentiem no IKP 2001.gadā līdz 24 procentiem 2005.gadā), bet tekošā konta deficīts pakāpeniski samazināsies līdz 5,6 procentiem no IKP. 20. Lēno reformu scenārijs. Ja Latvija samazinās fiskālā deficīta samazināšanas, strukturālo reformu īstenošanas un privatizācijas tempus, simulācijas rezultāti norāda, ka IKP pieauguma tempi 2001.-2005.gadā noslīdēs līdz vidēji 3,9 procentiem. Privāto investīciju apjomi veidos tikai 19,1 procentu no IKP 2005.gadā un ievērojami samazināsies valsts uzkrājumu apjomi. Eksporta pieaugums noritēs lēnāk (tempam samazinoties no 6,5 procentiem 2001.gadā līdz aptuveni 3 procentiem 2003.gadā). Ja tekošā konta deficīts, pateicoties daudz mazākiem importa apjomiem, varētu noturēties 6,2 procentu līmenī no IKP, Latvijas valsts kopējais parāds pieaugtu, 2005.gadā sasniedzot 19,4 procentus no IKP. 21. Nepieciešamais finansējums. Latvijas oficiālais ārējais parāds pēc starptautiskiem standartiem ir zemā līmenī (8% no IKP 2000.gada beigās). Latvijas Bankas tīrās starptautiskās rezerves pēc Krievijas krīzes ir turpinājušas pieaugt. Tuvākie ārējā parāda apkalpošanas maksājumi ir salīdzinoši nelieli (izņemot 2004.gadu, kad sākas 1999.gadā veiktā EUR 225 miljonu vērtā eiroobligāciju laidiena dzēšana). Saskaņā ar reformu scenāriju, ārējo maksājumu bruto apjoms 2002.-2004.gadam ir noteikts USD 2,6 miljardu vērtībā. Šādi līdzekļi ir nepieciešami, lai segtu USD 1,8 miljardu lielo tekošā konta deficītu, lai novirzītu apmēram USD 270 miljonus starptautisko rezervju palielināšanai un pārējo izmantotu valsts parādsaistību dzēšanai. Sagaidāms, ka 44 procentus šo visu vajadzību izdosies segt no tiešo ārvalstu investīciju līdzekļiem, kuru ieplūdi sekmēs atlikušo lielo uzņēmumu pārdošana ārzemju stratēģiskajiem investoriem, uzņēmējdarbības vides deregulācijas rezultātā uzlabotie noteikumi investīcijām un stabīla regulējošā vide. Valsts līdzekļi segs 12 procentus šo visu vajadzību. Tā kā valdība plāno vidējā termiņā samazināt fiskālo deficītu un, acīmredzot, izmantos augošās ES subsīdijas, notiks ārzemju aizdevumu apjomu samazināšanās, īpaši maz tiks izmantoti daudzpusējo donoru līdzekļi. Vēl atlikušos 44 procentus nepieciešamo līdzekļu nāksies iegūt no portfeļa investīcijām un Latvijas privātajam sektoram domātajiem aizdevumiem. IV. VALDĪBAS PROGRAMMA 22. Latvijas tautsaimniecības un attīstības uzdevumus šobrīd nosaka ES iestāšanās process, kas arī turpmākajos gados virzīs lēmumu pieņemšanu ekonomikas jomā. 2001.gada jūlijā Latvija pieņēma Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā, kas noteica valdības uzdevumus līdz 2003.gadam. Programmā ietverti Kopenhāgenas-Madrides kritēriji uzņemšanai ES, izvirzot sekojošas prioritātes: (i) Latvijas sabiedrības sagatavošana dalībvalsts statusam, (ii) - 10 - tautsaimniecības sagatavošana dalībai ES, (iii) gatavība pildīt dalībvalsts saistības un (iv) valsts pārvaldes atbilstības sagatavošana. Tajā izklāstīts mehānisms iestāšanās sagatavošanai būtiski svarīgo tiesisko, institucionālo un organizatorisko pārmaiņu vadīšanai un koordinēšanai. Izzūdot tiesiskām un institucionālām līdzdalības barjerām, galvenā vērība tiks pievērsta Nacionālajam attīstības plānam (NAP). Tā kā ES un Latvija par prioritāti uzskata sociālo un ekonomisko vienotību, NAP jākļūst par vienu no svarīgākajiem Eiropas integrācijas instrumentiem. 23. 2001.gada decembrī valdība apstiprināja NAP laika posmam no 2003. līdz 2006.gadam. NAP piešķirs vēl lielāku nozīmi ilgstošas ekonomiskās un sociālās attīstības prioritātēm un pēc iestāšanās Eiropas savienībā kļūs par pamatu sarunām ar Eiropas komisiju par strukturālo fondu līdzekļu piešķiršanu. Ar ES iestāšanās programmām un VPS atziņām saskaņotā NAP nosaka Latvijas trīs primāros stratēģiskos mērķus vidējam termiņam: (i) Ilglaicīgas ekonomiskās attīstības un konkurētspējas veicināšana. Atzīstot, ka konkurētspēja ir noteicošais faktors Latvijas attīstībai nākotnē, NAP izvirza mērķus radīt un nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi (ieskaitot nodokļus, kapitāla tirgu), veidot efektīvu fizisko infrastruktūru un izstrādāt efektīvas vides programmas, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu un e-pakalpojumus. Šādu mērķu sasniegšanai būs nepieciešami 73 procenti no visa NAP finansējuma, jo sauszemes transporta, vides infrastruktūras un naftas pārvades uzlabojumi prasa vislielākās investīcijas. Latvija arī plāno izveidot biznesam labvēlīgas zonas, jaunrades centrus un rūpniecības attīstības apgabalus. (ii) Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana. Atzīstot vajadzību visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt ekonomiskās darbības iespējas un vajadzīgās darba prasmes, NAP liek uzsvaru uz sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, par īpaši nozīmīgu uzskatot izglītības sistēmu, kas apmierinātu tautsaimniecības vajadzības; veselības aprūpes struktūru, kas uzlabo iedzīvotāju veselības stāvokli un risina atkarības un HIV/AIDS problēmas; realizējamas darba tirgus programmas, dzīvokļu nodrošinājumu, sociālā nodrošinājuma sistēmu, kas attiektos arī uz lauksaimniecībā strādājošiem. Šo mērķu sasniegšanai būs jāizmanto 9 procenti no NAP paredzētājiem izdevumiem, ieskaitot ieguldījumu izglītības, veselības un bezdarbnieku apmācības programmās, kā arī radot mājokļu finansēšanas garantiju mehānismu. (iii) Visas Latvijas izlīdzināta un ilgtspējīga attīstība. Attiecībā uz šo uzdevumu NAP paredz ilgtermiņa dabas resursu (piem., mežu) izmantošanu, pilsētu un lauku apvidu izlīdzinātu attīstību, sekmējot gan lauksaimniecisko, gan ar lauksaimniecību nesaistītu darbību, rūpnieciskās ražošanas attīstību reģionos un atbalstu visneattīstītākajiem valsts novadiem. Patreiz tiek izstrādātas programmas šī uzdevuma izpildei paredzot NAP finansējumu 18 procentu apjomā. 24. Valdība ir izstrādājusi vairākas ar PSAL (skatīt 26.punktu) un citiem Pasaules Bankas Latvijas programmas aspektiem saistītas stratēģijas. Blakus iepriekš (4.- 5.punktā) aplūkotajai Korupcijas novēršanas stratēģijai 2000.gadā Valdība pieņēma Nabadzības samazināšanas stratēģiju, kura izvirza īpašu uzdevumu uz pusi - 11 - samazināt nabadzīgo iedzīvotāju skaitu Latvijā tā, lai līdz 2015.gadam tas nepārsniegtu 10 procentus no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, un noteikt nabadzības slieksni. Stratēģija izklāsta politikas īstenošanas darbības, pakalpojumu un infrastruktūras investīciju vajadzības un sociālās palīdzības plānus, kas vērsti uz nabadzības mazināšanu valstī. Tā paredz kontroles mehānismu un nabadzības attīstības virzienu un tendenču novērtēšanas institūciju veidošanu. Valdība ir izveidojusi darba grupu šīs stratēģijas īstenošanai nepieciešamā nacionālā rīcības plāna izstrādei, piemēram, koordinējot ministriju, iestāžu un ciu dalībnieku nabadzības novēršanas darbības un veidojot labāku saikni starp nabadzības novēršanas pasākumiem un budžetu un finansēšanas programmām. Bez tam, 2001.gadā Valdība apstiprināja Valsts pārvaldes reformas stratēģiju 2001.- 2006.gadam, kurā izvirzīti vidēja termiņa mērķi (i) nodrošināt vienotu atsaucīgu valsts pārvaldi; (ii) radīt stabilu un efektīvu valsts izdevumu vadības sistēmu; (iii) panākt sabiedrības uzticību valsts pārvaldes sistēmai un līdzdalību tās darbībā; (iv) uzlabot publisko pakalpojumu kvalitāti un nodrošinājumu un (v) panākt, ka valsts pārvaldē strādā uzticami, kvalificēti un godīgi darbinieki. V. PASAULES BANKAS GRUPAS PALĪDZĪBAS STRATĒĢIJA 25. 1998.gada VPS. Kā norādīts iepriekšējā VPS, galvenie Bankas grupas palīdzības stratēģijas virzieni kopš 1998.gada ir: (i) atbalsts Latvijas centieniem panākt makroekonomisko un finansu stabilitāti; (ii) veicināt reformas valsts sektorā; (iii) sniegt palīdzību Latvijas privātā sektora attīstībai; (iv) palīdzēt Latvijai paaugstināt otrā līmeņa varas iestāžu rīcībspēju; (v) palīdzēt izstrādāt un ieviest tautas attīstības reformu programmas un attiecīgās institūcijas. Lai varētu realizēt visus izvirzītos uzdevumus, 1999.-2001.finansu gadam bija paredzēts gandrīz USD 150 miljonu liels finansējums, kā arī ievērojams ar finansējumu nesaistītu pasākumu kopums. Rēķinoties ar ārēja satricinājuma iespējām, Banka izteica gatavību nodrošināt papildus USD 75 miljonu finansējumu trīs gadu periodā ar nosacījumu, ka tiek ievērota un īstenota stingra makroekonomiskā un strukturālā politika. - 12 - 1.teksta bloks. Investīciju programmas rezultāti un mācība Kopš 1991.finansu gada Pasaules Banka ir finansējusi 17 projektus USD 393 miljonu vērtībā, no kuras jau ir izmantoti 28,6 miljoni dolāru. Šeit jāmin izglītības, veselības, pašvaldību pakalpojumu un infrastruktūras, lauksaimnieciskās darbības finansēšanas un lauku attīstības, centrālās siltumapgādes, atkritumu apsaimniekošanas, nodokļu sistēmas uzlabošanas un strukturālo pārkārtojumu projekti. Pēdējo piecu gadu laikā Darbības novērtēšanas daļa (DND) ir devusi savu, pie tam apmierinošu novērtējumu sešiem Latvijas projektiem. Projektu novērtējuma pārskatos norādīts uz Bankas finansēto programmu lielo lomu institucionālās attīstības un darbības spēju uzlabošanā. No šiem projektiem gūtas sekojošas atziņas: (i) valdības darbībai ir izšķiroša loma, (ii) valdības stratēģijā un starpsektoru izdevumu finansēšanā ir jāievēro lielāka konsekvence, (iii) prognozes par pašvaldību infrastruktūras projektu nepieciešamību ir bijušas pārāk optimistiskas, (iv) pašvaldību līmenī ir nepieciešams paplašināt institucionālās un regulēšanas iespējas, īpaši attiecībā uz pašvaldības spēju vadīt korporatizācijas un privatizācijas procesus, (v) Bankai būtu jāuzmanās, atbalstot jomas , kuras neizmanto citus finansējuma avotus un (vi) ar projektiem saistītie tiesiskie, regulēšanas un institucionālie jautājumi būtu jāatrisina pirms projekta apstiprināšanas. Lai gan DND atzinīgi novērtēja pirmo Programmatisko strukturālo pārkārtojumu aizdevumu (PSAL) par to, ka ir uzlabojusies valsts sektora darbība un uzticība tam, kā arī attiecības starp valsts un privāto sektoru, un līdz ar to šī projekta posma novērtējums bija apmierinošs; vienlaicīgi tika atzīmēts, ka projekts ir ļoti vai pat pārāk nereāls, ka tā sākuma posmā ir iztērēti pārāk lieli līdzekļi un ka šīs mācības ir jāņem vērā turpmākajos PSAL programmas realizācijas posmos. Da˛u projektu izpildes gaitas novērtējums ir bijis negatīvs. Tas parasti ir bijis saistīts ar: (i) projekta realizācijas iespējām jeb kapacitāti, (ii) dalībnieku finansējumu, (iii) projekta izstrādes problēmām un (iv) apgādi jeb pasūtījumu izpildi. Šobrīd neviens no procesā esošajiem projektiem nav saņēmis negatīvu novērtējumu. Runājot par Rīgas pilsētas siltumapgādes projektu, kuru Bankas valde apstiprināja 2000.gada augustā, jāsaka, ka Latvijas Valdība pieņēma lēmumu neizsniegt valdības garantijas, jo mainīja savu attieksmi (kam Banka nepiekrita) attiecībā uz centralizētās siltumapgādes ilgtermiņa dzīvotspēju salīdzinājumā ar tiešo pieslēgumu gāzes sistēmai. Tādējādi šis projekts tika anulēts. Vēl jāatzīmē, ka jau noslēgtā Jelgavas centralizētās siltumapgādes projekta novērtējums nebija viennozīmīgs, jo projekta gaitā pilnībā tika izpildīti visi tehniskie uzdevumi, tomēr uzņēmuma korporatizācijas procesa aizkavēšanās un neatbilstošas regulējošās struktūras dēļ neizdevās panākt tā finansiālo dzīvotspēju. Banka Latvijā ir veikusi divus uzraudzības novērtējumus - Valsts finansu grāmatvedības novērtējumu (Country Financial Accountability Assessment, CFAA) 1997.gadā un Valsts apgādes novērtējumu (Country Procurement Assessment, CPA) 2001.gadā. CFAA analizēta uzskaite un audits Latvijā, lai noteiktu atbilstību Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (International Accounting Standards, IAS) un ES prasībām, kā arī piedāvāta rekomendāciju izpildes rīcības programma. Tam sekoja EU PHARE finansēta tehniskā palīdzība. Šobrīd Latvija ir guvusi ievērojamus panākumus IAS ievērošanā un to ES direktīvu izpildē, kuras attiecas uz grāmatvedības standartiem. Izstrādājot savu jauno apgādes likumu, kurš stājās spēkā 2001.gada jūlijā, un nolūkā prognozēt turpmāko apgādes procesa reformu, Valdība lielā mērā balstījās uz CPA ziņojumu un tam sekojošiem Bankas speciālistu komentāriem. Tagad Latvijai ir svarīgi veikt pasākumus, lai pieņemtu standarta konkursa piedāvājuma dokumentāciju un ieviestu lielāku atklātību un drošību apgādes procesos. Ja Bankas darbības sākumā Latvijā ar projektu īstenošanu saistītās zināšanas gandrīz vienīgi bija ārzemju konsultantu un speciālistu prerogatīva, pēdējie projekti lielā mērā jau balstās uz vietējiem spēkiem. PB Rīgas birojs atbalsta neoficiāla sakaru tīkla veidošanu projekta ieviešanas vienību darbiniekiem un ir atvēris savu interneta diskusiju lapu, ar kuras starpniecību projekta vienību darbinieki var apmainīties pieredzē, uzdot jautājumus un saņemt jaunāko Bankas informāciju par apgādes un finansu vadības, kā arī apmācības iespēju jautājumiem. - 13 - 26. Kopš iepriekšējās VPS apspriešanas Valdē ieviešanas process ir noritējis sekmīgi. 1999.-2001.finansu gada laikā investīciju aizdevumi sešos projektos sasniedza 97 miljonu ASV dolāru vērtību; Banka ir izsniegusi arī vienu PSAL aizdevumu 40 miljonu dolāru apjomā. Šie aizdevumi ir paredzēti projektiem izglītībā, veselības aprūpē, vides aizsardzībā (cieto atkritumu saimniecībai), lauku attīstībai un centralizētai siltumapgādei (pēdējais projekts tomēr netika apstiprināts un ir anulēts, skatīt 1.teksta bloku). Lieli, ar finansējumu nesaistīti pasākumi attiecas uz Nabadzības novērtējumu, ziņojumiem par fiskālo decentralizāciju, finansu sektora novērtējumu, valsts apgādes sistēmas novērtējumu un Valsts izdevumu pārskatu. Bez tam, Banka ir izsniegusi trīs Institucionālās attīstības fonda (Institutional Development Fund, (IDF) grantus regulēšanas sistēmas radīšanai, valsts sektora reformas atbalstam un atklātības ieviešanai. Liela palīdzība tika sniegta, sagatavojot PSAL. Šīs programmas ietvaros tika piešķirti divi Politikas un cilvēkresursu attīstības fonda (Policy and Human Resources Development Fund) granti, lai finansētu institucionālās reformas detalizētai plānošanai nepieciešamo tehnisko palīdzību. Latvijā aktīvi darbojas Starptautiskā finansu korporācija, kuras investīcijas finansu tirgus, telekomunikāciju, mežsaimniecības un pilsētu attīstības projektos ir sekmējušas jaunu darbavietu rašanos un vispārējo izaugsmi. Ārvalstu investīciju konsultatīvais dienests (Foreign Investment Advisory Services, FIAS) turpina darbu pie investīciju vides problēmas un 1999.gadā veica pētījumu par administratīvajiem šķēršļiem investīcijām Latvijā. 27. Laika posms no 2002.-2005. finansu gadam. 2002.-2005.gada periodam Latvija ir lūgusi Pasaules Bankas grupas finansējumu un nefinansiālo palīdzību sekojošiem mērķiem: i. tāda programmu jeb politikas pamata veidošanai, kas sekmē izaugsmei, jaunu uzņēmumu darbībai un darbavietu radīšanai nepieciešamo makroekonomisko stabilitāti; ii. izšķirošo valsts sektora reformu atbalstam, lai paaugstinātu Valdības darbības efektivitāti; iii. izlīdzinātas un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai ārpus Rīgas, līdz ar to sekmējot nabadzības mazināšanu šajos apgabalos un iv. lielām programmām sociālajā sektorā, lai nodrošinātu efektīvākus un labākas kvalitātes pakalpojumus visā valstī. Uzmanība tieši šādām jomām saskan gan ar dokumentā Framework for World Bank Group Support to EU Accession Countries of Central and Eastern Europe pausto pieeju, gan ar Pasaules Bankas un citu ārvalstu aģentūru darbības mērķiem Latvijā. Turpmākajās sadaļās šie četri galvenie Bankas programmu un 2002.-2005.gada palīdzības stratēģijas komponenti ir izklāstīti sīkāk. Makroekonomiskās stabilitātes veicināšana izaugsmei, jaunu uzņēmumu darbībai un jaunu darbavietu radīšanai 28. Lai turpinātu nepārtrauktu izaugsmi, Latvijai svarīgākais būs saglabāt makroekonomisko stabilitāti. Savukārt, lai saglabātu stabilitāti, steidzīgi jāizpilda Latvijas strukturālo un valsts sektora reformu plāns. Šajā pārejas posma punktā - 14 - Latvijai jākoncentrē uzmanība uz nākotnes pasākumiem, lai ļautu plašām tautas masām baudīt izaugsmes un sasiegumu nestos augļus. Piemēram, darba tirgus reforma un jaunu uzņēmumu un darbavietu rašanās politika būs izšķirošie faktori, lai Latvijai izdotos izvairīties no bezdarba līmeņa paaugstināšanās. Bankas Grupa turpinās sadarboties ar Latvijas Valdību gan dialoga, gan programmu aizdevumu veidā, lai atbalstītu reformu procesus makroekonomikas un fiskālajā jomā un finansu sektorā, kā arī lai veicinātu investīciju vides pārmaiņas. 29. Patreiz tapšanas stadijā esošā PSAL 2 ietvaros Banka palīdzēs veidot un stiprināt atbilstošu makroekonomisko struktūru, arī atbilstošu valsts izdevumu vadības sistēmu. Ņemot vērā vēl arvien lielo tekošā konta deficītu un fiksēta valūtas maiņas kursa kārtību, ļoti nepieciešams atgriezties pie stingri taupīgas fiskālās politikas. Lai gan gandrīz visas svarīgākās PSAL 2 paredzētās strukturālo reformu darbības ir veiktas, Banka nesteidzas iesniegt šī aizdevuma projektu apspriešanai Valdē, jo pastāv zināmas bažas par makroekonomisko un, pirmkārt, jau fiskālo stāvokli. Pēc saskaņojuma ar SVF PSAL-2 2002.gadam prognozē deficītu 1,5 procentu apjomā no IKP, bet Valdība budžetā paredz 2,4 procentu deficītu (skatīt 11.punktu). Tad, kad Latvija atjaunos stabīlu makro pamatu, kura rādītājs būs arī atbilstošs fiskālais deficīts, kas acīmredzot arī parādīsies līgumā ar SVF par 2002.gada uzdevumiem, un ar nosacījumu, ka strukturālo reformu īstenošana netiks pārtraukta, PSAL 2 tiks iesniegts apspriešanai Valdē. 30. Lai panāktu labāku izdevumu atbilstību politikas prioritātēm, svarīgs fiskālo pārkārtojumu aspekts ir valsts izdevumi un to reforma. Sekojot Valdības lūgumam, Banka izstrādāja un apsprieda Valsts izdevumu pārskatu (VIP) , kas analizēja vidējā termiņā realizējamās izdevumu programmas vājās vietas, ņemot vērā uzdevumu samazināt fiskālo deficītu un panākt labāku stratēģisko prioritāšu atspoguļojumu budžeta līdzekļu sadalījumā, tas ir, līdzekļu piešķiršanā tām valsts aktivitātēm, kuras sekmē investīciju piesaistīšanu un attīstību. Veicot VIP, atklājās, ka, neskatoties uz daudzu uzskaites un fiskālās vadības uzlabošanas prasību izpildi, Latvijai tomēr ir pārāk daudz pozīciju bez finansējuma un liels skaits ārpusbudžeta līdzekļu un ka valsts budžeta izpildes gaitā pārāk paļaujas uz iespējamo budžeta labošanu. Latvija arī pārliecinās par to, ka līdzekļi, kas nepieciešami uzņemšanai ES, palielina spiedienu uz budžetu. PSAL programma atbalsta vidēja termiņa izdevumu programmas un citu no VIP izrietošu uzdevumu izpildi. 31. Latvijas finansu sektors, kam ir svarīga nozīme valsts ilgtermiņa attīstībā, atgūst spēkus pēc Krievijas krīzes negatīvo seku iedarbības. 1998.gadā veiktais Makro-finansiālās neaizsargātības pētījums (Macro-Financial Vulnerability Study) norādīja uz iespējamām vājām vietām - cita starpā atkarību no NVS līdzekļiem un neatbilstošo struktūru dažādu finansu institūciju, atskaitot bankas, uzraudzībai. Lai palīdzētu pārvaldes institūcijām uzlabot un labāk koordinēt finansu institūciju uzraudzību, 2001.gadā tika izveidota vispārēja regulējoša aģentūra - Finansu un kapitāla tirgus komisija. 2001.gada tika īstenota kopīga Pasaules Bankas /SVF Finansu sektora novērtēšanas programma (FSAP). Tā atklāja vairākus nozīmīgus panākumus banku sektora nostiprināšanā un ārzemju investoru piesaistē. Tika secināts, ka Latvijas finansu sektors ir atguvies no Krievijas finansu krīzes trieciena un ir radīts stingrs pamats tālākai attīstībai. FSAP pievērsa uzmanību arī jaunās - 15 - finansu uzraudzības sistēmas atbilstīgai darbībai, jo tā nākotnē būs izšķirošais finansu sistēmas drošības un stabilitātes garants. 32. Starptautiskā finansu korporācija aktīvi darbojas Latvijā un tai ir nozīmīga loma attīstības un jaunu darbavietu veicināšanā. Šobrīd tā ir ieguldījusi 18 miljonus dolāru divos projektos, un drīzumā, kad tiks uzsākts nesen apstiprinātais pilsētu attīstības projekts, šī summa var dubultoties. Nākotnē izsniedzot līdzekļus finansu starpniekiem, SFK īpaši plaši iesaistīsies sarežģītos privatizācijas procesos, ļoti apjomīgos projektos, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu darbības atbalstīšanā. Kopš Latvija iestājās SFK 1992.gadā, korporācija ir ieguldījusi līdzekļus finansu tirgus, telekomunikāciju, me˛saimniecības un pilsētu attīstības projektos, papildus tam uzņemoties arī konsultantu saistības vairākās nozarēs. Sakarā ar to, ka Latvija tuvojas uzņemšanai ES un palielinās privātā sektora dalība finansēšanas procesā, SFK turpmāk novirzīs savu finansējumu un konsultatīvos pakalpojumus jomās, kurām nākotnē būs liela ietekme uz attīstību, kas dos nozīmīgu sociālo labumu, sekmēs institūciju nostiprināšanos vai kurās projekti ir pārāk apjomīgi un/vai sarežģīti, lai piesaistītu privātā sektora finansējumu. MIGA sniedz Latvijai atbalstu, lai palīdzētu attīstīt investīciju marketinga pakalpojumus. Tā sadarbojas ar Latvijas Attīstības aģentūru, lai tā varētu izmantot MIGA on-line investīciju marketinga pakalpojumus un iesaistītu to Ārvalstu tiešo investīciju biržas (Foreign Direct Investment Exchange) darbībā. 33. Lai jaunie un pārveidotie uzņēmumi varētu darboties kā dinamiski izaugsmes un darbavietu radīšanas dzinēji, Latvijai ir jāpanāk, lai Valdības iejaukšanās preču un ekonomisko resursu tirgū ar regulējošiem pasākumiem nenomāc tirgus dalībnieku ienākšanu, darbības pārtraukšanu un attīstību. Sakarā ar lielo bezdarbu Latvijā 13 procentu līmenī papildus FIAS veiktajiem pasākumiem attiecībā uz administratīviem šķēršļiem darbības uzsākšanai (skat. 2.teksta bloku) Valdība ir lūgusi Pasaules Bankas grupu palīdzēt izanalizēt darba tirgus un bezdarba problēmas. Vispirms iepazīstot nozares, kurās tiek radītas jaunas darba vietas un izzinot darba tirgus restrukturizācijas motīvus, 2003.finansu gada Darba tirgus pētījums (Labor Market Study) analizēs bezdarba reģionālās atšķirības un elastīgākas darba tirgus politikas izstrādes iespējas nolūkā likvidēt augstā bezdarba līmeņa radītās sekas. Paredzēts, ka pētījums apskatīs šķēršļus, kādi rodas, pārejot no viena darba otrā; to, cik saistoša ir minimālā alga; nodokļu iespaidu uz darba ienākumiem; darba likumdošanas uzspiestos ierobežojumus; algu koriģēšanas ierobežojumus un sociālo atvieglojumu stimulējošo dabu. - 16 - 2.teksta bloks. FIAS darbība Latvijā 1999.gada sākumā FIAS Latvijā veica pētījumu par administratīvajām barjerām investīcijām. Pētījuma ziņojumā iekļautās rekomendācijas izskatīja Ministru prezidenta izveidota darba grupa, kurā bija pārstāvēti uzņēmēji un valsts sektors. Tika izstrādāts un pieņemts Rīcības plāns investīciju klimata uzlabošanai. Valdība griezās pie FIAS ar lūgumu palīdzēt realizēt šo plānu, cita starpā konsultējot celtniecības atļauju izsniegšanas procesa vienkāršošanas un dažādo uzņēmējdarbību regulējošo inspekciju atbildības un klientu apkalpošanas jautājumos. FIAS darbība sekmēja imigrācijas procedūru liberalizācijas un zemes izmantošanas ārzemju investīcijām reformu, kā arī jaunu, vairuma inspekciju tiesības un atbildību skaidrojošu valdības noteikumu izstrādi. Valdība arī ierosināja, lai Rīcības plāna pasākumi tiktu iekļauti PSAL nosacījumos. Tā kā Latvija bija viena no visveiksmīgākajām FIAS klientēm investīciju barjeru likvidēšanas ziņā, tā tika izvēlēta par jauna FIAS pilotprojekta realizācijas vietu. Tā mērķis ir izstrādāt administratīvo barjeru pašnovērtēšanas instrumentus, kurus Latvija varētu izmantot gan reformu procesa panākumu un ietekmes kontrolei, gan visas valsts pašvaldību darbības novērtēšanai 34. 2004.finansu gadā ir plānots sagatavot Valsts ekonomikas memorandu (VEM), kurā tiks apkopoti Latvijas reformu sasniegumi un analizētas ekonomiskās attīstības iespējas un ilgtspēja tālākā nākotnē. Pēdējos gados pakalpojumu joma ir attīstījusies straujāk nekā pārējā tautsaimniecība, un 2001.gadā tās IKP daļa ir pieaugusi no 62 procentiem 1997.gadā līdz apmēram 71 procentam 2001.gadā. Šajā, galvenokārt Rīgā koncentrētajā jomā ieplūst TAI lauvas tiesa, un tas ir iemesls straujai attīstībai. Sakarā ar lielu atkarību no NVS noieta tirgiem, rūpniecība smagi cieta no Krievijas krīzes. Tā rezultātā rūpnieciskās ražošanas IKP daļa samazinājās no 32 procentiem 1997.gadā līdz 26 procentiem 2001.gadā, bet visa industrija pakāpeniski sāk orientēties uz ES tirgiem. Pētījums pievērsīsies nākotnes izaugsmes avotiem, analizēs galveno Latvijas rūpniecības nozaru (piem., mežsaimniecības, pārvadājumu pakalpojumu un citu) nākotnes attīstības izredzes un iespējamās grūtības. Lauksaimniecība sašaurinās; tās IKP daļa bija 6 procenti un nodarbinātība 19 procenti 1997.gadā, bet attiecīgie 2001.gada rādītāji ir 4 un 14 procenti. Ar mērķi uzlabot lauku politiku un nodrošināt mazus kredītus 1998.gadā tika apstiprināts Piemērojamas programmas aizdevuma (PPA) pirmais posms lauku attīstībai, bet sakarā ar citu kreditoru resursu piedāvājumu finansējums PPA 2.posmam netika pieprasīts. Ņemot vērā vēl joprojām lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku smagās zema darba ražīguma un ienākumu problēmas, kas daudziem liedz attīstīties ekonomiski un celt izglītības līmeni, Banka plāno Latvijā veikt ESD kā ieguldījumu VEM , kurš būs veltīts lauku darba ražības un konkurētspējas celšanas jautājumiem. VEM sniegs arī Latvijā veikto reformu rezultātu novērtējumu, analizēs pārvaldes uzlabojumus un izdarīs secinājumus par to, kā Valdības politika un programmas var palīdzēt paaugstināt Latvijas konkurētspēju vidējā un ilgā termiņā. 35. Banka ir paredzējusi nodarboties arī ar ZE jautājumiem, kam ir liela nozīme tautsaimniecības ražības uzlabošanas kontekstā. Pēc konferencēm un dažādas tehniskās palīdzības, kas tiks sniegta sākot ar 2002.gada februāri, Banka palīdzēs - 17 - Latvijai izstrādāt savu ZE stratēģiju. Turpmākos darbības virzienus noteiks pēc tam, kad būs izstrādāta šī stratēģija. Valsts sektora reforma un cīņa ar korupciju pārvaldes uzlabošanai 36. Valsts sektora reforma vēl arvien ir viena no Latvijas Valdības prioritātēm, īpaši saistībā ar iestāšanos ES. Atklātība un publiskās administrācijas institucionālā uzbūve ir materiāls, uz kā balstās laba valsts iekārta, kas kalpo tautai un atbilst mūsdienu tirgus ekonomikas prasībām. Latvijas attīstības uzdevumu izpilde ir atkarīga no efektīvas valsts pārvaldes visos līmeņos (centrālajā, vietējā). Tomēr neskatoties uz to, ka Valdība ir pasludinājusi valsts sektora reformu par prioritāti, pilnīga publiskās administrācijas pārkārtošana kavējas. Piemēram, ES progresa ziņojumos atkārtoti tiek uzsvērta nepieciešamība uzlabot valsts sektora administratīvās un audita spējas. Šādu reformu īstenošana ir nosacījums dalībai ES. 37. Pasaules Bankas sadarbība ar Latviju sākās ar darbu pie reformām valsts sektora resursu vadībā un darbības uzlabošanu pēc 1995.gada Banku krīzes. Veicot sākotnējās reformas, atklājās, ka ministriju uzbūve un funkcijas lielā mērā saglabā no Padomju Savienības mantoto kārtību: tirgus regulēšana bija ļoti plaša un nerezultatīva, uzskaite valsts sektorā nepilnīga un daudzu pakalpojumu nodrošinājums neefektīvs un pakļauts korupcijai. Šo problēmu risināšanā valdība sāka īstenot divvirzienu stratēģiju. Pirmais virziens skar valsts administrāciju, veicot reformas, kuru uzdevums ir uzlabot struktūru, funkcijas un valsts sektora pārvaldes efektivitāti un stimulus amatpersonām. Otrais atzars attiecas uz korupcijas novēršanu, lai panāktu valsts sektora lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmības un ierēdņu atbildības paaugstināšanu. 38. 1995.-1999.gada laikā šīs stratēģijas izstrādei un sākotnējai ieviešanai Valdība lūdza Bankas atbalstu galvenokārt tehniskās palīdzības veidā. Sakarā ar izvirzīto mērķi uzlabot valsts sektora atbildību un novērst korupciju 1996.gadā Latvija kļuva par Pasaules Bankas grupas pirmo dalībnieci, kas atsaucās uz Bankas piedāvāto palīdzību pretkorupcijas programmu sagatavošanā. Banka palīdzēja Latvijas valdībai izveidot Korupcijas novēršanas padomi (KNP) un izstrādāt Korupcijas novēršanas programmu, - 18 - kurā izklāstītas trīs tēmas - izglītošana, novēršana un likumu ievērošana. Banka atbalstīja KNP pārskatu par uzņēmējdarbību, mājsaimniecībām un valsts 3.teksta bloks. Programmatiskais strukturālo pārkārtojumu aizdevums Latvijai 1998.-99.gada finansu sajukums Krievijā dramatiski izmainīja Latvijas makroekonomisko situāciju un atklāja virkni trūkumu Latvijas valsts sektora pārvaldē , draudot ar pārejas periodā gūto panākumu iznīcināšanu. Lai to nepieļautu, Valdība lūdza SVF izstrādāt programmu, kas, pirmkārt, bija vērsta uz makroekonomiskās stabilizācijas panākumu nostiprināšanu, kā arī lūdza Bankas atbalstu reformu programmai, lai uzlabotu valsts sektora reitingu, efektivitāti un lietderību, arī attiecībā uz fiskālā deficīta pamatā esošajiem strukturālajiem jautājumiem. Latvijas reformu programma ir Valdības institucionālās spējas veidošanas programma ar mērķi sniegt efektīvu atbalstu un sadarboties ar privāto sektoru, kā arī lai galīgi noformulēta pārejas perioda uzdevumus. Tāpēc PSAL programmas centrā ir pakāpeniska pārvaldes spēju veidošana un institucionālā reforma četrās noteiktās bet savstarpēji saistītās jomās, kam ir kopīgs uzdevums - atgriezties pie ilgtspējīgas attīstības. Tās ir: (i) stabilai attīstībai nepieciešamā makroekonomiskā pamata atjaunošana, (ii) valsts sektora presti˛a uzlabošana, (iii) valsts sektora institucionālās kapacitātes nostiprināšana un (iv) saprātīgu attiecību un sadarbības veidošana starp valsts un privāto sektoru. Reformu jomas Prioritātes PSAL programmas sasniegumi Fiskālā un • Krievijas krīzes rezultātā radušos • Pēc SVF atbalstīto pasākumu īstenošanas monetārā politika makroekonomiskās neatbilstības likvidēšana ekonomika ir atveseļojusies pēc Krievijas krīzes. Tomēr pēc nelielas samazināšanās fiskālais Pensiju reforma • Pensiju sistēmas finansiālās pastāvēšanas deficīts 2002.gadā atkal ir augsts. nodrošināšana • Latvijā ir pilnīgi ieviesta trīspakāpju sistēma, lai nepieļautu, ka demogrāfiskās tendences destabilizē makroekonomisko situāciju. Korupcijas • Korupcijas iespējas novēršana • Kontrole ir institucionalizēta, tiesnešiem novēršana izskatāmās lietas piešķir izlases veidā un lēmumi tiek publicēti elektroniskā veidā. • Atskaitīšanās un atklātuma veicināšana • Ir pieņemts likums par valsts sektora aģentūru Valdības atbildība atbildību. Pieņemti divi citi likumi - par piekļūšanu un atklātums valsts informācijai un par administratīvo procesu. Administratīvā • Valsts sektora uzbūves vienkāršošana • Ir apstiprināts valsts sektora reformu programmas efektivitāte • Valsts sektora produktivitātes un izpildes plāns un grafiks, lai noteiktu struktūrai caurskatāmības palielināšana atbilstošus uzdevumus. • Darbinieku pieņemšanas/štatu Cilvēkresursu saglabāšanas stimulu uzlabošana • MK ir pieņēmis koncepciju par plašu, vienotu un vadība caurskatāmu algu sistēmu. • Vienotas un caurskatāmas publiskās Valsts izdevumu uzskaites un atskaišu sistēmas veidošana • Visu no budžeta finansējamo pasākumu izdevumi vadība • Uzlabot resursu izmantošanas atbildību ir iekļauti budžetā. • Visām no valsts budžeta finansētām iestādēm • Nozaru ministrijās radīt uz darbības jāiesniedz gada audita ziņojumi. Ievērojami rezultātiem vērstus bud˛etus uzlabotas ministriju iekšējā audita spējas. • Valdība ir pieņēmusi lēmumu; ieviešanu atbalsta • Izstrādāt vidēja termiņa budžetu nesen pabeigtais VIP. Uzlabota politikas • Palielināt vietējās varas atbildību saskaņošana centrālajā valdībā. • VIP palīdz ieviešanas procesā. • Novērst nabadzības seku ietekmi uz • Ir sākts darbs pie integrētas finansu un uzskaites mājsaimniecībām procedūras pašvaldībām. Sociālā palīdzība • Ir ieviests standarta sociālās palīdzības pabalsta pilotprojekts. Valdība ir pieņēmusi lēmumu ieviest garantētu minimālo ienākumu. Privatizācija un • Privātam sektoram nodot atlikušās lielākās • Privatizācijas process atbilst starptautiskiem regulēšana valsts komercfirmas, vienlaicīgi sekmējot principiem, tā atlikušajā posmā piedalās atzītas stabilu pārvaldes struktūru veidošanu investīciju bankas/konsultanti; sadalīta gāzes • Panākt vienotu pieeju finansu un kapitāla kompānija, tomēr privatizācijas procesa uzdevumi tirgus uzraudzībā un nostiprināt finansu nav pilnībā izpildīti Finansu uzraudzības sistēmu, īpašu uzmanību uzraudzība pievēršot nebanku finansu iestādēm • Ir izveidota un darbojas vienotas uzraudzības • Tiesisko un regulējošo procesu uzlabošana aģentūra. • Apstiprināta metodoloģija tiesisko un regulējošo darbību seku analīzei Valdības lietošanai, Uzņēmēj-darbības izstrādājot jaunus likumus un notiekumus; regulēšana Finansu ministrija izskata visu jauno priekšlikumu izmaksas vairāku gadu garumā. 19 amatpersonām, kurā atklājās svarīgākās jomas, kurās jāveic turpmākās reformas. 1997.gadā Valdība pieņēma savu pirmo Valsts pārvaldes reformas stratēģiju, kuras finansējumu nodrošināja TAI grants. Tajā pašā gadā Valdība lūdza ar Bankas atbalstu veikt korupcijas riska novērtējumu nodokļu un muitas administrācijā, kura rezultātā radās Bankas finansēts Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projekts, kas patreiz tiek īstenots. 39. Latvija bija otrā Pasaules Bankas grupas valsts, kas savu pārvaldes uzdevumu realizēšanai ierosināja PSAL programmu, ko apstiprināja 2000.gada martā. Šajā VPS paredzēts, ka arī turpmākajos gados šo uzdevumu veikšanai tiks izmantotas PSAL programmas un aizdevumi. Konkrēti runājot, PSAL 2 un trešās PSAL programmas sagatavošana nodrošinās konsultatīvus politikas izstrādes pakalpojumus un programmatiskās plānošanas palīdzību, kā arī atspoguļos vienošanos par atsevišķiem pasākumiem, kurus Latvija veiks, pildot uzdevumus. Tika izvēlēta PSAL struktūra palīdzības sniegšanai, kas joprojām tiek uzskatīta par pareizu, jo nodrošina ilgtspējīgu Valdības un Bankas sadarbību plašākā laika posmā, ļauj turpināt dialogu par valsts sektora apjomiem un regulēšanas un īpašuma formu reformas jautājumiem un savstarpēji vieno aizdevumu lēmumus, Valdības saistības un faktisko reformu īstenošanas procesu. PSAL uzskata par labāku nekā parasto SAL, jo ar pārvaldes uzlabošanu un valsts sektora vadību saistītie pasākumi parasti ietver daudzskaitlīgas darbības daudzās jomās, prasa veikt laikietilpīgus institucionālus pārkārtojumus, pieļauj aizdevuma nosacījumu izmaiņas programmas attīstības gaitā. 40. Banka turpinās sniegt palīdzību Valdībai īstenot Valsts pārvaldes reformas un Korupcijas novēršanas stratēģiju, sadarbojoties turpmāko PSAL un tehniskās palīdzības sagatavošanā, pamatojoties uz sasniegumiem valsts sektora reformu izstrādē un ieviešanā. Viena no svarīgākajām jomām palīdzībai valsts administrācijas reformā būs politikas saskaņošanas, stratēģiskās plānošanas process un abu nodrošināšanas uzlabošana. Otrs svarīgākais jautājums būs algu jeb darba samaksas reforma, ar kuru Valdība plāno radīt caurskatāmu algu skalu sistēmu, kas būs pievilcīga un noturēs kvalificētus un godīgus darbiniekus. Ministru kabinets ir apstiprinājis algu reformas koncepciju, algu skala un darbības rezultātu novērtēšanas kritēriji ir izstrādāti, bet pie ieviešanas mehānisma vēl jāstrādā. Trešais palīdzības virziens attiecas uz valsts sektora aģentūru reformu ar jaunu likumu centrā, kas paaugstinās aģentūru efektivitāti un atbildību un nodrošinās to finansējuma iekļaušanu kopējā budžetā. 41. Attiecībā uz korupcijas novēršanu Banka vairāk koncentrēs uzmanību uz palīdzību Latvijai valsts nozagšanas jautājuma risināšanā, kas atspoguļo ziņojuma “Cīņa pret korupciju pārejas periodā” atziņas. Plānotā palīdzība sastāvēs no atbalsta Latvijas centieniem nostiprināt korupcijas apkarošanas institūcijas, ieskaitot stratēģisko un darbības uzlabošanas palīdzību Korupcijas novēršanas birojam, kas oficiāli tiks dibināts 2002.gada maijā, un īstenot pārstrādāto Korupcijas novēršanas likumu. Bankas tehniskās palīdzības mērķis būs palīdzēt Valdībai sagatavot darbības interešu konflikta un nelikumīgas iedzīvošanās jautājumu risināšanai, kā arī ieviest lielāku atklātību politisko partiju finansēšanas kārtībā. Jau izstrādātā valsts sektora programma ar tajā likto uzsvaru uz politikas sagatavošanas spēju uzlabošanu un politikas veidotāju atbildības paaugstināšanu kopā ar konkurētspējīga privātā sektora efektīvas regulēšanas pamata radīšanas pasākumiem (skat. 43.punktu) un plašāku sabiedrības iesaistīšanu Valdības darba kontrolē (skat. - 20 - 4.teksta bloku) tiek uzskatīti par pirmajiem soļiem, kas palīdzēs Latvijai vidējā termiņā atrisināt ar valsts nozagšanu saistītās problēmas. 42. EU PHARE ir sniegusi palīdzību tiesu sistēmas reformai, piedaloties likumprojektu sagatavošanā, sadarbības veicināšanā un finansējot apgabala un reģionālo tiesu datortehnikas iegādi. Nolūkā veicināt atklātību un atbildību valsts sektorā Banka palīdzēs Valdībai ieviest divus jaunus likumus, no kuriem viens paredz lielāku iespēju piekļūt un izmantot valsts sektora informāciju, bet otrs nosaka administratīvo lēmumu pieņemšanas procesa un pārsūdzības vadlīnijas, šim nolūkam izmantojot nesen apstiprināto TAI grantu. Cenšoties uzlabot tiesu sistēmas atbildību, Banka sniegs Latvijai tehnisko palīdzību tādu tiesas lēmumu pieņemšanas atklātības paaugstināšanas pasākumu plānošanā kā, piemēram, tiesu un tiesnešu darbības pārbaudes procedūras reforma. 4. teksta bloks. NVO kontrolē privatizācijas procesa norisi NVO arvien vairāk iesaistās korupcijas novēršanas pasākumos. To līdzdalība ir mainījusies no konsultācijām un ieteikumiem Korupcijas novēršanas programmas tiesisko normu saturā uz piedalīšanos Korupcijas novēršanas padomes (stratēģisks, konsultatīvs orgāns, kurā plaši pārstāvētas ministrijas, aģentūras un tieslietu sistēma) darbā un privatizācijas procesa kontrolē. Runājot par privatizāciju, Transparency International Latvijas nodaļas Delna iesaistīšanās valsts lielākā uzņēmuma Latvijas kuģniecība privatizācijas procesā ir visuzskatamākais piemērs. Latvijas Privatizācijas aģentūra noslēdza memorandu ar nevalstisko organizāciju Delna, kas nosaka NVO tiesības un pienākumus uzraudzības procesā. Organizācijai pilnībā bija pieejama ar privatizāciju un konkursu saistītā informācija un tai bija tiesības piedalīties sanāksmēs, ieskaitot arī Ministru kabineta sēdes. Delnas pārstāvjiem bija jāievēro konfidencialitātes likums un tie nevarēja iejaukties lēmumu pieņemšanas gaitā. Uzraudzības procesu plaši atspoguļoja prese un tas bija bezprecedenta gadījums, jo iepriekš nekad NVO nebija uzraudzījusi valdības lēmumu pieņemšanas gaitu. 43. Valdības uzdevums ir radīt caurskatāmu un stabilu regulējošo pamatu infrastruktūras pakalpojumiem nolūkā aizsargāt sabiedrības intereses, veicināt konkurenci un paaugstināt regulēto nozaru efektivitāti. Ir pieņemts likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoru, kas veido nepieciešamo tiesisko bāzi. Regulēšanas reforma tiek īstenota centrālā un pašvaldību līmenī, veidojot starpsektoru regulējošo institūciju. Darbu ir uzsākusi centrālā Sabiedrisko pakalpojumu komisija, bet pašvaldību līmenī regulējošās bāzes veidošana ir saistīta ar nepabeigto reģionālo un pašvaldību reformu, tāpēc tās liktenis pagaidām ir neskaidrs. Politiskā iejaukšanās lēmumu pieņemšanas gaitā infrastruktūras monopoluzņēmumu varenība un atbilstoši sagatavotu pieredzējušu kadru trūkums regulējošajās institūcijās viegli var novest pie “regulēšanas sagrābšanas”, kuras gadījumā regulējošie lēmumi vairāk atspoguļo pakalpojumu uzņēmumu, bet ne sabiedrības intereses. Vienlaicīgi regulatoram ir jāizvairās no iespējas “pārregulēt” pakalpojumus, pārsātinot tos ar brīvā tirgus elementiem. Tāpēc Banka, sniedzot palīdzību sagatavošanas un ieviešanas periodā PSAL programmas ietvaros, turpinās dialogu par regulējošās sfēras reformas īstenošanu, piesaistot donoru finansējumu regulējošo institūciju darbinieku sagatavošanai. 44. Saskaņā ar PSAL uzdevumiem Valdība nodod atlikušos valsts uzņēmumus privātajam sektoram, lai paaugstinātu efektivitāti, sekmētu ražošanas uzplaukumu un paātrinātu spēcīgu pārvaldes struktūru veidošanas procesu. Valsts uzņēmumu restrukturizācija un privatizācija visumā ir pabeigta, tomēr vēl ir daži - 21 - ievērojami neprivatizēti valsts uzņēmumi – Latvenergo (energoapgāde), Lattelekom (komunikācijas), Ventspils Nafta (naftas cauruļvadi) un Latvijas Kuģniecība (3 procentu Latvijas Gāzes akciju pārdošana noslēdzās 2002.gada februārī). Neplānoti lēns privatizācijas process un gandrīz privatizēto uzņēmumu pārņemšanas gaita pierāda, ka ir grūti valdībā panākt vienošanos par privatizācijas laiku un veidu un ka tas ir laikietilpīgs process. Pieskaņojoties lēnākam progresam, piedāvātā PSAL 2 apjoms ir sašaurināts un aizdevuma summa samazināta uz 20 miljoniem ASV dolāru. Pašvaldību uzņēmumu restrukturizācija, komercializācija un gaidāmā privatizācija ir tikai sākuma stadijā. Pēc Valdības lūguma Banka turpinās sniegt tehniskās konsultācijas infrastruktūras uzņēmumu privatizācijas jautājumos saskaņā ar PSAL programmu. 45. Valdība plāno palielināt infrastruktūras pakalpojumu efektivitāti, liberalizējot telekomunikāciju nozari un ieviešot reformu programmu enerģētikas un gāzes sektoros atbilstoši PTO līgumam, ES direktīvām un PSAL uzdevumiem. Reformu programmas uzdevums enerģētikas nozarē ir radīt tirgus struktūru, kas atbilst Baltijas integrācijas mērķiem un sekmē konkurenci. Gāzes saimniecībā reformas vajadzētu veikt attiecībā uz trešās puses lietošanas tiesībām un pakāpenisku tirgus liberalizāciju. Tirgus atvēršana telekomunikāciju nozarē nozīmētu ieviest nediskriminējošu piekļuvi telekomunikāciju iekārtām un atklātību noteikumos par starpoperatoru savienojumiem. Banka plāno turpināt politikas dialogu attiecībā uz telekomunikāciju, enerģētikas un gāzes nozaru liberalizāciju PSAL programmas ietvaros. Izlīdzināta un ilgtspējīga attīstība ārpus Rīgas 46. Ekonomikas restrukturizācijas ieguvumi pēc neatkarības atgūšanas nav tikuši sadalīti vienmērīgi. Ekonomiskās aktivitātes, ieskaitot ārvalstu tiešo investīciju ietekmētās, koncentrējas Rīgā un Rīgas rajonā, veido vairāk nekā 50 procentus no valsts IKP un 40 procentus nodokļu ieņēmumu, kā arī aptver 37 procentus iedzīvotāju. Saskaņā ar Nabadzības novērtējuma datiem (Poverty Assessment) aptuveni puse Latvijas nabadzīgo iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos, gandrīz viena trešdaļa dzīvo mazākās pilsētās, bet pārējie dzīvo Rīgā. Vidējais ienākums uz vienu iedzīvotāju Latgales reģionā ir mazāks nekā viena ceturtdaļa no Rīgā strādājoša cilvēka ienākumiem. 47. Valdība atzīst, ka ir nepieciešams izstrādāt reģionu politiku un ka programmas, pakalpojumi un cilvēku resursi reģionos ir jāuzlabo, citādi turpinās darboties tendence, ka investīcijas ieplūst tikai Rīgā. Nacionālais attīstības plāns nosaka, ka līdzsvarota un ilgtspējīga reģionu attīstība ir viena no valsts prioritātēm. Šobrīd plānošana un pārvaldība norit trīs līmeņos - valsts, reģionālajā un vietējā (ietverot divus apakšlīmeņus - pašvaldību un rajonu). Izteikta vertikālā plānošanas hierarhija kopā ar ļoti lielu horizontālo teritoriālo sadrumstalotību - 552 pašvaldības ir apvienotas 26 rajonu pašpārvaldēs un ir brīvprātīgi izveidojušas piecus attīstības plānošanas reģionus valstī ar 2,35 miljoniem iedzīvotāju - ir neskaidra, apgrūtina plānošanu, darbības saskaņošanu un noved pie plašas administratīvo un pakalpojumu sniegšanas funkciju dubultošanas. Tādēļ pašvaldību veiksmīga apvienošana un racionalizācija taupības un ekonomiskā izdevīguma nolūkā ir priekšnoteikumi daudz efektīvākai resursu izmantošanai un apstākļu sagatavošanai ekonomiskai izaugsmei ārpus Rīgas robežām. - 22 - 48. Valdība ir jau veikusi vairākus sākuma pasākumus šādas reformas virzienā. Likums “Par pašvaldību reformu” paredz pašvaldību apvienošanos uz brīvprātības pamatiem līdz 2003. gada beigām un pēc tam obligātu apvienošanu līdz 2004.gada novembrim. Valdība apsver arī reģionālas reformas iespēju, saskaņā ar kuru līdz 2005.gadam 26 rajonu vietā tiktu izveidoti pieci vai deviņi novadi. Līdz šim gan valdības piedāvātie stimuli nav bijuši pietiekami, lai veicinātu brīvprātīgu apvienošanos un nav iegūts pietiekams politiskais atbalsts, lai uzsāktu obligāto apvienošanos pirms paredzētā termiņa. Valdības jaunākais priekšlikums ir noteikt, ka apvienošanas rezultātā izveidotos 102 pašvaldības, kas, lai gan ir liels skaits, tomēr būtu nākošais solis lielāku vienību veidošanas virzienā, neskatoties uz to, ka pagaidām vēl nav izstrādāts funkciju sadalījums starp valsts un zemākajiem līmeņiem, nav precizētas detaļas par kopēju atbildību par apvienoto pašvaldību programmām un sniedzamajiem pakalpojumiem, kā arī atbilstoša finansējuma nodrošinājumu. Neskatoties uz to, ka diskusijās valdošās acīmredzamās nevienprātības dēļ pašvaldību un reģionālā reforma vēl tuvākajā nākotnē netiks realizēta, 2003.finansu gadā Banka uzņemsies veikt pētījumu, pamatojoties uz esošo priekšlikumu par 102 pašvaldību veidošanu, lai analizētu un palīdzētu valdībai izvērtēt: (i) piedāvātā lieluma pašvaldību funkcijas un atbildību, (ii) iespējamo funkciju sadali (nodošanu/pārņemšanu) reģionālajā un valsts līmenī un (iii) finansu resursu pārdali atkarībā no jaunajām funkcijām. 49. Lai aplīdzētu Latvijas pilsētām mērķtiecīgāk izmantot līdzekļus, ko tās saņem no EU PHARE un citām programmām, Bankas un Bertelsmana fonda kopīgi sponsorētajā Pārmaiņu pilsētu (Cities of Change) programmā ir iekļautas arī divas Latvijas pilsētas - Liepāja un Rēzekne. Programmas akcents tiek likts uz stratēģiskās pilsētas pārvaldības līdzekļu pielietojumu, un Banka turpinās sniegt atbalstu šai programmai Latvijā, lai popularizētu šo abu Latvijas pilsētu gūto mācību un pieredzi citos valsts rajonos. Bankas palīdzība Latvijas pilsētās nonāks ar Pilsētu savienības (Cities Alliance) programmas starpniecību (Bankas, ANO un vairāku divpusēju donoru atbalstīts fonds), kuras centrālā ass ir plaša pilsētu modernizācija visā valstī un Pilsētu attīstības stratēģija. Procesa gaitā palīdzību izlīdzinātas attīstības rīcības plānu sagatavošanai, fiziskai atjaunināšanai un darbības uzlabošanai, iespējams, saņems vēl piecas līdz septiņas pilsētas. 5.teksta bloks. Investīcijas municipālajā infrastruktūrā Visumā pašvaldību infrastruktūra Latvijā ir labi attīstīta, tomēr nepieciešami ievērojami ieguldījumi, īpaši apkārtējās vides aizsardzībā. Ar ūdens apgādi saistītā vides aizsardzība ir viena no galvenajām Pasaules Bankas un Latvijas sadarbības jomām. Liepājas vides projekts tika pabeigts 1999.gadā, un Daugavpils Municipālo pakalpojumu aizdevuma līguma ūdensapgādes komponents beidzās 2001.gada beigās pēc ekonomiskās ilgtspējas uzdevumu izpildes, pārsniedzot fiziskās rehabilitācijas plānu. SRAB finansē arī divus procesā esošus sadzīves cieto atkritumu saimniecības projektus Rīgā un Liepājas rajonā; pēdējais projekts ir jauninājums gan finansējums dēļ, jo ietver ISPA (Instrument for Structural Policies for Pre-Accession, Pirmsiestāšanās strukturālo politiku instruments) grantu, gan tāpēc, ka paredz siltumnīcas gāzu samazinājuma realizāciju. Līdzekļi, kas pieejami pateicoties ISPA, veido ievērojamu vides programmu finansējuma daļu - 25 miljonu eiro gadā; Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, atbalsts palielināsies, pateicoties strukturālajiem fondiem. Tomēr optimālu līdzekļu pielietojumu negatīvi ietekmē projektu sagatavošanas un īstenošanas pieredzes trūkums pašvaldību līmenī. Tāpēc turpmākā Bankas palīdzība šajā virzienā būs vērsta uz iespēju palielināšanu, izmantojot realizējamos projektus un Pilsētu savienības un Pārmaiņu pilsētu programmas. - 23 - 50. Investīcijas fiziskajā infrastruktūrā (skatīt 5.teksta bloku) ir nepieciešamas, lai celtu vietējo pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi. Banka bija plānojusi finansēt jaunu programmu, kas nodrošinātu investīciju finansējumu vietējām infrastruktūrām, īpaši mazākās un trūcīgākās pilsētās. Tomēr ņemot vērā citu finansu struktūru - ES, NIB, un EIB - resursu piedāvājumu, valdība pārtrauca šīs programmas sagatavošanu. Tālākā perspektīvā pašvaldībām nāksies samazināt savas vajadzības pēc investīcijām infrastruktūrā, palielinātt privātā sektora līdzdalību, un uzņēmumu darbības efektivitāti paaugstināt ar šo uzņēmumu restrukturizācijas, komercializācijas un privatizācijas palīdzību. Lai to panāktu, būs nepieciešams efektīvs regulējošais pamats un pašvaldību uzņēmumu un infrastruktūras kapacitāte. Banka plāno turpināt sarunas par šiem jautājumiem. Sociālie pakalpojumi un to nodrošinājums 51. Lai risinātu sociālās un nabadzības problēmas, Latvija ir uzsākusi vairākas reformas. Pensiju sistēmas reforma (pabeigta 2001.gadā) ieviesa trīs līmeņu pensiju sistēmu, kura ierindojas visprogresīvāko pensiju sistēmu vidū pārejas ekonomikas valstīs. Tiek iedarbināti labākas sociālās palīdzības novirzīšanas mehānismi. Ar Pasaules Bankas pielāgojamas aizdevumu programmas palīdzību Latvijā ir uzsākta arī veselības aprūpes reforma. Visas uzsāktās programmas būs jāturpina arī vidējā termiņā. Bankas atbalstītas reformas norit arī izglītības sistēmā, kurā ir vēl daudz veicamā, lai optimizētu skolu tīklu, racionalizētu finansēšanas kārtību un celtu izglītības kvalitāti. 52. Ir vairāki faktori, kas Latvijā sarežģī efektīvu sociālo pakalpojumu sniegšanu: (i) pārāk sadrumstalota pašvaldību struktūra; (ii) nelabvēlīga demogrāfiskā situācija – iedzīvotāju novecošana un to skaita samazināšanās rada slodzi veselības un sociālās apdrošināšanas izmaksām; (iii) veselības aprūpes un izglītības infrastruktūrā ir pārāk daudz nenoslogotas jaudas. Kā jau norādīts iepriekš, pašvaldību reforma, šķiet, netiks pilnībā realizēta šīs VPS programmas darbības laikā, tomēr Banka piedāvā turpināt finansējumu sociālajām vajadzībām tik ilgi, kamēr tiek izpildīti projekta uzdevumi. Aizdevumi sociālajiem sektoriem finansēs izdevumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu pakalpojumu sniegšanas efektivitāti. 53. Veselība. Līdzīgi citām Baltijas reģiona valstīm iedzīvotāju veselības stāvoklis Latvijā ir salīdzinoši slikts un līdzekļu izmantošana ir neefektīva. Agrīnajos pārejas perioda gados dzīves ilgums samazinājās, taču tā pieaugums atkal atsākās 1996. gadā. Saslimstība ar tuberkulozi kopš 1987. gada ir pieaugusi par 50 procentiem un ar aptuveni 80 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem Latvija ir viena no šīs jomas līderēm reģionā. Saskaņā ar UNAIDS novērtējumu 1999.gadā Latvijā bija reģistrēts piektais augstākais HIV/AIDS saslimstības līmenis (0,11 procenti iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 49 gadiem). Periodā starp 1999. un 2000.gadu jaunu HIV/AIDS saslimšanas gadījumu skaits gandrīz dubultojās (no 264 līdz 491 gadījumam), norādot uz draudošu problēmu. 54. Pēdējo piecu gadu laikā izdevumi veselības aprūpei Latvijā ir bijuši gandrīz 6 procentu apjomā no IKP. Aptuveni divas trešdaļas no tiem ir valsts izdevumi; šis līmenis ir zemāks par vidējo Eiropas Savienības dalībvalstīs un atrodas Centrālās un Austrumeiropas valstu vidējo rādītāju tabulas lejasgalā. Privātie izdevumi veselības aprūpei apmēram 2 procentu apjomā no IKP ir lielāki iedzīvotāju vidū ar lielākiem ienākumiem un pilsētās, līdzīgi kā tas ir valstīs ar vidējiem un augstiem ienākumiem. Izdevumiem par zālēm aiziet vairāk nekā puse privātā veselības finansējuma; šķiet, - 24 - ka nespēja iegādāties medikamentus varētu būt par šķērsli efektīvas primārās aprūpes nodrošināšanai nabadzīgajiem iedzīvotājiem, īpaši gados veciem cilvēkiem. Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas neefektivitāte, it īpaši slimnīcās, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu kontrole un caurskatāmība ir nopietnas problēmas. Kopš pārejas perioda sākuma ir gūti zināmi panākumi lieko slimnīcu jaudu racionalizācijā (kopš 1990.gada gultu skaits ir samazinājies no 14,1 līdz 9,5 gultām uz 1000 iedzīvotājiem) un dažu efektivitātes rādītāju uzlabošanā, piemēram, uzturēšanās ilguma samazināšanā (no 17,3 dienām līdz 12,5 dienām laikā no 1990.gada), tomēr attīstības temps, salīdzinot ar daudz efektīvāk strādājošām ES un OECD valstīm, ir lēns. 55. Lai atrisinātu šīs problēmas, Latvijas veselības aprūpes nozare ir iesaistījusies plaša mēroga reformu programmā ar mērķi izveidot līdzsvarotu un finansiāli stabilu veselības aprūpes sistēmu, kuras pamatā ir primārā veselības aprūpe un profilakse. Lai gan reformu procesa plānošana ir pabeigta, šo vidēja termiņa pasākumu pozitīvie rezultāti būs jūtami tikai pēc dažiem gadiem, kad tiks veikta tālāka slimnīcu tīkla konsolidācija, budžeta procesu saskaņošana ar vidēja termiņa stratēģiju, kapitālieguldījumu finansēšanas politikas un mehānismu veidošana un ārstniecības nodrošināšana mazturīgajiem. Šie jautājumi ietilpst Bankas politikas dialogā ar Latviju un ir raduši izpausmi 1999.gada Veselības pielāgojamās programmas līguma (PPL) projektā, kas tiek īstenots. Tas paredz vairākas izmaiņas sektora politikā: (i) veselības aprūpes finansēšanas kārtības reformu, uzlabojot valsts veselības finansējumu, izstrādājot pakalpojumu sniedzēja maksājumu metodiku; (ii) veselības sistēmas pārkārtošanu uz nozares ģenerālplānu bāzes, lai racionalizētu slimnīcu tīklu un veidotu ģimenes ārstu apkalpotu primārās aprūpes sistēmu un (iii) sabiedrības veselības reformu, nosakot valsts prioritātes sabiedrības veselības aizsardzībai un uzlabojot iedzīvotāju veselības stāvokļa un lielāko riska faktoru uzraudzību. Šobrīd plānotajā VPS darbības periodā PPL 2.posmā turpināsies šo darbību veikšana un slimnīcu atjaunošanas un racionalizācijas finansēšana pēc ģenerālplānu sagatavošanas. Projekts atbalstīs arī vairākas specifiskas pārmaiņas veselības nozarē, ieskaitot tuberkulozes un HIV/AIDS profilaksi un ārstēšanu. Projekta 2.posma sagatavošanas gaitā tiks veikts veselības reformu sociālās ietekmes un Bankas palīdzības rezultātu novērtējums. 56. Izglītība. Latvijai ir spēcīga izglītības bāze - izglītoti ir apmēram 98 procenti pieaugušo. Tomēr pēdējo desmit gadu laikā sabiedrība ir pieredzējusi dziļas demogrāfiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas būtiski ietekmēja izglītības ieguvēju struktūru un apjomus. Ir izveidojusies skolēnu-skolotāju attiecība, kas pilsētās ir 12 pret 1, bet lauku apvidos - 10 pret 1, bet mazas skolas ir kļuvušas par ierastu parādību. Tā kā šāds stāvoklis nevar turpināties ilgi un finansiāli nav izdevīgs, Latvijai nāksies veikt nopietnu skolu tīkla un augstākās izglītības sistēmas optimizācijas darbu. Efektivitāte jāuzlabo arī citā ar izglītības sistēmu saistītā jomā - skolu siltumapgādē un elektroenerģijas patēriņā. Latvija tērē divreiz vairāk līdzekļu uz katru skolēnu siltumapgādei un elektroapgādei nekā skolas Rietumos līdzīgos klimatiskos apstākļos. Šādu nepilnību iespaidā cieš izglītības kvalitāte. Nākošais Latvijas izglītības sistēmas reformas uzdevums ir mainīt studentu apmācības un mācīšanās sistēmu, kas sagatavo tos darba tirgum, līdzdalībai sabiedrības dzīvē vai izglītībai dzīves garumā. Papildus jau gūtajiem panākumiem mācību programmu pārstrādāšanā un jaunu priekšmetu un mācību metožu ieviešanā turpmākais progress būs atkarīgs no ievērojamiem ieguldījumiem skolotāju sagatavošanā un kardinālām izmaiņām pedagoga profesijas statusā. - 25 - 57. Latvijas augstākās izglītības sistēma arī cieš no efektivitātes trūkuma, zemas kvalitātes vadības un atbilstošu kvalitatīvu studiju programmu trūkuma. Augstākās izglītības sistēma ir sadrumstalota, tajā darbojas liels skaits salīdzinoši izolētu, šauri specializētu mācību iestāžu. Šāda sadrumstalotība ir daļēji cēlonis ievērojamai līdzekļu nepietiekamībai, īpaši attiecībā uz studiju palīgnodrošinājumu - bibliotēkām, informāciju un komunikāciju tehnoloģiju iekārtām studentiem. Strukturālās problēmas papildina specifiski mācību iestāžu iekšējie trūkumi - mācībspēku novecošana, mazas algas, kas nestimulē jaunu pasniedzēju ieplūšanu, nepietiekams finansējums pētnieciskam darbam, iniciatīvas bagātas vadības trūkums, vājas iekšējās pārvaldes formas, stratēģiskās plānošanas trūkums, neatbilstošas informācijas vadības sistēmas. Latvijai ir jāpārskata augstākās izglītības sistēmas finansējuma piešķiršanas kārtība un finansēšanas sistēma, lai mācību iestādes elastīgāk varētu reaģēt uz programmu prasību izmaiņām. Vienlaicīgi ir jāapkopo pieredze, kas gūta, ieviešot mācību maksu un studentu kreditēšanas un kredītu programmu. 58. Otrs izglītības projekts balstīsies uz šobrīd īstenojamā projekta gaitā gūto pieredzi, palielinot finansējumu enerģijas taupības pasākumiem un izglītības kvalitātes uzlabošanai. Tiks veikts pētījums par augstāko izglītību kā līdzekli, ar kuru palīdzēt Valdībai sagatavot pamatu sektora politikas un dialoga veidošanai nolūkā rast risinājumu institucionālās sadrumstalotības, finansēšanas un izglītības kvalitātes problēmām. Šis darbs varētu novest pie jauna izglītības sistēmas projekta. 59. Mājokļu jautājums. Dzīvojamā fonda privatizācijas process Latvijā ir bijis samērā lēns; tā pabeigšanu vēl vairāk novilcinās privatizācijas sertifikātu derīguma termiņa pagarināšana līdz 2002.gada beigām. 2000.gada nogalē bija privatizēts 71 procents no visiem dzīvokļiem, bet tikai 10 procentos gadījumu bija pabeigta visas mājas privatizācija. Lēnā nekustamā īpašuma reģistrācijas gaita un vēl joprojām regulējamā īres maksa ir aizkavējuši uz tirgus principiem balstītas mājokļu uzturēšanas sistēmas ieviešanu. Tā rezultātā dzīvojamā fonda apjomi strauji samazinās un stāvoklis pasliktinās, un tas notiek arī ar pašu nozari, kam būtu liels privātās līdzdalības potenciāls. Valsts stratēģija mājokļa jautājumā par mērķi izvirza juridiskās, organizatoriskās un regulējošās vides uzlabošanu un mājokļu finansējuma pieejamības palielināšanu. Valdība plāno uzlabot un labāk veikt ar sociālās palīdzības politiku saistīto mājokļu sadali, lai veicinātu lielāku privātā sektora līdzdalību, ļaujot valsts sektoram samazināt ietekmi lēmumu pieņemšanā un līdzekļu izlietojumu. Šo plānu īstenošanā Banka atbalsta tiesiskās, institucionālās un regulējošās bāzes uzlabojumus un efektīvākas mājokļu finansēšanas sistēmas veidošanu, kā arī pareizāku mājokļu subsīdiju sadali, izmantojot Mājokļu izzināšanas un jauninājumu aizdevumu (Housing Learning and Innovation Laoan, LIL) un ar to saistīto dialogu. 60. Sociālā palīdzība. Latvija ir uzsākusi veidot funkcionālu un pieejamu sociālās drošības tīklu ar spēcīgiem stimuliem cilvēkiem iesaistīties sabiedrības un tautsaimniecības darbā; šāda drošības sistēma sniedz efektīvu palīdzību nabadzīgajiem un sekmē ekonomisko izaugsmi. Ar padomiem politikas veidošanā un cita veida atbalstu PSAL ietvaros Pasaules Banka palīdz Labklājības ministrijai izstrādāt garantētā minimālā ienākuma programmu, kas noteiktu valsts mēroga standartu nabadzības samazināšanas pabalstiem, jo patreiz pašvaldības rīkojas brīvi, novērtējot vajadzības un nosakot pabalstus. Saskaņā ar Valdības uzdevumiem, kas noteikti PSAL programmā, mērķis ir izveidot sociālās palīdzības sistēmu, kas ir finansiāli izdevīga, novērš nabadzību, sekmē riska grupu iesaistīšanu. Šobrīd vajadzīgās izmaiņas likumdošanā jau ir apstiprinājis Ministru kabinets un tās - 26 - ir iesniegtas Saeimā; Valdībai ir noteiktā laikā veicams ieviešanas un kontroles rīcības plāns. PSAL uzdevumos ietilpst arī izveidot ģimeņu sociālās aprūpes pakalpojumus, kas ir efektīvi sociālo vajadzību apmierināšanā. Saskaņā ar PSAL programmu turpināsies konsultatīvā palīdzība, lai ieviestu no ienākumiem atkarīgu valsts sociālo palīdzību un radītu izdevīgus alternatīvus sociālos pakalpojumus. VI. DARBĪBAS SASKAŅOŠANA AR SADARBĪBAS PARTNERIEM 61. Valdības reformu programma ir izstrādāta īstenošanai makroekonomiskās stabilitātes apstākļos saskaņā ar valdības otro rezerves līgumu (Stand-By Arrangement) ar SVF. 2001.gada februārī Latvijas valdība vienojās ar SVF par 20 mēnešus ilgu SVF līdzekļu garantēšanu SDR 33 miljonu apjomā; šo vienošanos SVF Valde apstiprināja 2001.gada 20.aprīlī. PSAL un SBA ietvaros plānotie pasākumi savstarpēji pastiprina viens otru - SVF programmā uzsvars ir likts uz fiskāliem rezultātiem, bet Bankas programma sekmē valsts sektora pārvaldes struktūru un procesu uzlabojumus. Kā jau iepriekš norādīts, sakarā ar bažām par fiskālajām programmām SVF nenoslēdza savu SBA pārskatu 2001.gada novembrī un sarunas turpinās. 62. Eiropas savienības institūcijas palielina savu palīdzību Latvijai (skatīt B12.pielikumu). 1992.-1999.gada laikā Eiropas Savienība piešķīra aptuveni 248 miljonus eiro, kas Latvijā ienāca ar PHARE programmu pretkorupcijas problēmu, tieslietu reformas, valsts administrācijas reformas un valsts izdevumu vadības problēmu risināšanai. Pasaules Banka saskaņo ar Eiropas savienību PSAL programmas ieviešanu, lai PSAL ietvaros veiktās reformas atbilstu un papildinātu tās reformas, kas nepieciešamas acquis communitaire izpildei. Sēdes darbības koordinēšanai ar ES tiek rīkotas par speciāliem jautājumiem, lai apspriestu realizējamos un sagatavošanā esošos Bankas projektus. 63. ES pirmsiestāšanās palīdzība 2000.-2006.gadam Latvijā ienāks ar EU PHARE programmām, un tajā ietilps arī investīcijas un tehniskā palīdzība lauksaimniecībai un lauku attīstībai no Speciālās palīdzības programmas lauksaimniecībai un lauku attīstībai (Special Assistance Program for Agriculture and Rural Development, SAPARD), kā arī palīdzība vides un transporta nozarēm no Pirmsiestāšanās strukturālo politiku instrumenta (Instrument for Structural Policies for Pre-Accession, ISPA). 2000.-2002.gadā pieejamā kopējā ES finansu palīdzība sasniegs 90 miljonus eiro PHARE, 66,6 miljonus eiro SAPARD un 109 - 171,6 miljonus eiro ISPA programmām. Daudzpusējās bankas, ieskaitot Eiropas investīciju banku (EIB), Eiropas rekonstrukcijas un investīciju banku (ERAB), Ziemeļvalstu investīciju banku (NIB) un Ziemeļu vides finansu korporāciju (NEFCO) nodrošina līdzfinansējumu ES pirmsstrukturālajiem fondiem. Latvijā ļoti aktīvi darbojas arī vairāki divpusējie donori (skatīt B13.pielikumu). Pasaules Bankas personāls uztur regulārus sakarus ar donoriem, kas jau vairākos gadījumos ir nodrošinājuši līdzfinansējumu un cita veida atbalstu Bankas projektiem. Banka ir organizējusi donoru darbības koordinācijas sēdes, piemēram, PSAL sagatavošanas kontekstā. VII. PASAULES BANKAS GRUPAS PALĪDZĪBAS PROGRAMMA 64. Palīdzības programma Latvijai atspoguļo Pasaules Bankas grupas vienošanos ar Latvijas Valdību par šībrīža pārejas posma prioritātēm un vienoto pozitīvo vērtējumu par Bankas sniegto palīdzību Latvijai. Tā arī ir apliecinājums - 27 - arvien plašāk izvērstajam konsultāciju procesam Latvijā (skat. B11.pielikumu). Pamatojoties uz The Framework for World Bank Group Support to EU Accession Candidate Countries of Central and Eastern Europe (SecM2001-0564, 2001.gada 10 oktobris), izdarītā izvēle liecina arī par nozīmīgo palīdzību, ko Latvija saņem no citiem sadarbības partneriem. Pasaules Bankas programma ietver četras galvenās jomas: (i) tālākai izaugsmei, jaunu uzņēmumu veidošanai un jaunu darbavietu radīšanai nepieciešamās makroekonomiskās stabilitātes veicināšana; (ii) pārvaldes uzlabošana, veicot valsts sektora reformu un cīnoties pret korupciju; (iii) izlīdzināta un ilgtspējīga attīstība ārpus Rīgas un (iv) sociālā sektora pakalpojumi un to nodrošinājums. SRAB aizdevumu plāns tiek analizēts turpmāk tekstā, bet ar finansējuma piešķiršanu nesaistītās palīdzības pasākumi ietver arī ekonomisko un sektora darbu (ESD) darba tirgus reformas jomā, VEM par attīstības izredzēm un līdz šim īstenoto reformu rezultātu novērtējumu un darbu pie ZE (B4. pielikumā dots ar aizdevumiem nesaistīto pasākumu kopsavilkums). SVF palīdzības programma balstīsies uz iepriekš 32.punktā izklāstītajiem principiem. 2.tabula. SRAB aizdevumu programma 2002.-2005.gadam (USD, miljonos) 2002.g. 2003.g. 2004.g. 2005.g. PSAL 2 20 PSAL-3 40 Izglītība 2 30 Mājokļu LIL 2 Veselības APL 2 20 ___________________________________________________________________ 65. Kreditēšanas scenārijs un noteicošie faktori. Šajā VPS tuvākiem gadiem ir piedāvāts viens scenārijs, kas ir piemērots Latvijai, ņemot vērā noieto pārejas perioda posmu, sadarbību ar Banku, iespējamo uzņemšanu ES, ierobežoto darbību skaitu, kā arī to, ka maksimālais aizdevuma līdzekļu apjoms ir mazāks par to, kādu Banka varētu finansēt, pamatojoties uz kredītspēju. Šajā pamata kreditēšanas scenārijā, pieņemot, ka darbojas turpmāk norādītie projekta uzsākšanai nepieciešamie faktori, ka projekti ir pilnībā sagatavoti un par tiem ir panāktas vienošanās, PB periodā no 2002.-2005.finansu gadam paredz izsniegt aizdevumu līdz pat 110-120 miljonu dolāru apmēram. Tas ietvertu finansējumu atlikušo PSAL darbību īstenošanai (kopā USD 60 miljoni), divus vai trīs investīciju aizdevumus (veselībai, kā arī vienu vai divus finansējumus izglītībai, katru USD 20-30 miljonu apmērā) un vienu aizdevumu mājokļu jomai. Ņemot vērā Latvijas riska faktorus, šis ievērojami zemais aizdevumu līmenis norāda uz aizņēmumu apjoma limitu, ko pati sev ir noteikusi Valdība. 66. Katrs no investīciju projektiem būs saistīts ar attiecīgajā nozarē plānotajām reformām, kā arī ar tām organizatoriskajām pārmaiņām, kas ir nepieciešamas, lai projekti tiktu veiksmīgi īstenoti un to sasniegumi būtu ilgtspējīgi. Tā kā ir iespējams, ka atsevišķu pasākumu noteikumi tiks izpildīti, bet citu izpilde var aizkavēties, VPS var tikt izdarīti labojumi, un faktiskais kopējais aizdevumu apjoms var izrādīties mazāks nekā vērtēts iepriekš. Īpašie nosacījumi jeb programmas uzsākšanas faktori ir: • PSAL programmai: pirmās PSAL programmas darbību izpildes panākumi kā pāreja pie tālākiem PSAL pasākumiem, ieskaitot pasākumus, kas saistīti ar atbilstoša makroekonomiskās politikas pamata izveidošanu. - 28 - • Veselības (pielāgojamās programmas APL) projektam -2 : gatavība slimnīcu modernizācijai saskaņā ar spēkā esošo konsolidēto finansu mehānismu un 5 reģionos izstrādātajiem reģionālajiem veselības pakalpojumu ģenerālplāniem. • Izglītībai: vispārējās izglītības projekts pamatosies uz vispusīgu plānu visu Latvijas skolu mācību procesa kvalitātes un vadības uzlabošanai un efektīvākas izglītības sistēmas resursu izmantošanai, optimizējot skolu tīklu. Iespējamais augstākās izglītības projekts tiks uzsākts, ja tiks panākta vienošanās par resursu izmantojuma uzlabošanas un augstāko mācību iestāžu finansēšanas programmu, pirms tam īstenojot studiju programmas kvalitātes un atbilstības paaugstināšanas plānu. 67. Valsts programmas izpildes rādītāji. Lai kontrolētu un novērtētu Latvijas sasniegumus Bankas atbalstītajās jomās VPS darbības periodā, tiks izmantoti sekojoši kvalitatīvie rādītāji (papildināti ar kvantitatīvajiem faktoriem, kas uzlabos vērtēšanu, skat. ierāmējumā): Kvantitatīvie rādītāji a. ir noteiktas,uzsāktas darba tirgus reformas; o izaugsme valsts mērogā, katrā reģionā b. ZE stratēģija ir nosprausta un uzsākta uz vienu iedzīvotāju tās ieviešana; o nabadzības samazinājums valsts c. sagatavota PSAL uzdevumu programma, mērogā un katrā reģionā o bezdarba līmenis valstī un pa reģioniem ieskaitot novērtējumu par to, ka korupcijas VPS darbības laikā novēršanas stratēģija darbojas pareizi; o uzņēmumi valsts īpašumā ptivātā d. pabeigta valsts komercuzņēmumu sektora daļa katrā no tiem privatizācija; o pašvaldību skaita samazinājums e. Valdība ir pieņēmusi lēmumus par pašvaldību o pamatskolas/vidusskolas skolēnu/skolotāju attiecības apvienošanu un citām reģionālām reformām, palielinājums lai sekmētu efektīvāku un izlīdzinātāku attīstību; o slimnīcu gultu skaita samazinājums uz uzsākta šo lēmumu pildīšana; iedzīvotāju skaitu f. ir gūti apmierinoši panākumi efektivitātes Attiecīgos skaitļus skatīt B9.pielikumā. paaugstināšanā izglītībā un veselības aprūpē. 68. Riska faktori. Latvijas valsts un plānotā Pasaules Bankas palīdzības programma Latvijai ir pakļautas trim riska faktoriem - divi no tiem ir iekšēji, bet trešais ir ārējs risks. Pirmais iekšējais riska faktors attiecas uz Latvijas politisko ekonomiju un reformu īstenošanu. Lai gan pagātnē valsts mainīgās koalīcijas visas atbalstīja reformas, nākošās valdības var uzskatīt par lietderīgu piebremzēt plānoto pasākumu realizēšanu, pamatojoties uz nepietiekamu politisko atbalstu vai vēlmi saglabāt politisko līdzsvaru. Parlamentārās vēlēšanas notiks 2002.gada oktobrī, tādējādi jūtama politiskas nenoteiktības gaisotne. Arī valsts korupcija jeb nozagšana var ietekmēt svarīgāko reformu gaitu, izraisot neizlēmību. Šī riska mazināšanas vārdā un valdības izlēmības vairošanai Latvijai ir ļoti būtiski iestāties ES. Bez tam Banka ir sadarbojusies ar valdību un citām iesaistītām pusēm, lai radītu vienprātību par atbalstāmajām programmām, ieskaitot korupcijas novēršanas programmu, kā arī lai panāktu izpratni par nepieciešamo nosacījumu izpildi PSAL realizācijā un investīciju aizdevumu saņemšanai. Otrs iekšējais riska faktors saistās ar reformu gaitas pasliktināšanos, kas varētu izraisīt makroekonomiskā līdzsvara traucējumus, īpaši palielināt fiskālo deficītu. Lai gan, ņemot vērā līdzšinējo Latvijas reformu vēsturi, tas ir maz ticams, šo riska faktoru kontrolē PSAL ietvertā prasība saglabāt atbilstošu makroekonomisko pamatu. Šajā jautājumā Banka turpinās savu ciešo - 29 - sadarbību ar SVF. Tik ilgi, kamēr projekta noteikumi tiks izpildīti, Pasaules Banka plāno turpināt piedāvāto investīciju programmu, jo sevišķi tāpēc, ka tā dos savu ieguldījumu valsts izdevumu efektivitātes paaugstināšanā. 69. Latviju apdraudošais ārējais riska faktors ir tas, ka esošā pasaules mēroga ekonomiskās attīstības palēnināšanās vai citi ārējie satricinājumi varētu izraisīt makroekonomisko apstākļu pasliktināšanos. 90.gadu beigu Krievijas krīze patiešām parādīja, ka Latvijas tā laika tautsaimniecība bija pakļauta ārējo satricinājumu negatīvajām sekām, tomēr kopš tā laika valsts sekmīgi ir dažādojusi ražošanu un savu darbību ārējos tirgos. Lai gan šodien Latvijai nav problēmu sakarā ar pasaules mēroga ekonomiskās darbības tempu lejupslīdi, situācija var mainīties un ārējās attīstības palēnināšanās sekas var ietekmēt arī Latviju. Šāda iespēja lieku reizi norāda uz nepieciešamību turpināt uzsāktās reformas, īpaši ievērot fiskālo taupības režīmu kā ekonomiskās politikas stūrakmeni. Ja tomēr Latviju apdraudēs risks, Bankas uzdevums būs nodrošināt analītiskos un konsultatīvos pakalpojumus korektīvās politikas jautājumos un pēc Valdības lūguma arī finansu palīdzību. VIII. NOBEIGUMS 70. Iepriekš izklāstītā Palīdzības stratēģija Latvijai balstās uz pieņēmumu, ka Latvija ne tik attālā nākotnē kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. Kaut arī sadarbības attiecībām ar Pasaules Banku nevajadzētu izbeigties līdz ar Latvijas iestāšanos (skat. Pasaules Bankas grupas atbalsta plāns ES kandidātvalstīm no Centrālās un Austrumeiropas, SecM2001-05264, 2001.gada 10.oktobris), ir iespējams, ka Latvijai tuvojoties uzņemšanai ES un finansējumam no ES un citām institūcijām kļūstot pieejamākam, valsts pati varētu ierobežot savus aizņēmumu un tehniskās palīdzības apmērus, atstājot tikai tās programmas, kas piedāvātas šajā Palīdzības stratēģijā. Tomēr pašlaik Latvija augstu vērtē sadarbības attiecības ar Pasaules Banku, īpaši jomās, kas nav tieši saistītas ar acquis communautaire, bet kurās uzmanība strukturālajām reformām ir svarīga, lai nodrošinātu pārejas pasākumu kvalitāti un izdošanos. Tādas jomas ir tautas attīstība, nabadzība, sociālā aizsardzība, darbaspēka tirgus un daži valsts vadīšanas un pārvaldes aspekti. Ņemot vērā ar attīstību saistītās neskaidrības tālākā nākotnē, Pasaules Banka plāno pēc diviem gadiem sagatavot Palīdzības stratēģijas progresa ziņojumu, lai informētu Valdi par Latvijas virzību pretī mērķu īstenošanai un, izejot no tās, noteiktu Bankas programmu tālāku attīstību Latvijā. James D. Wolfensohn, prezidents Sagatavoja: Shengman Zhang Peter Woicke Vašingtona, DC 2002.gada 2.aprīlī